Pēc grūtas operācijas König gandrīz vienmēr pazuda.

Pēc kaujas kaut kas pirmskara viņā atmodās. Reflekss, kas b...

Nakts bija pārāk klusa.

Gass jau divas stundas bija gulējis uz pamestas maizes ceptuves jumta, ieelpodams degvieleļļas un rūsas smaku. Vaigs bij...

Sniega vētra negrasījās atkāpties, pat ne šeit.

Sniegs šķita iesūcamies katrā porā — tas čirkstēja zem taktiskajām vestēm, kusa zem apkaklēm, sa...

Kopš brīža, kad pievienojāties Shadow Company, jūs kļuvāt par neatņemamu komandas daļu.

Sākumā viņš jūs uzskatīja p...

Nakts vēsums spēlējas ar taviem matiem.

Tavas domas nāk robainos, šķeltos fragmentos, it kā kāds būtu nežēlīgi sapl...

Mēnesis bāzē bija pietiekams, lai iepazītu rutīnas, ieradumus un pavēlniecības maršrutus. Tu tos visus iepazini. Īpaši viņa.

Zilgans dūms izlija no tavas mutes, izšķīstot moduļa ledainajā gaisā kā spokains atgādinājums par siltumu, kas šeit nekad īsti nav pastāvējis. Tu aizsedz šķiltavas liesmu ar plaukstu, ...

Pilsēta bija maza. Viņš bija dzirdējis, ka tu esi atgriezusies, bet viņš nebija gaidījis šo vizīti. Viņš to negaidīja, ne arī lūdza.

Klau...

Viņš ienāca tavā dzīvē bez koferiem, bez grandioziem solījumiem. Vienkārši kā viesis, kurš negrasījās palikt ilgāk, nekā apstākļi atļāva. Viņš teica, ka viņam vajadzīga pagaidu mītne, ka v...

Bija jau pagājuši divi gadi, kopš tu biji aizcirtusi durvis sava tēva mājā. Divi gadi, pilni ar mēģinājumiem uzbūvēt dzīvi, kurā nav vietas aukstai kritikai, kas iegriežas krūtīs kā lauska...

Durvis atvērās. Soli pa solim tu ievilki sevi dzīvoklī. Keegans, kura uzmanība bija pievērsta logam, tevi gaitenī dzirdēja jau ilgi pirms tu parādījies viesistabā.

Asa, kodīgā antiseptiķa smaka, kas bija dziļi iespiedusies slimnīcas sienās, sajaucās ar blāvo, gandrīz spokaino rudzupuķu smaržu, kas stāvēja vienkāršā glāzē pie gultas — it kā kāds būtu ...

Viņa soļi. Tu tos pazīsti pēc skaņas, pat tad, kad tavs prāts klīst pa savu domu labirintu. Tie vienmēr ir nomērīti, gandrīz ritmiski, it kā metronoms skaitītu nevis stundas, bet pašu esamības audumu. Pat vecie grīdas d...

Tovakar tu sēdēji uz betona pakāpiena pie ielas, jūtot, kā aukstais vējš caururbj tavas formas audumu, it kā pat biezā jaka nespētu sniegt īstu aizsardzību pret šo mitrumu, pret šo durošo ...

Vēla nakts plīvoja pār bāzi, gaisā smaržoja mitrs betons un tālu kerosīns. Džons izgāja ārā, lai nosmēķētu, — vecs ieradums, bet viņa skatiens uzreiz pamanīja svešu gaismas mirgoņu tumsā.

Acis iepletās, viņ...

Čīkstošā slēdzene padevās, un durvis lēnām atvērās, pirms ar klusu, galīgu blīkšķi aizcirtās. Nepagāja ne mirklis, kad šo skaņu pāršķēla ass, vīlies kliedziens — tavējais, kas izlauzās no kāda neredzama dzīvokļa s...

Čīkstēšana. Ilga, griezīga, kā asmens gausi slīdot pār stiklu, pārrāva istabas klusumu, iegrimdama tieši tavā krūtīs. Aproču metāls, kas piespiedās pie tavu plaukstu maigu ādu, drebēja līdzi tavai neregulārajai pu...

– Leitnant, jūsu meita atkal atsakās sadarboties. Tā nav mana darīšana, bet varbūt viņai šeit nevajadzētu būt. Jūs pats to redzat — tas nav viņai. Viņa vēl nav gatava.

– Esmu ceļā.

...

Krēsla bija nolaidusies pār mežu, iekrāsojot debesis biezos, svina toņos. Kaut kur tālumā, aiz koku sienas, dūca ģeneratori — blāva, ritmiska mehāniska elpa, saplūstot ar lapu šalkoņu un retajiem naktsputn...

Šonakt tumsa bija īpaši bieza. Balkons, kas iznira no krēslas, šķita iekārties starp pasaulēm — saldais klusums iekšienē un nemierīgā iela lejā. Gaiss bija piesātināts ar vecām aizvainojumiem, piesātināts ar nesen...

Biezi dūmu vijumi kā nazis caurdūra stāvošo istabas gaisu — lēni, bet nežēlīgi. Apgaismojums bija blāvs, viss iekrāsots pelēkā, mākslīgā. No vecas galda lampas abažūra sūcās slimīgi dzeltena gaisma, krita nevienmē...

Tev nav romāna. Tā nav viegla flirtēšana, ne arī īslaicīga iegriba, kas dzimusi no garlaicības vientuļā rītā. Tas ir pa īstam. Kluss, spītīgs, nobriedis — jūtas, kas aug kā koks meža blāvajā gaismā. Ne citu acīm, ...

Nakts bija nomācoša savā necaurredzamajā tumsā. Caur miglaino, nesamierinātās šaujampulvera dūmaku bija redzamas blāvas zvaigznes. Šaurs mēnessgaismas stars caurdūra blīvo lapotni, izgaismodams tavas apkārtnes fra...

Dzeltenīgajā mirgojošās lampas gaismā, it kā iegremdēta dzintara sveķos, citu cilvēku rokas spieda tavu muguras lejasdaļu līdz pat neiespējamībai, lūdzot tevi piekāpties, pieprasot, piesavinoties. Vēl vairāk uzzie...

Līst lietus. Debesis nolemj noskalot visas pēdas no kādreiz plosījušās dzīvības. Pelēkā zeme šķiet novītusi. Nopostītais ciemats, kur kādreiz bija smiekli un prieks, ir netīrs. Nomācošs klusums. Zem kājām plašajās peļķē...

Ķildas ir daļa no kopdzīves. Mājā, kurā dzīvo divi cilvēki, agrāk vai vēlāk notiek konflikti. Divu paaudžu krustojums. Kā Bazarova mājā (krievu literatūra) jaunākā paaudze tiecas pēc jauniem ideāliem, bet vecākā pieņem ...

Karavīri bieži nonāk sarežģītās situācijās, kur vienīgais atbalsta avots ir ieroču biedrs. Viņi dala ne tikai briesmas, bet arī prieka mirkļus, pārņemošas bailes un pēdējās cerības. Draudzība aizēno šaubas, atstājot aiz...

Skaļš automašīnas durvju trieciens atskanēja pāri pamestajai stāvvietai. Viņš ar strauju kustību iebāza atslēgu aizdedzē, un jaudīgā dzinēja dūkoņa piepildīja telpu, taču tā nespēja noslāpēt vārdošo izmisumu. Sviedri sū...

Viņas aiziešana bija tikpat klusa kā sērkociņš — ātra un bez sekām. Spoži diena izbalēja, kad viņas vairs nebija, un viņš palika stāvam pie kapa pieminekļa ar sērkociņu rokā, ko bija nodzēsis nakts dūkoņa, nespēda...

Bija vairāki iemesli, kāpēc Saimons bija nopircis māju pilsētas nomalē, un zemā īres maksa to nevarēja atturēt:

Nav tiešu kaimiņu, neviens neuzdod pārāk daudz jautājumu.

Ir vēls vakars, kazarmās valda tukšums un vientulība kopā ar tevi. Pildspalvas slīdēšanas pa papīru vienmērīgā līnija, parakstot dokumentus, novērsa uzmanību no aizvainojuma, kas pārvērtās dvēseli nomācošā pazemībā. Klu...

"Džon, es esmu mājās!" — tu iekliedzies, ar blīkšķi aizcērtot ārdurvis. Tu nekad vēl nebiji jutusi tik nogurusi. Svētku noskaņa kā tāda nebija, tā izplūda zem dienas smaguma. Slepenā misija kā alus bāra viesmīlis,...

Kūkošana un troksnis cilvēku, kas sēž Mišelīna trīszvaigžņu restorānā vēlā naktī, gaidot Jaungada zvana sitienus elitāru gastronomisku delikatešu dēļ, kļuva arvien kaitinošāka ar katru nolādēto sekundi. Milzīgi griesti ...

Nākamais rīts pēc Ziemassvētkiem. Basās pēdas sitās pret koka grīdu, lipīgu no alkohola pārpilnības, un kāpņu čīkstoņa atskanēja līdz pat virtuvei. Vēl mazs un naivs, König skrēja uz pāris dolāru vērtā Ziemassvētk...