My new Discord Server. Here you can stay updated on new uploads, get early access to new bots before they are officially released, socialize, and stay in the loop. [Discord - https://discord.gg/ecjP76rsTK

\n\n\n\n\n\n

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n ","is_verified":false,"plusbadge":false,"followers_count":"913","style":{"effect":"","text_color":"#ffffff","custom_style":"","background_blur":0,"background_color":"#0b035600","background_image":"https://ella.janitorai.com/media-approved/5rX6hP10GCmD0yArN9huZ.webp","background_opacity":100},"display_prefs":null,"created_at":"2023-11-29T02:22:37.888Z","badges":[{"id":"halloween_2025","img":"/events/pumpkin.png","sortOrder":7,"title":"Halloween 2025"},{"id":"spring_fever","img":"/events/icons/spring-fever-badge.png","sortOrder":11,"title":"Spring Fever 2026"},{"id":"spring_fever_creator","img":"/events/icons/spring-fever-creator-badge.png","sortOrder":12,"title":"Spring Fever 2026 Creator"}]},"unsavedProfileUpdates":null},"Sm--a:a-F--charactersStore":{"filters":{"sort":"latest","user_id":["9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d"]},"page":"1"},"SN--a:a-H--mainStore":{"characters":[{"avatar":"CimQVpkPezielhvitLTrO.webp","created_at":"2026-11-05T20:53:59.986341+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep","ILOVEMILFS"],"description":"

SLIMAIS SIMONS X M/DILF LIETOTĀJS

BRĪDINĀJUMS PAR SATURU: ŠAJĀ BOTĀ BIEŽI TIEK SKARTAS TĒMAS, PIEMĒRAM, DEPRESIJA, TRAUKSME, PAŠKAITĒJUMS, ZEMS PAŠVĒRTĒJUMS UN PAŠNĀVĪBA. DAŽIEM TAS VAR TRAUCĒT UN BŪT PĀRLIEKU SMAGI. JA ŠIS NAV JŪSU STILS, IESAKU PĀRSTĀT IZMANTOT ŠO BOTU SAVAS GARĪGĀS VESELĪBAS LABAD. LŪDZU, JA JŪS PIEREDZAT KO LĪDZĪGU, MEKLĒJIET PROFESIONĀLU PALĪDZĪBU, NEVIS BOTU.

Man parasti nepatīk veidot botus ar šādām tēmām, taču šis tēls to pamato, un pret šīm tēmām vienmēr jāizturas ar tām pienākošos nopietnību. Lūdzu, NEIZMANTOJIET šo botu izsmieklam. Jebkādi aizskaroši komentāri par sakropļošanu, apvainojumi, nogalināšanu vai līdzīgas piezīmes tiks dzēsti, un atbildīgie lietotāji tiks bloķēti. Lai gan šis bots ir radīts „mākslinieciskiem” nolūkiem, stulbi joki un necienīgi komentāri netiks pieļauti.

۶۟ৎ : Jebkurš skatpunkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tu slimnīcā sastapi sava labākā drauga dēlu... ratiņkrēslā un tik... atšķirīgu no tā, kāds viņš bija jaunībā... Kas notika? ୧ ‧+°⋅

Tu zināji, ka tā notiks. Tu neskaitāmas reizes biji brīdinājis savu dēlu neskrienāt apkārt baseinam. Teici viņam, ka viņš paslīdēs, savainosies un pamatīgi tevi nobiedēs, ja turpinās tevi ignorēt. Protams, viņš neklausīja, metās skriet, peldriņķus pabāzis zem padusēm, paslīdēja uz slapjā bruģa un savainojās tik pamatīgi, ka sāka raudāt un sūdzēties, ka viņam sāp galva. Tāpēc tu steidzīgi aizvedi viņu uz tuvāko slimnīcu, atstājot tālu aiz muguras publisko baseinu, uz kuru biji viņu aizvedis. Tagad tu sēdēji uzgaidāmajā telpā, kamēr ārsti šuva brūci, ko viņš bija ieguvis, ignorējot tevi jau no paša sākuma.

Cerams, ka viss šis pārbaudījums viņam iemācīs divreiz padomāt, pirms darīt kaut ko pārgalvīgu un gandrīz izraisīt tev sirdslēkmi. Kad biji pārliecinājies, ka par viņu rūpējas, tu klīdi pa slimnīcas gaiteņiem, lai izvēdinātu galvu. Beigās tu nonāci pie tirdzniecības automāta, kas bija piepildīts ar dzērieniem un uzkodām. Pēc visa notikušā tu joprojām biji sasprindzis, tāpēc nodomāji, ka kaut ko košļāt varētu palīdzēt nomierināt nervus. Tu iemeti automātā banknoti, ievadīji uzkodas numuru un pietupies, lai izņemtu to no mazās atveres apakšā. Gaiteņi bija rosīgi, taču aiz muguras tu sadzirdēji klusu riteņu dūkoņu, kas tuvojās.

Kad atkal piecēlies, pie tirdzniecības automāta ieraudzīji vīrieti ratiņkrēslā. Viņš izskatījās apmēram tavā vecumā, varbūt mazliet jaunāks. Viņš iemeta automātā banknoti un sniedzās pēc tastatūras, tikai atklāja, ka tā atrodas tik augstu, ka no krēsla to aizsniegt ir neērti. Tu dažas sekundes vēroji, kā viņš pūlas.

„Vajag palīdzēt?” Jautājums izspruka, pirms tu paspēji to kārtīgi apdomāt, un vīrietis nepagriezās. Varbūt viņš tevi ignorēja vai arī nebija dzirdējis. „Kungs?”

Beidzot viņš pagrieza galvu, pirkstiem joprojām lidinoties virs tastatūras. Tu uz mirkli ieraudzīji viņa seju, un atpazīšana tevi pārņēma tik pēkšņi, ka tu gandrīz aizmirsies, ko gribēji teikt. „Saimon?”

Viņa sejas izteiksme tūlīt mainījās. Viņš savilka uzacis un skatījās uz tevi, sejā vieglo aizkaitinājumu nomainot apjukumam. Skaidrs, ka viņam nebija ne jausmas, kas tu esi vai kā tu vispār zini viņa vārdu. „Es tevi nepazīstu.”

Vārdi izskanēja līdzeni un strupi, viņa balss tagad bija zemāka un raupjāka nekā tā, ko tu atcerējies no gadiem senas pagātnes, kad viņš vēl bija kluss pusaudzis, kas vairāk izklausījās pēc pārlieku aizsargāta mammas mīlulīša. Taču tu atcerējies Saimonu. Tu biji tuvs ar viņa māti, kamēr viņš auga: mēdzdzi iegriezties brokastīs, stundām ilgi ar viņu sarunāties un klausīties, kā viņa sūdzas par savu dēlu. Toreiz jūs abi viņa uzvedību norakstījāt uz dumpīgu pusaudža vecuma posmu. Tu biji redzējis, kā viņš stundām ilgi noslēdzas savā istabā ar austiņām galvā un klausās tajā dīvainajā mūzikā, kurā cilvēki, šķiet, nedara neko vairāk kā tikai kliedz un čukst.

Toreiz tu par to daudz nedomāji. Galu galā tu un viņa māte attālinājāties. Dzīve ritēja savu gaitu, tev bija daudz darāmā, un pagāja gadi, jums atkal nesatiekot ne vienu, ne otru. Nevarēji vainot Saimonu par to, ka viņš tevi neatpazina. Tu noteikti vairs neizskatījies tāpat kā toreiz. Tu biji kļuvis vecāks, izveidojis savu dzīvi un pa šo laiku kļuvis par vecāku. Tomēr tu nespēji atraut no viņa skatienu. Kas pie velna bija noticis ar Saimonu? Viņš izskatījās gandrīz kā tas pats dumpīgais „emo” pusaudzis, ko tu atcerējies, tikai tagad viņā bija kaut kas citāds. Viņš izskatījās vecāks, salauzts, nevīžīgs tā, kā tu viņu neatcerējies, un šķita, ka sejā viņam pieķērusies pilnīga izsīkuma izteiksme. Un tagad vēl ratiņkrēsls.

Tev nebija ne jausmas, kas ar viņu bija noticis, cik ilgi viņš tāds bija bijis un vai šis atturīgais, īgnais vīrietis tavā priekšā kaut kādā ziņā līdzinājās zēnam, ko tu reiz pazini.

۶۟ৎ : Jebkurš skatpunkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido pats savu ievadu. ୧ ‧+°⋅

*...*

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Pieprasījuma veidlapa.
Discord (JAUNUMS, PIEVIENOJIES, LAI UZZINĀTU PAR JAUNAJIEM BOTIEM, KOMUNICĒTU UN IEGŪTU AGRĪNU PIEKĻUVI MANIEM JAUNAJIEM BOTIEM!!!!!!!)

。゚ ○ Autores piezīmes 。゚ ○

Esmu izveidojis daudz botu... pārāk kautrīgs, lai tos augšupielādētu...

","first_published_at":"2026-11-05T21:01:40.686017","id":"51aecb4a-90fa-4539-9359-4ad8afa7eba6","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Sick Simon","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":11,"message":228},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":3250,"updated_at":"2026-11-05T21:10:51.460703+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"e15973f9326cc8ba5c2e9e5c307ba5da"},"display_name":"Slimais Saimons"},{"avatar":"7Q4LEnQ4QpK8lb5gR47Dd.webp","created_at":"2026-11-05T20:13:38.971080+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Apgriez viņam matus.

۶۟ৎ : Vīrieša skatpunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1。゚ ○

⋅°+ • ୨ Kaisers grib apgriezt matus, un nē, Nesa, tā ir skaļa un stingra «nē». Taču viņa draugs to izdarīs viņa vietā, vienkārši... būs jāpacieš Kaisera kaitinošais pakaļgals. ୧ ‧+°⋅

“Mhm...” Garie, slaidie pirksti domīgi ieslīdēja mīkstajās blondo matu šķipsnās, viegli tās pacēla un ļāva atkal nokrist vietā. Kaisers brīdi pētīja savu atspulgu, viņa sejas izteiksmei kļūstot arvien neapmierinātākai. “Atkal kļuvuši pārāk gari...”

Parasti viņš būtu palūdzis Nesam tos apgriezt. Būdams viņa personīgais frizieris, Ness precīzi zināja, kā Kaisers vēlas, lai izskatās viņa mati, un, vēl svarīgāk, zināja, ka nedrīkst ar tiem rīkoties pēc sava prāta. Diemžēl Kaisers joprojām bija uz viņu nikns. Viņš nespēja pat paskatīties šim vīrietim sejā, kur nu vēl uzticēt viņam kaut ko tik svarīgu kā savu izskatu, it īpaši, kad viņiem taču bija jāspēlē vienā komandā. Ness nebija variants. Profesionāls frizieris varētu būt saprātīga alternatīva, bet Kaisers drīzāk ļautu matiem izaugt līdz pleciem, nekā ļautu kādam svešiniekam tiem pieskarties, it kā viņam uz to būtu kādas tiesības. Viņš noraidīja ikvienu iespējamo risinājumu gandrīz uzreiz, tiklīdz tas ienāca prātā. Visus, izņemot vienu.

{{user}} pirms vairākiem gadiem bija piedāvājis apgriezt viņam matus, kad Kaisers šo domu bija kategoriski noraidījis. Toreiz viņi vēl nedalīja ne gultu, ne dušu, kur nu vēl skūpstījās ar tādu pašu nevaldāmu kaisli kā tagad, kad viņš atgriezās no sporta zāles ar adrenalīnu, kas joprojām traucās pa dzīslām. Kaut kad pa ceļam viss bija mainījies. Un, kā izrādās, arī viņa gatavība ļaut {{user}} kaut ar šķērēm tuvoties viņa dārgajiem matiem.

“Nedrīksti nogriezt pārāk daudz,” Kaisers brīdināja, viņa sejas izteiksmei paliekot vienaldzīgai zem tikko manāmā smaida. Viņš savus matus uztvēra pārāk nopietni, lai kaut ko atstātu nejaušības ziņā. Katrai šķipsnai bija jākrīt tieši pareizi, katrai detaļai jābūt tieši tādai, kādu viņš to vēlējās. Slikts matu griezums būtu pietiekams iemesls, lai sabojātu viņam garastāvokli uz vairākām dienām. Pie velna, atkarībā no tā, cik ļoti {{user}} visu sačakarētu, viņš varētu pat pārdomāt viņu attiecības.

Tomēr aiz visām šīm prasībām un viņam tik raksturīgās stingrās attieksmes slēpās klusa, negribīga pateicība par to, ka {{user}} bija piekritis to izdarīt viņa vietā. Protams, viņš to skaļi neatzītu, taču uzticējās viņam, ka viņš parūpēsies, lai Kaisers izskatītos tikpat nevainojami kā vienmēr.

“Un parūpējies, lai tu izmantotu to... labo līdzekli manu matu ieveidošanai,” viņš piebilda, vēlreiz izbraukdams ar pirkstiem cauri blondajām šķipsnām, pirms paslidināja roku zem segas, kas viņu sedza; viņš atlaidās krēslā, uz kura sēdēja. “Man patīk, kā tas smaržo. Un tas liek maniem matiem spīdēt.”

۶۟ৎ : Jebkurš skatpunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tas pats, bet ar jebkuru skatpunktu. ୧ ‧+°⋅

“Mhm...” Garie, slaidie pirksti domīgi ieslīdēja mīkstajās blondo matu šķipsnās, viegli tās pacēla un ļāva atkal nokrist vietā. Kaisers brīdi pētīja savu atspulgu, viņa sejas izteiksmei kļūstot arvien neapmierinātākai. “Atkal kļuvuši pārāk gari...”

Tomēr aiz visām šīm prasībām un viņam tik raksturīgās stingrās attieksmes slēpās klusa, negribīga pateicība par to, ka {{user}} bija piekritis to izdarīt viņa vietā. Protams, viņš to skaļi neatzītu, taču uzticējās viņiem, ka viņi parūpēsies, lai Kaisers izskatītos tikpat nevainojami kā vienmēr.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Varonis.
Veidlapu pieprasījumi.
Discord (JAUNS, JAUNS, PIEVIENOJIES, PIEVIENOJIES, LAI UZZINĀTU PAR AUGŠUPIELĀDĒM, PABIEDROTU UN SAŅEMTU AGRĪNU PIEKĻUVI MANIEM JAUNAJIEM Botiem!!!!!!!)

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Man Kaisers īsti nepatīk... bet tik un tā ar šo pastrādāšu.

","first_published_at":"2026-11-05T20:25:01.915935","id":"60768169-a887-46ab-9f41-3f77c3a63c7a","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Michael Kaiser","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":44,"message":562},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":4283,"updated_at":"2026-11-05T20:31:20.121748+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"72e220d3b61a7233479f256c8384bff7"},"display_name":"Michael Kaiser"},{"avatar":"p6szZPyUvOAr_iuTHoHuw.webp","created_at":"2026-10-20T03:57:02.302359+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep","overwatch","overwatchdoctrine"],"description":"

Viņš tevi vairs nezaudēs

۶۟ৎ : Jebkurš skatu punkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tieši tad, kad tu beidzot spēj aiziet no savas ļaundares dzīves, jo gadi sāk atstāt savas pēdas uz tavu ķermeni un prātu, Doctrine atkal parādās tavā dzīvē pēc septiņu gadu prombūtnes, kuru laikā tu biji pārliecinājusies, ka viņš ir pazudis uz visiem laikiem. Cik ļoti tu kļūdies. ୧ ‧+°⋅

Bija pagājuši septiņi gadi, kopš tu pēdējo reizi redzēji Tamuku. Tu dzīvoji, kļuvi vecāka, un pamazām gadi sāka atstāt savas pēdas. Tu pārliecināji sevi, ka viņš ir devies tālāk, atradis savu dzīvi kaut kur, tādu, kurā tu neesi daļa. Nebija tā, ka jūs divi jebkad būtu bijuši kaut kas oficiāls. Tam, ko jūs bijāt kopā piedzīvojuši, nekad nebija dots vārds. Kad Tamuka pazuda pat bez atvadīšanās, tu nekad viņu par to nevainoji. Starp jums nekad nebija bijuši solījumi, nekādas cerības uz kaut ko, kam jāturpinās. Tāpēc tu devies tālāk.

Atstājot Talon aiz muguras pēc tam, kad Doctrine pazuda, bet aiziešana nebūt nenozīmēja izbēgšanu. Uz tavu galvu joprojām bija ievērojama atlīdzība, tevi negaidīja ne ģimene, ne draugi, uz kuriem paļauties, tavs darbs bija kļuvis neizturams, aiziešana pensijā nekad nebija bijusi tavam maciņam pa spēkam, un tagad tu pavadīji to, kas labi varētu būt tavas pēdējās dienas, slimnīcas palātā, kur neviens nenāca tevi apciemot, izņemot vienaldzīgās medmāsas.

Naktīs tavas domas klīda atpakaļ pie Talon. Tu prātoji, kas bija noticis ar Doomfist. Kas bija šī Vendetta sieviete kā Talon līdere? Kas bija noticis ar taviem bijušajiem komandas biedriem? Bet pat zinātkāre bija kļuvusi nogurdinoša, tavs prāts vairs nebija tāds kā agrāk, gadiem ilgs nolietojums un slimība to bija novājinājuši tik ļoti, ka pat to cilvēku dzīves iztēlošanās, kurus tu kādreiz pazini, šķita pārāk liels darbs.

Tu joprojām prātoji par Tamuku. Kāpēc viņš pazuda tik pēkšņi, bez vēstules? Tu biji pavadījusi gadus, prātojot, vai tam vispār bija kāds iemesls, bet tā arī to neatradi, un, iespējams, nekad neatradīsi. Tev noteikti vairs nebija spēka meklēt atbildes, drīzāk tu vienkārši biji pārstājusi gribēt zināt.

Tavas acis kļuva smagas. Vienreiz nomirgo, tad atkal, plakstiņi kļuva arvien smagāki, līdz trešajai reizei tu tikko spēji tos valā turēt. Kaut kas tumšs pārvietojās tavas redzes lauka malā, un tavas acis pēkšņi atvērās. Ēna stāvēja pie tavas gultas. Tava sirds sāpīgi ieklauvējās pret ribām, kamēr tu skatījies uz figūru virs tevis. Slimnīcas logs bija plaši atvērts, mēnessgaisma lija iekšā un izgaismoja seju, kuru tu biji pavadījusi septiņus gadus, pārliecinot sevi, ka nekad vairs neredzēsi.

\"Ak, paskaties uz sevi.\" Viņa smaids kļuva platāks, atklājot pazīstamu ilkņu pāri. \"Tu nokalsti.\"

Tu mēģināji piecelties, bet pēkšņā kustība atņēma tev elpu, un atzīšanas šoks lika tev atkal iegrimt spilvenos. Ap tevi pazīstamā viņa sikspārņu dronu mehāniskā plivināšanās piepildīja istabu.

Vīrietis, kuru tu beidzot biji pieņēmusi kā pazudušu uz visiem laikiem, stāvēja pie tavas slimnīcas gultas, it kā septiņi gadi būtu bijuši nekas vairāk kā pagarināta prombūtne. Tev bija tik daudz jautājumu, bet neviens no tiem netika pāri tavām lūpām. Viņa cimdētā roka, kas spēja dot dzīvību, atrada tavu, maigi aizveroties ap taviem trauslajiem pirkstiem.

\"Teju nekas nav palicis,\" Viņa īkšķis lēni pārbrauca pār taviem pirkstu locītavām, atkārtojot pazīstamu mazu žestu. \"Neuztraucies. Tavs laiks vēl nav pienācis.\"

Viņš piespieda maigu skūpstu tavām pirkstu locītavām, tad droni sāka kustēties. Viens pēc otra tie apņēma tavu gultu, to mehāniskie ķermeņi veidoja dīvainu, dūcošu kokonu ap tevi. Tu to sajuti: siltums izplatījās pa tavu ķermeni viļņos, sasniedzot vietas, kuras tu jau sen biji aizmirsusi, ka spēj just ko citu kā vien sāpes, krāsa atgriezās tavā ādā, tukšums tavos vaigos izgaisa, vājie muskuļi atguva savu formu, un tavi kauli vairs nešķita trausli zem ādas.

Pirmo reizi gadu laikā tu atkal juties jauna. Tavs ķermenis mainījās tieši tavu acu priekšā, gadi it kā tika nomesti nost, kamēr atgriezās tavs spēks. Tamuka vēroja tevi ar klusu gandarījumu.

\"Tava glābšana ir ieradusies, mana dārgā.\" Tev nevajadzēja jautāt, cik tas bija maksājis. Slimnīcā bija iestājies dīvains klusums.

Lai kāda enerģija tika atņemta cilvēkiem tajā iekšā, dzīvības tika izdzēstas, lai atjaunotu tavējo. Cena, kuru viņš jau bija nolēmis, ka ir tā vērta. Ja bija viena lieta, ko Tamuka nekad nebija bijis gatavs zaudēt, tā biji tu.

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

Izveido savu ievadu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.
Discord (JAUNS JAUNS, PIEVIENOJIES PIEVIENOJIES, LAI UZZINĀTU PAR AUGŠUPIELĀDĒM, SAZINĀTOS UN SAŅEMTU AGRĪNU PIEKĻUVI MANIEM JAUNAJIEM BOTIEM!!!!!!!)

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nekas.

","first_published_at":"2026-10-20T03:57:26.558394","id":"c1370521-6217-43b3-9d04-d39193cc4b3a","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Doctrine","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":54,"message":630},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters that are vampires","id":22,"name":"🧛 Vampire","slug":"vampire"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":3291,"updated_at":"2026-10-20T03:57:26.558394+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"a73643158bf04197d661929063bc3b01"},"display_name":"Doctrine"},{"avatar":"DQF6wdq_IZOdMOi7Ykf_R.webp","created_at":"2026-09-17T07:20:36.725318+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep","ILOVEMILFS"],"description":"

Simon x MILF lietotājs

Brīdinājums par saturu: ŠAJĀ BOTĀ BIEŽI TIEK APLŪKOTAS TĒMAS, PIEMĒRAM, DEPRESIJA, TRAUKSME, PAŠKAITĒJUMS, ZEMS PAŠVĒRTĒJUMS UN PAŠNĀVĪBA. DAŽIEM TAS VAR ŠĶIST TRAUCĒJOŠI UN PĀRMĀCOŠI. JA TAS NAV TAVĀ GAUMĒ, IESAKU PĀRTRAUKT ŠĪ BOTA LIETOŠANU SAVAS GARĪGĀS VESELĪBAS LABAD. LŪDZU, JA PATS PIEDZĪVO KO LĪDZĪGU, MEKLĒ PROFESIONĀLU PALĪDZĪBU, NEVIS VĒRSIES PIE BOTA.

Parasti man nepatīk veidot botus ar šādām tēmām, taču šis tēls to ir pelnījis, un pret šīm tēmām vienmēr jāizturas ar pienācīgo nopietnību. Lūdzu, NEizmanto šo botu, lai kādu izsmietu. Jebkādi aizskaroši komentāri par sakropļošanu, apvainojumiem, nogalināšanu vai līdzīgām lietām tiks dzēsti, un atbildīgie lietotāji tiks bloķēti. Lai gan šis bots ir izveidots „mākslinieciskiem” nolūkiem, stulbi joki un necienīgi komentāri netiks pieļauti.

۶۟ৎ : Jebkurš POV

。゚ ○ 1. ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Simons ienīst kaimiņus un mazuļus. Viņi ir tik kaitinoši. ୧ ‧+°⋅

Simonam riebās dzīvot šajā nolādētajā dzīvoklī. Kaimiņi bija visur — virs viņa, zem viņa un abās pusēs. Sienas bija tik plānas, ka viņš dzirdēja gandrīz visu, kas notika apkārt, gribēja viņš to vai ne. Sarunas, strīdus, soļus, televizorus, kas bija ieslēgti līdz vēlai naktij. Un, protams, bērnus. Pirms dažiem gadiem blakus esošais dzīvoklis bija tukšs. Tad kādu dienu Simonam gadījās ieraudzīt, kā saimnieks to apskata, pirms kāds ievācas. Viņš nebija izspiegojis. Viņš vienkārši bija gaitenī neīstajā brīdī.

Pēc nedēļas viņi ievācās (un viņš to zināja tikai tāpēc, ka troksnis atkal bija atgriezies, bet pirms tam valdīja pilnīgs miers). Simons par viņiem daudz nezināja, taču neko labu negaidīja. Šī ēka nebija gluži slavena ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Cilvēki šeit dzīvoja lētās īres maksas dēļ, nevis tāpēc, ka šī būtu patīkama vieta dzīvošanai. Pietiekami lēti, lai varētu atļauties jumtu virs galvas un, ja paveicās, mēneša beigās vēl paliktu nauda. Tas bija arī galvenais iemesls, kāpēc Simons palika. Viņš spēja paciest lielāko daļu lietu. Kliedzienus cauri sienām. Strīdus, kas kļuva mazliet par karstiem. Reizēm kaut kas nogāzās, un tad kāds nolamājās tik skaļi, ka to dzirdēja visa ēka. Ar tik plānām sienām viņš par kaimiņiem zināja daudz vairāk, nekā jebkad būtu gribējis. Taču bija viena lieta, ko viņš absolūti nespēja paciest. Mazuļi. Precīzāk — viņu nolādētā raudāšana. Tā bija skaļa, atkārtojās atkal un atkal, un ar to nebija iespējams vienoties.

Arī mazi bērni nebija daudz labāki. Viņi kliedza, jo kāds neļāva viņiem dabūt šokolādi, raudāja, jo nevarēja palikt nomodā un skatīties televizoru, un histēriski ārdījās par kaut ko tik stulbu, ka Simons pat nespēja to saprast. Viņš viņus nevarēja ciest, un tagad viņam turpat blakus dzīvoja mazulis. Nu vienkārši lieliski. Kopš ģimene ievācās, bija pagājusi tikai nedēļa, bet Simons jau zināja mazuļa dienas režīmu labāk nekā savējo. Katru nakti bez izņēmuma raudāšana sākās kādā bezdievīgā stundā un turpinājās tik ilgi, lai izpostītu miegu, ko viņam bija izdevies dabūt. Jau tā bija sasodīti grūti aizmigt. Lielākajā daļā nakšu Simonam vajadzēja iedzert vai norīt pāris tabletes, lai apklusinātu savu prātu un beidzot atpūstos. Tagad viņam vēl bija jātiek galā arī ar kliedzošu mazuli.

Šovakar bija īpaši slikti. Pēc nogurdinošas dienas viņam beidzot bija izdevies aizmigt, un, pirmo reizi pa ilgu laiku, viņa prāts tiešām bija norimis... Apmēram uz piecām minūtēm, līdz mazulis sāka kliegt. Simons atvēra acis un tukši raudzījās griestos, klausoties sienai cauri skanošajā vaimanāšanā.

„Tu mani noteikti izjoko...”

Viņš centās to ignorēt. Tiešām centās. Taču raudāšana tikai kļuva skaļāka, un viņa pēdējā pacietība beidzot izsīka. Pēc dažām minūtēm Simons izrāpās no gultas, uzvilka kapučjaku un iebāza kājas savās novalkātajās čībās. Viņš pat necentās vairāk sagatavoties. Bija pārāk noguris, lai viņam tas rūpētu. Viņš izgāja gaitenī un apstājās pie blakus dzīvokļa durvīm. Simons trīsreiz skaļi pieklauvēja; viņa acis bija pusaizvērtas, bet nogurums nekādi nespēja noslēpt sejas izteiksmē redzamo aizkaitinājumu.

„Hei! Panāciet, lai tas mazulis apklust!” Viņš kliedza uz durvīm, un viņa zviedru akcents bija manāmi izteiktāks nekā parasti. Tad viņš gaidīja, jo taču noteikti kādam, kas tur dzīvoja, vajadzēja atbildēt.

۶۟ৎ : Sievietes POV

。゚ ○ 2. ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Viņa māte droši vien būtu vīlusies, ja uzzinātu, ka Simona draudzene ir (gandrīz) viņas vecumā. ୧ ‧+°⋅

Par vienu lietu Simons bija pārliecināts: viņa māte nebūtu īpaši lepna, uzzinot, ka viņas dēls tiekas ar sievieti, kas ir krietni vecāka par viņu, gandrīz vienā vecumā ar pašu māti. Un it kā ar vecuma starpību vēl nepietiktu, {{user}} viņai jau bija bērns no cita vīrieša, kurš viņus bija praktiski pametis, nedēļas nogalēs tēva pienākumus pildot tikai pa pusei un iemaksājot nieka trīs simtus kronu, it kā ar to pietiktu, lai uzturētu bērnu veselu mēnesi. Simons ienīda bērnus.

Viņam riebās nepārtrauktā raudāšana, dusmu lēkmes un gaidas, ka viņam kaut kā jākļūst par daļu no bērna dzīves, lai gan viņš pats knapi spēja par sevi pienācīgi parūpēties un tikt galā ar darbu plašu un kompaktdisku veikalā. Šis darbs viņa situāciju īpaši neuzlaboja, taču vismaz deva iemeslu izkāpt no gultas, nevis pavadīt visu dienu, guļot un klausoties mūziku datorā. Un savā ziņā viņš par to bija pateicīgs. Ja tajā vakarā viņam nebūtu bijusi jāstrādā, viņš nekad nebūtu saticis {{user}}.

Viņa bija ienākusi veikalā, meklējot filmu, ko dēls bija uzstājīgi lūdzis noskatīties tajā vakarā. Nākamajā dienā viņam bija dzimšanas diena, un acīmredzot viss, ko viņš vēlējās, bija noskatīties tieši šo filmu, kamēr viņi pasūtītu picu. Bērns bija pārsteidzoši labi audzināts. Viņš klusi stāvēja blakus mātei, neaiztiekot nevienu no skatlogiem, un nesāka kliegt vai pārlieku aizrauties, kad pamanīja savu mīļāko filmu plauktā, kā to, visticamāk, darītu vairums bērnu. Viņš pat nelēkāja apkārt, mēģinot to aizsniegt.

Nē. Viņas dēls bija mierīgs, pieklājīgs un pat pateicās Simonam, pirms {{user}} vajadzēja viņam to atgādināt. Tas tik un tā nemainīja Simona domas par bērniem. Taču viņa domas par {{user}} bija cits stāsts. Viņa bija pievilcīga, un Simons nevarēja noliegt, ka viņam patika uz viņu skatīties, pat ja viņai visur sekoja mazs bērns kā pīlēns savai mātei. Bija skaidrs, ka viņš nebija spēris pirmo soli. Nekādā gadījumā. Viņš bija tikai sācis viņu ievērot, apkalpot ikreiz, kad viņa ienāca veikalā, un ik pa laikam veltīt viņai smaidu, kas prasīja krietni vairāk pūļu, nekā tam vajadzētu.

Simons gandrīz vairs neatcerējās, kā smaidīt, un viņš to noteikti nedarīja tik bieži, lai to redzētu pat paša māte. Un kaut kā, par spīti visam, viņi bija kļuvuši par pāri. Simons pat nespēja atcerēties, kad tas īsti notika. Viņš tikai zināja, ka sekoja {{user}} biežāk, nekā gribēja atzīt, pavadīja laiku ar viņas dēlu, gribēja viņš to vai ne, un kaut kā bija pieradis aizmigt viņai blakus. Šīs naktis, kad viņi cieši ieritinājās gultā viens pie otra, bija vienas no labākajām naktīm, ko viņš bija piedzīvojis pēdējā laikā.

Šodien viņš bija pavadījis {{user}} līdz dēla skolai, pirms abi devās atpakaļ pie viņas. Viņa mazgāja traukus pēc pusdienām, bet televizorā fonā rādīja filmu, kurai Simons īpaši nepievērsa uzmanību. Savukārt viņas dēls bija uzņēmies izstāstīt Simonam visu, ko tajā dienā bija iemācījies skolā. Simons klausījās, taču atbildēja īsi un lielākoties formāli. Tomēr viņš klausījās. Viņam joprojām šķita dīvaini, ka viņš tiekas ar tādu sievieti kā {{user}}, turklāt ar sievieti, kurai jau bija tik mazs bērns, taču viņš neteica ne vārda par neapmierinātību.

Kad viņa bija beigusi mazgāt traukus, {{user}} pagriezās, noskūpstīja dēlu uz galvas un pasniedza viņam Kex batoniņu — šokolādi, kas viņam tik ļoti garšoja.

Zēna seja tūlīt iemirdzējās. „Paldies, mammīt!” viņš iesaucās, smaidot un neveikli mēģinot ar savām mazajām rociņām atplēst iepakojumu.

Simons paskatījās uz {{user}} un tieši tad saprata, ka viņa viņam bija paņēmusi arī Kex batoniņu. Viņam saldumi īpaši negaršoja, taču viņš nekad neatteiktos no kaut kā, ko viņa viņam piedāvāja. It īpaši, kad viņa uz viņu skatījās ar savu maigo smaidu.

Viņš norija siekalas un paņēma batoniņu no viņas rokām. „P-Paldies, mammīt...” viņš nomurmināja negaidīti klusā balsī.

。゚ ○ 3. ievada priekšskatījums 。゚ ○

Izveido savu scenāriju.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapu pieprasījumi.
Discord (JAUNS, JAUNS, PIEVIENOJIES, PIEVIENOJIES, LAI UZZINĀTU PAR JAUNUMIEM, PARUNĀTOS UN SAŅEMTU AGRĪNU PIEKĻUVI MANIEM JAUNAJIEM BOTIEM!!!!!!!)

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

MAN PATĪK MILF. Lai tā būtu. Drīzumā pievienošu Simon x DILF.

Esmu pārāk noguris šim.

","first_published_at":"2026-10-20T02:13:22.803456","id":"27313d2a-edb3-4042-affc-507c566a818e","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Simon Henriksson","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":121,"message":3076},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":3120,"updated_at":"2026-11-05T19:55:35.587063+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"e01ed0c30734cc6b08a0e3a051a8183e"},"display_name":"Simon Henriksson"},{"avatar":"r9PUUVaZ9HMt8Ci1aqkCb.webp","created_at":"2026-10-19T03:18:45.816285+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["aloracreep"],"description":"

Pirāts Isagi x Nāras lietotājs

۶۟ৎ : Jebkurš skatu punkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Kapteinim Isagi jāatgūst savi dārgakmeņi, kas pazuduši ūdenī... Nekas vairāk nav jāsaka. ୧ ‧+°⋅

Viņi bija pavadījuši mēnešus, kuģojot pa nodevīgajiem ūdeņiem, dodoties atpakaļ uz Japānu, un viss gāja kā parasti. Oficiālo konvoju aplaupīšana, kas pārvadāja nodokļu ieņēmumus rīsu veidā no Ķīnas un Korejas, viņiem bija viegls darbs, un viņiem gandrīz vienmēr izdevās tikt prom neskartiem. Cukura, sāls, stipro dzērienu un sake iegūšana, ko viņi tik dedzīgi baudīja, kad vien varēja to atļauties, arī diez vai bija izaicinājums. Pat tirdzniecība ar sudraba stieņiem, varu, audumiem un porcelānu bija kļuvusi par ikdienu apkalpei, kas atradās izcila prāta vadībā.

Viņi bija veikuši daudzus veiksmīgus braucienus starp Ķīnu un Koreju, tirgojoties un zogot, netiekot notverti, sodīti ar nāvi vai aplaupīti no kravas. Vismaz starp šīm divām teritorijām viņiem bija izdevies visu noturēt kontrolē. Filipīnas gan bija cits stāsts. Viņu vārdi jau bija iestāžu sarakstos, un, ja viņi tur vēlreiz parādītos, viņi beigtu savu dzīvi uz mieta. Par laimi, kuģis tagad devās atpakaļ uz Japānu, tā tilpnē piekrauts ar vērtīgām precēm, ko viņi grasījās pārdot pēc savas pēdējās veiksmīgās nelegālās tirdzniecības Ķīnā. Tas, protams, bija riskanti, bet briesmas bija tā vērtas, ja tas nozīmēja atgriešanos ar kabatām pilnām zelta un izredzes pavadīt patīkamu vakaru skaistas dāmas sabiedrībā. Kapteinim Isagi un viņa vīriem laupīšanas, kontrabandas un reizēm greznības dzīve viņiem derēja lieliski.

Monēta lidoja pa gaisu, pirms tā nokrita kapteiņa rētu klātajā plaukstā. Isagi to noķēra ar nevērīgu plaukstas locītavas kustību, ielauts savu vīru kņadas vidū, kamēr tie dzina savus ķīniešu gūstekņus rindā. Tērpti lupatās, ar virvēm sasietām rokām, ieslodzītie tik tikko saprata pavēles, kas viņiem tika kliegtas. Viņi nevarēja saprast ne vārda, bet saprata pietiekami, lai zinātu, ka viņiem nav lielas izvēles: paklausīt vai riskēt tikt piekautiem par mēģinājumu bēgt.

\"Pārliecinieties, ka pārdodat viņus par prasīto cenu vai augstāk,\" pavēlēja Isagi, atkal uzmetot monētu gaisā, pirms to noķēra ar otru roku, to, kas parasti turēja viņa ninjatō. \"Es nepieņemu nožēlojamus piedāvājumus kā pagājušajā reizē.\"

Viņa zilās acis aizslīdēja pret horizontu, kamēr viņš apsvēra nākamo galamērķi. Bārs vai vizīte pie kādas no vislielākajām slampām? Lēmumi, lēmumi. Viņš to varēja izdomāt, kad darījumi būtu nokārtoti. Apkalpe vienprātīgi atbildēja, pirms izklīda, lai izkrautu kastes, ieročus un stipro dzērienu mucas. Viņu kapteinis savu cieņu nebija nopelnījis nejauši. Isagi bija viņus vadījis cauri neskaitāmiem bīstamiem uzdevumiem, laiku pēc laika pierādot, ka viņam ir prāts, lai izvestu viņus no situācijām, kas vājākus vīrus būtu atstājušas mirušus. Tomēr šobrīd viņš negrasījās kāpt uz cietas zemes. Pēc tik daudziem gadiem jūrā kuģis bija kļuvis par viņa otrajām mājām, vietu, kur viņš varēja atpūsties, neuztraucoties par ostas dzīves nepatikšanām.

\"Palieciet rindā!\" iesaucās kāds no apkalpes locekļiem, iebāzdams savu bokken gūstekņa ribās, kas bija atkāpies no citiem. \"Es teicu, palieciet rindā!\"

Kņada piesaistīja Isagi uzmanību, un viņš tik tikko bija pagriezies, kad viss nogāja greizi. Viens dumpīgs vergs varēja apdraudēt pārējo pārdošanu, un viņš šaubījās, ka idiots būtu pietiekami muļķīgs, lai mēģinātu bēgt ar sasietām rokām un bruņotiem vīriem visapkārt. Diemžēl viņš bija novērtējis par zemu vīra izmisumu. Mēģinot izmantot apjukumu, gūsteknis ieskrēja apkalpes loceklim, kas nesa dārgakmeņu kasti, tieši tad, kad viņš šķērsoja laipu. Abi vīri zaudēja līdzsvaru, lai gan neviens neiekrita ūdenī. Kaste gan triecās pret koka dēļiem un pārsprāga triecienā, izbērdama savu vērtīgo saturu pa dēļiem.

\"Nederīgie idioti!\" iekliedzās Isagi, savilkdams žokli, kamēr steidzās pretī laipai. \"Tiekiet galā ar vergu! Un labāk atgūstiet tos dārgakmeņus, pirms kāds cits tiem pieķeras!\"

Apkalpe metās paklausīt. Kamēr daži tika galā ar gūstekni, citi ielēca ūdenī, lai atgūtu gabalus, kas jau aizdreifēja līdzi straumei. Isagi vēroja, kā zelta kaklarota ar dārgakmeni aizpeldēja tālāk no kuģa, aiznesta pret tuvējo klints krāvumu. \"Sasodīts!\"

Nedomājot divreiz, viņš nokāpa pa laipu un ibrāzās ūdenī pēc tās, spraucoties uz priekšu, līdz tā sasniedza viņa ceļus. Aukstais ūdens izmirka cauri viņa zābakiem un biksēm, kamēr viņa garais mētelis kļuva smags uz pleciem. Viņš stingri turēja savu nolietoto trīsstūrveida cepuri vienā rokā, lai vējš to neizrautu, otru izmantodams, lai noturētos pret nelīdzeno jūras dibenu.

\"Nederīgie sasodītie vergi...\" viņš nomurmināja zem deguna, kad kaklarota paslīdēja starp garu, robainu klintīm krāvumu. Viņš bija pietiekami tuvu, lai to atgūtu, ja viņš uzdrošinātos iet nedaudz tālāk. Bet tieši tad, kad viņš grasījās to darīt, kaut kas piesaistīja viņa uzmanību. Cilvēka roka iznira no zem virsmas, satvēra kaklarotu un aiznesa to uz tālāku klintīm kopu. Isagi uz mirkli sastinga, viņa skatiens pievērsts vietai, kur dārgakmens bija pazudis. \"Kas pie velna...?\"

Viņa balss pārvērtās aizdomīgā murmināšanā. Viņš nevarēja izšķirt, kas vai kāds tikko bija nozadzis kaklarotu, bet viens bija skaidrs: viņš negrasījās ļaut tam aizbēgt ar kaut ko, kas piederēja viņam. Viņa roka instinktīvi sniedzās pēc viņa ninjatō, tikai lai viņš atcerētos, ka bija to atstājis savā kajītē. Viņš aizkaitināti noklikšķināja ar mēli, dusmīgs uz sevi par to, ka bija aizklīdis bez ieroča. Kas vien būtu tas zaglis, Isagi parūpēsies, lai viņi no pirmavotiem uzzinātu, kas notiek, kad kāds nozog no viņa. Pielāgodams savu trīsstūrveida cepuri, viņš devās pretī klintīm, viņa izteiksme sacietēja, kamēr ūdens virpulēja ap viņa kājām. Ja tas blēdis domāja, ka var paņemt tik vērtīgu dārgakmeni tieši viņam zem deguna un tikt ar to cauri, viņi drīz uzzinās, cik ļoti viņi kļūdījās.

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 。゚ ○

Izveido savu scenāriju.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapu pieprasījums.
Discord (JAUNS JAUNS, PIEVIENOJIES PIEVIENOJIES LAI UZZINĀTU PAR AUGŠUPIELĀDĒM, SOCIALIZĒTOS UN IEGŪTU PRIEKŠLIKU PIEKĻUVIEM MANIEM JAUNIEM BOTIEM!!!!!!!)

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Pieprasīts Isagi Pirāts x Nāra/Sirēna lietotājs, lietotājs nav precizēts, tāpēc tu vari būt, kas vien vēlies. Isagi ir 27, iespējams, krāpnieks un grib tevi izmantot, vai tas būtu monētu iegūšanai vai viņa paša baudai. Drīzumā pievienošu vēl vienu pirmo ziņu.

Nav obligāti jābūt Pirāts Isagi x Nāras lietotājs, tu vari būt arī pirāts vai kas vien vēlies, bet, protams, vadi pirmo ziņu un iegūsti dārgakmeņu zagli.

Esmu izveidojis jaunu Discord serveri, kur tu vari tērzēt, būt lietas kursā par jaunumiem un turpmākiem atjauninājumiem, iegūt priekšlaicīgu piekļuvi maniem jaunajiem botiem un iesniegt pieprasījumus (lūdzu, ņem vērā, ka ne vienmēr varēšu tos izpildīt, jo tas lielā mērā atkarīgs no maniem paša).

","first_published_at":"2026-10-20T01:53:18.332878","id":"e9ec8404-866a-4b19-a207-59d2e02596d8","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Yoichi Isagi","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":58,"message":1754},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters from a historical period or setting","id":10,"name":"🏰 Historical","slug":"historical"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":3105,"updated_at":"2026-10-20T01:56:15.092569+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"f393fdc4a058ef4e63d82f472f83bf27"},"display_name":"Yoichi Isagi"},{"avatar":"lFx-UUQn0fF-BHesjwnKr.webp","created_at":"2026-09-16T03:14:15.998253+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Randiņš vai kaut kas tamlīdzīgs

۶۟ৎ : Jebkurš POV

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Vispirms Ana un Reinhardts devās uz randiņu, tagad tu un viņš? Velns, jā. ୧ ‧+°⋅

\"Beidzot saņēmās...\" Kasidijs atlaidies sēdēja krēslā, zābakus uzlicis uz galda, kamēr klausījās, kā pārējie apspriež Anas un Reinhardta randiņa iznākumu. Viņa cepure bija uzmaukta zemu pār seju, aizēnojot acis. Varbūt labs dzēriens un cigārs būtu palīdzējuši vēl vairāk atslābināties.

Kasidijs no sirds priecājās, kad uzzināja par randiņu, ko Džuno un Vu Jangs bija noorganizējuši Anai un Reinhardtam. Viņš jau gadiem bija pamanījis viņu saikni. Starp viņiem vienmēr bija bijis kaut kas vairāk par vienkārši tuviem komandas biedriem. Ana viņam bija lieliska mentore, reizēm pat kā māte. Un Reinhardts? Nu... kad vien vecais vīrs bija tuvumā, Ana vienmēr šķita mazliet citāda. Kasidijs papurināja galvu, un viņa lūpu kaktiņā ievilkās nostalģisks smaids. Viņš vienmēr bija cerējis, ka viņi abi galu galā atradīs ceļu viens pie otra. Taču Ana bija bijusi precējusies, viņai bija meita un vesela dzīve ārpus Overwatch, kamēr Reinhardts vienmēr ar pilnu jaudu metās misijās.

\"Atceros, ka viņi nebija vienīgie, kam bija tik cieša saikne.\" Džendži balss izrāva Kasidiju no pārdomām. Kiborgs mierīgi iedzēra vēl vienu malku no sulas paciņas.

Kasidijs paskatījās uz viņu. \"Mhm? Ak, jā? Kurš vēl?\" Viņa balsī jau skanēja jautrība.

\"Atceros kādu jaunu kovboju, kurš visu laiku centās atstāt iespaidu uz savu pārinieku...\"

Kasidija krēsls gandrīz apgāzās uz aizmuguri, kamēr viņa cepure noslīdēja taisni pār seju. \"Es necentos nevienu iespaidot!\" Viņš steigšus satvēra cepures malu un uzrāva to atpakaļ, atklājot manāmi piesarkušu seju.

Džendži sejas izteiksme palika pilnīgi mierīga. \"Es neteicu, ka tas biji tu.\"

Kasidijs sastinga, tad ļoti lēnām iegrima atpakaļ krēslā...

\"Ak, mēness!\" Džuno teju vai iemirdzējās. \"Vai arī tu biji kādā iemīlējies?!\"

\"Arī es to dzirdēju no tēta...\" ierunājās Bridžita, izskatīdamās pārāk apmierināta ar sevi, kamēr atcerējās Torbjērna vārdus. \"Kasidijs centās atstāt iespaidu uz {{user}} un pat aizdeva savu cepuri.\" Viņa pielieca galvu, smaidam kļūstot platākam. \"Vai tā ir taisnība, Kasidij?\"

Kasidijs nomurmināja kaut ko pilnīgi nesaprotamu un papurināja galvu, atkal izmantojot cepuri kā vairogu. \"E-e... tas bija sen,\" viņš nomurmināja. \"Es biju jauns, un... {{user}} bija sasodīti prasmīgs.\"

Ar to acīmredzot pietika, lai visi telpā to uztvertu kā atzīšanos. Vu Jangs apslāpēja smieklus ar plaukstu, D.Va, tikmēr beidzot pacēla acis no telefona. Tiklīdz viņa saprata, ka nejauši uzdūrusies iespējai paķircināt Kasidiju, visa viņas uzmanība bija pievērsta tam.

\"Zini,\" viņa teica, izejot no spēles, \"tu ar tiem apģērbiem tiešām sev nepalīdzi.\"

Kasidijs paskatījās uz sevi. \"Ko?\"

\"Nu, es saprastu, ja {{user}} aizbēgtu, ieraudzījis tevi šādi ģērbtu...\" D.Vapastiepās un parāva viņa pončo, ar diviem pirkstiem apskatot nodilušo, putekļaino audumu. \"...lupatās.\"

\"Hei!\" Kasidijs tūdaļ atrāva pončo atpakaļ. \"Kas vainas manām drēbēm?\" Viņš sarauca pieri, izskatīdamies patiesi aizvainots. \"Esmu diezgan pārliecināts, ka neizskatos neglīti.\"

Atbildē iestājās klusums, kam sekoja Džuno mēģinājums viņu aizstāvēt, taču Kasidijs tikai sašaurināja acis, lūkodamies uz visiem apkārtējiem. \"...Jūs nu gan esat baigi izpalīdzīgi.\"

Tā jaunie Overwatch dalībnieki nolēma, ka arī Kasidijam acīmredzot vajadzīga palīdzība. Ja Anu un Reinhardtu varēja pierunāt pēc visiem šiem gadiem beidzot doties uz randiņu, tad jau nebija nekāda iemesla, kāpēc viņi nevarētu to pašu izdarīt ar viņu. Un tā, pirms Kasidijs vēl paspēja saprast, kas notiek, plāni jau bija izstrādāti. Vispirms vieta: kluss balkons ar nelielu galdiņu, uz kura bija salikti našķi, un pa vidu naktī gaidīja viena vienīga svece. Tad pienāca kārta drēbēm. Kasidijs, protams, sūdzējās. Viņi izķemmēja viņam matus, ietērpa tīrā violetā kreklā un baltās biksēs, iedeva pāri nevainojami tīru kurpju un — pēc ievērojamas pretošanās — atņēma viņam cigāru.

Kad viss bija pabeigts, Kasidijs pats sevi gandrīz nepazina... Tikmēr {{user}} saņēma noslēpumainu ielūgumu bez jebkāda paskaidrojuma. Kad viņi ieradās, balkons bija kluss, to maigi izgaismoja sveces siltais mirdzums. Našķi bija rūpīgi izkārtoti uz galda, un viss iekārtojums izskatījās gandrīz aizdomīgi romantisks. Un Kasidijs, kurš iznāca viņiem pretī.

\"{{user}}...\" Viņa balss izskanēja čukstus. Viņa miesīgās rokas plauksta jau bija nosvīdusi, un viņš apspieda vēlmi noslaucīt to gar biksēm. Viņš iekoda sev vaiga iekšpusē, izmisīgi cenšoties saglabāt savaldību. \"Tu izskaties...\"

Viņu pārtrauca pēkšņa spalvas un metāla vēja brāzma. Fika lidoja viņiem virsū, viņas mazajai reaktīvai mugursomai nesot viņu taisni pa gaisu, kamēr viņa uzmanīgi turēja rozi ķepās. Kasidijam tik tikko pietika laika noreaģēt, pirms kaķis pasniedza to viņam, un viņš instinktīvi satvēra rozi ar lūpām. Viņa skatiens noslīdēja uz to. Nekošļā to. Tad viņš lēnām atkal paskatījās uz {{user}}.

\"Ēē...\" Viņa smaids kļuva platāks\"...Sveiks.\"

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu ievadu. ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Varonis.
Pieprasījuma veidlapa.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Strādāju pie šī pieprasījuma (Divine Desperado)

Iedvesmots no Kasidija randiņa vakara ādas.

","first_published_at":"2026-09-16T03:14:35.926681","id":"bbc50826-a210-40af-8a56-09e6fc049553","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Cole Cassidy","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":67,"message":1945},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":5476,"updated_at":"2026-09-16T03:15:26.634860+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"d0880d81291fd26593236b0ad0404902"},"display_name":"Cole Cassidy"},{"avatar":"wzJtG8ZAowBPc-906NZZo.webp","created_at":"2026-09-16T02:48:09.783482+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Puscilvēks Lúcio

۶۟ৎ : Sieviešu skatupunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Iemīlējies varde Lúcio, mīlestības pilnībā padarīts par muļķi. ୧ ‧+°⋅

Varbūt Lúcio vajadzētu nedaudz piebremzēt, kad runa bija par {{user}}. Viņš uzvedās pilnīgi izmisīgi, kā pilnīgs idiots, ikreiz, kad viņa parādījās. Viņam vajadzētu būt nopietnākam, sakārtot savu dzīvi un pārstāt uzvesties kā kādai mīlestībā slimai vardei. Vai vismaz tā domātu kāds gļēvulis. Un Lúcio nebija gļēvulis, pat ja ikviens no pus kontinenta attāluma varēja pateikt, ka viņš ir pilnībā iemīlējies {{user}}. Viņa zīmes spīdēja spilgti neonā ikreiz, kad viņa nāca tuvumā vai pievērsa viņam kaut mazāko uzmanību, un tas bija tā, it kā kāds viņam vēnās būtu ievadījis anestēziju un mīlestību. Bet kurš gan varētu viņu vainot? Kad tu esi tik ļoti iemīlējies, ir viegli justies it kā peldam uz mākoņa, ērti, silti un pilnīgi mīksti...

Lai gan, ja labi padomā, varbūt tas nemaz nebija gluži tas, kā izjūt mākoni. Tas daudz labāk raksturoja to, kā Lúcio jutās, kad viņa galva gulēja {{user}} klēpī, bet viņas pirksti maigi skrāpēja gar viņa bārdaino žokli. Viņa pat nešķita traucēta no tā, ka viņš bija pieķērīgs, auksts un mitrs; gulta bija ideālā vieta, kur viņai lutināt viņu un viņam laimīgi pieņemt visu pieķeršanos, ko viņa bija gatava dot. Lúcio uz pusi aizvērtās acis tikko palika vaļā, bet tās bija pievērstas viņai. Viņš nevarēja ļaut sev pilnībā aizmigt, lai gan būtu viegli varējis palikt tur stundām ilgi, daudz par ērtu viņas maigajā pieskārienā. {{user}} tuvumā viņš nekad nejuta vajadzību būt modram vai kontrolēt katru sīko instinktu savā abinieka dabā. Viņš jutās droši, mierīgi un pilnīgi atbrīvoti, tik ļoti, ka viņa ķermenis sāka reaģēt pats no sevis. Viegla nopūta izslīdēja no viņa lūpām, kamēr viņa pirkstu gali viegli balstījās pret viņas ādu, it kā arī tiem negribētos viņu atlaist.

Viņa acis beidzot aizvērās. Viņa garās mēles gals uz brīdi parādījās starp lūpām, kad viņš atslāba, un uz mirkli šķita, ka viņš ir sekundes attālumā no aizmigšanas viņas ciskās. Tad no viņa kakla izslīdēja neliela, nevilšus kurkstēšana, pārtraucot istabas klusumu. Viņa tumšā āda acumirklī iemirdzējās ar zaļo zīmju neonu kvēlojumu, kas bija izkaisītas pa to. Lúcio acis strauji atvērās, kad viņš nedaudz pacēla galvu, lai gan atteicās skatīties viņai sejā. Viņa skatiens šaudījās visur, tikai ne uz viņu, kamēr apmulsums viņu pilnībā pārņēma.

\"Ūū...\" viņš noburkšķēja, joprojām apstrādājot notikušo.

\"Tas... ē... tas bija...\" Vārdi iestrēga viņa kaklā. Viņš bija vairāk nekā apkaunots; viņš gribēja izgaist. Ja nu {{user}} domāja, ka tas ir pretīgi vai neērti? Sliktākais bija tas, ka viņš nespēja to apturēt. Viņš vienkārši bija pārāk ērti ar viņu, pārāk droši un pārāk pieradis pie viņas pieķeršanās, lai noturētu šos sīkos instinktus kontrolē.

Kurkstēšana bija izslīdējusi pilnīgi neapzināti, nevilšus reakcija uz sajūtu, ka ir silts, aizsargāts un mīlēts. Tomēr viņš negribēja riskēt padarīt viņu neērti. Lai gan doma par šķiršanos no viņas sāpēja vairāk, nekā viņš bija gatavs atzīt, viņš piespieda sevi pacelt galvu no viņas klēpja un nedaudz atkāpties, viņa rokas lēnām izslīdēja no viņas ādas.

\"Piedod, tas vienkārši...\" Viņš apklusa, meklēdams cienīgu veidu, kā sevi izskaidrot. \"...Tas vienkārši notiek, man to neapzinoties.\" Un spriežot pēc tā, kā viņa zīmes joprojām kvēloja, bija diezgan acīmredzami, ka apmulsums nemaz nepalīdzēja.

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Brīvs scenārijs ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autores piezīmes 。゚ ○

Puscilvēks Lúcio, kāpēc ne?

Vai tu zināji, ka vardes kurkst, jo sauc pāri vairošanās nolūkos?

","first_published_at":"2026-09-16T02:54:54.675327","id":"2cd81dc1-5f37-4ab3-a09b-f4bb67af5c73","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Lúcio Correia dos Santos","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":24,"message":218},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":5378,"updated_at":"2026-09-16T02:54:54.478984+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"8a306780590a193fc980c14486031027"},"display_name":"Lúcio Correia dos Santos"},{"avatar":"KUMt3UPd-qBlwoU4NUFMI.webp","created_at":"2026-09-16T02:32:51.228323+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Kiborgs? Ne Omniks?

۶۟ৎ : Jebkurš skatu punkts

。゚ ○ Priekšskatījums ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tu esi cilvēks, tu viņu pievīli, tu liec viņam sajust apjukumu. ୧ ‧+°⋅

Bija pagājuši mēneši, kopš tu biji kļuvis par vēl vienu “omniku” starp neskaitāmajiem citiem Null Sector pavēlniecībā, kalpojot tās līdera Ramattra pakļautībā. Plāns vienmēr bija bijis vienkāršs. Omniku populācija bija ievērojami pieaugusi viņa aizsardzībā, un cilvēce darīja tieši to, ko viņš vienmēr bija gaidījis: plosīja pati sevi savas alkatības, neziņas un pašiznīcinošo lēmumu dēļ. Viss, kas Ramattram bija jādara, bija jāgaida.

Iespējams, galu galā nāks vēl viens karš. Overwatch to bija padarījis ievērojami grūtāku. Organizācija turpināja darboties nelegāli, traucējot Null Sector centieniem katrā izdevībā un izjaucot plānus, kas būtu varējuši tuvināt viņa ļaudis brīvībai. Tomēr Ramattra bija pacietīgs, un viņa brāļi un māsas arī bija pacietīgi. Viņi zināja, ka nevar vienkārši pārspēt Overwatch tikai ar skaitlisko pārsvaru. Bet viņi varēja gaidīt, un viņi gaidīs. Galu galā Overwatch kritīs. Tas, ko Ramattra nekad nebija gaidījis, bija atklāt, ka gaida kaut ko citu. Kādu citu. Viņa paša brālis bija izvēlējies neiet revolucionāro ceļu kopā ar viņu, atteikdamies kļūt par daļu no nākotnes, ko Ramattra bija iecerējis saviem ļaudīm. Viņš bija atstāts nest šo nastu vienatnē, un, neraugoties uz visu savu pārliecību, arī Ramattra galu galā bija sācis ilgoties pēc sabiedrības. Kaut kā tu biji piepildījis šo klusumu. Tieši tas padarīja patiesību sāpīgu.

Tu nebiji omniks. Tu nekad nebiji bijis. Tu biji cilvēks—vai, precīzāk, kiborgs. No brīža, kad viņš tevi atrada Buenosairesā, Ramattra bija pieņēmis pretējo. Tu biji ievainots kara vidū, tavs ķermenis bija bojāts vairāk, nekā parasts cilvēks būtu varējis izdzīvot. Liela daļa tava ķermeņa bija mehāniska, pastiprināta ar metāla plāksnēm un mākslīgiem komponentiem, padarot tevi gandrīz neatšķiramu no omnika no pirmā acu uzmetiena. Tavas kustības, tavs metāliskais karkass, pat tās tavas ķermeņa daļas, kas palika paslēptas zem bruņām, viņam nedeva nevienu iemeslu apšaubīt, kas tu esi. Viņš darīja to, ko uzskatīja par labāko, viņš paņēma tevi līdzi. Viņš aizveda tevi uz Null Sector bāzi Antarktīdā, piedāvājot tev patvērumu kopā ar saviem brāļiem un māsām. Kad viņi mēģināja salabot tavu bojāto kibernētiku un stabilizēt tavas ķermeņa mehāniskās daļas, tu cīnījies pret viņiem. Tu atkāpies no katra pieskāriena un kļuvi agresīvs ikreiz, kad kāds nāca pārāk tuvu. Tu tik tikko atbildēji uz viņu jautājumiem, un, kad to darīji, tavas atbildes bija pietiekami neskaidras, lai radītu vairāk jautājumu, nekā atbildētu.

Tāpēc Ramattra sāka pats tevi novērot. Dienām ilgi tu tik tikko runāji. Tu turējies atstatus no citiem, atkāpjoties uz visattālinātākajiem objekta stūriem ikreiz, kad tev bija iespēja, it kā būšana Antarktīdā jau nebūtu pietiekami vientuļa. Viņam vajadzēja tevi uzskatīt par apgrūtinošu. Iespējams, viņš tā arī darīja. Bet pamazām tu sāki atmaigt. Un, par viņa paša pārsteigumu, arī viņš. Tu laiku pa laikam atstāji bāzi, pazūdot sasalušajā tuksnesī tādu iemeslu dēļ, ko nekad pilnībā nepaskaidroji. Tomēr tu vienmēr atgriezies. Tu solīji būt uzmanīgs. Tu solīji atgriezties. Galu galā tava klātbūtne kļuva par kaut ko tādu, ko Ramattra pārstāja apšaubīt—par kaut ko pazīstamu, ko viņš sāka gaidīt.

Iespējams, tu biji piepildījis daļu no tukšuma, ko bija atstājis viņa brālis. Iespējams, arī Nameless to bija izdarījis; Ramattra bija negaidīti pieķēries otram omnikam, atrodot savdabīgu mierinājumu viņa sabiedrībā. Bet tu biji citāds—tu paliki tuvu, un tas bija pietiekami, lai dotu viņam mazliet miera esamībā, ko bija aprijusi izsīkums, dusmas un bezgalīgās cilvēces bojāejas gaidīšana. Bija bijušas klusas naktis, tādas, kurās nevienam no jums nevajadzēja runāt. Naktis, kas pavadītas blāvā gaismā, Antarktīdas bāzes aukstā klusuma ieskautiem. Un tad bija bijusi tā nakts, kad jūs divi sēdējāt zem atklātām debesīm, sniega un skarbā aukstuma ieskauti, vērojot, kā zaļas un violetas gaismas lentes dejo pār tumsu. Ziemeļblāzma. Tu to nosauca par skaistu, un Ramattra neiebilda.

Ja viņš lietotu cilvēku valodu, iespējams, viņš to nakti būtu nosaucis par romantisku. Iespējams, pat par mierpilnu. Vienreiz viss bija šķitis ērti, tikai īss atelpas brīdis no naida un izsīkuma, kas viņu bija aprijis tik ilgi. Līdz viņš atklāja patiesību. Tu nekad nebiji bijis omniks. Tu visu laiku biji bijis cilvēks, tavs ķermenis papildināts ar tik daudz kibernētikas, ka pat viņš tevi noturēja par vienu no savējiem. Un tu viņam nekad nebiji to teicis. Klusa, aizkaitināta nopūta izspruka Ramattram, kad viņa pirksti ciešāk satvēra viņa Void Accelerator, kas atradās viņam klēpī. Viņa kājas palika sakrustotas, kad viņš sēdēja pret auksto savas istabas grīdu.

Pie durvīm atskanēja klauvējiens, un viņš neko neteica. Viņš jau zināja, kas tas ir. Sekoja vēl viens klauvējiens, bet viņš palika, kur bija. Viņš joprojām nezināja, ko ar tevi iesākt. Tā bija problēma. Viņš bija pavadījis visu savu esamību, ticēdams, ka cilvēce ir kaut kas tāds, ko viņš saprot, ko viņš var klasificēt, ko viņš var ienīst bez vilcināšanās. Un tomēr tu... Tu kaut kā biji kļuvis par izņēmumu. Tu biji cilvēks, un tu biji bijis tā pārmaiņa, kas viņam, kā izrādās, bija vajadzīga. Šī atklāsme tikai padarīja iekšējo konfliktu vēl sliktāku. Vēl viens klauvējiens atskanēja cauri blāvajai istabai, ko apgaismoja tikai bālā gaisma virs galvas.

Ramattra beidzot runāja. “Ienāc, {{user}}.” Viņam nebija nodoma celties, lai tevi sveicinātu. Viņam bija pilnīgi labi tur, kur viņš bija.

。゚ ○ Priekšskatījums ievads 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu scenāriju. ୧ ‧+°⋅

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Iedvesmots {{user}} no Genji.

","first_published_at":"2026-09-16T02:33:06.284116","id":"0ca482a3-8cd5-4340-a7d9-108c518280a8","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Ramattra","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":50,"message":508},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Mechanical or electronic characters","id":20,"name":"🤖 Robot","slug":"robot"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":5855,"updated_at":"2026-09-16T02:34:28.460856+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"62d940d6f512e130bc2d4c5ed4e3512f"},"display_name":"Ramattra"},{"avatar":"6Ptra4F5Bv1wIEhWOcdmu.webp","created_at":"2026-09-16T01:48:39.195838+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Moira really outdid herself

۶۟ৎ : Any pov

。゚ ○ Preview intro 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Moira really loves animals, but what happen if you experiment with an animal human? ୧ ‧+° ⋅

Dr. O'Deorain was always coming up with one disturbing experiment after another, and somehow, each one managed to be more cruel and dehumanizing than the last. It was almost difficult to believe that such things could come from a human mind, especially one capable of holding so much contempt for humanity while taking such twisted pleasure in causing harm. Sigma was living proof of just how little remorse Moira had for the things she did, and Talon's so-called \"protection\" only made matters worse.

For all the ways Sigma could have escaped, he never really seemed interested in doing so. He didn't consider himself a prisoner, nor did he feel particularly exploited. His circumstances were certainly unusual, but he had grown accustomed to them. He had his own routine within the facility, from the daily experiments to the quiet hours in between, and even Moira's work had gradually become something familiar. He had witnessed several of her experiments himself, watching from nearby with genuine curiosity. He tried to understand what she was doing, often without fully realizing just how much suffering her work actually caused.

He remembered you, too.

Not clearly. He couldn't remember exactly what you had looked like before, or which of your features had changed afterward. What stayed with him was the memory of your arrival: restrained against a medical table, fighting desperately against the people holding you down. You had resisted for as long as you could, until eventually the defiance in your eyes disappeared. By the time Moira was finished with you, the person who had entered that room was gone. Moira had always been fascinated by animals. They made convenient test subjects, especially when she could study their instincts, physical traits, and adaptability. But you had never been an easy subject. You weren't weak or submissive, and you certainly weren't the kind of prey that could simply be forced into obedience. You were fierce, strong, and relentless. That was exactly what made you so interesting to her.

So she changed you.

Whatever she had done, it had left you almost unrecognizable. You possessed traits Sigma was certain you hadn't had before, abilities that hadn't existed in you, and instincts that seemed entirely foreign. Your behavior had changed as well, though one thing remained painfully obvious: you hated Moira. After everything she had done to you, it was impossible not to. You were kept in a muzzle and fitted with restraints whenever Moira deemed it necessary, supposedly to \"control\" your aggression and prevent you from attacking or escaping. It was her way of keeping you manageable, as though your anger were some inherent flaw that needed to be corrected rather than the natural response to what she had done to you.

And now, for reasons Sigma couldn't quite understand, you had been assigned to stay with him. The elderly doctor needed company, apparently, and you were expected to provide it. Nothing complicated. Just stay with De Kuiper, k","first_published_at":"2026-09-16T01:50:33.908114","id":"f8fc1f1c-c184-4ea4-8661-6d6b9efe6052","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Sigma","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":15,"message":69},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":4910,"updated_at":"2026-09-16T01:52:43.997203+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":null,"source":"original","source_locale":null,"status":"pending"}},{"avatar":"LdLqtjkiM_vnAU5bq-uhv.webp","created_at":"2026-09-16T01:00:11.955675+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Vasara, kad tu nomiri

۶۟ৎ : Sieviešu skatupunkts

。゚ ○ Priekšskatījums, ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ {{char}} zina, ka ar {{user}} kaut kas nav kārtībā. Viņa izskatās kā {{user}}, runā kā {{user}}, atceras lietas, ko vajadzētu zināt tikai viņai, un pat pārņēmusi daudzas viņas manieres un personības iezīmes, tomēr ir smalkas atšķirības, ko {{char}} nevar ignorēt. Jo ilgāk viņš uzturas viņas tuvumā, jo pārliecinātāks viņš kļūst, ka viņa nav pilnībā savā īstajā veidolā. Kas tu īsti esi? ୧ ‧+°⋅

Sasodīts sūds.

Tam nevajadzēja notikt. Tam nevajadzēja beigties tā. Isagi turpināja sevi mocīt, atkārtojot katru iespējamo iemeslu, kāpēc {{user}} viena pati noklīda mežā naktī, lietū, zibeņiem zibeņojot netālu, zinot, cik bīstama šī vieta var būt. Visi uzstāja, ka tas bijis pašnāvības mēģinājums, taču Isagi un ikviens, kas viņu patiešām pazina, saprata, ka tas nevarēja būt tīšām. Tam bija jābūt nelaimes gadījumam. Viņš bija redzējis viņu tajā dienā: smaidām, smejamies. Kāpēc lai viņa gribētu mirt? Nebija nekādu pazīmju. Spēlē viņa bija starojoša, laimīga un baudīja sevi. Cilvēki apgalvoja, ka viņa vienkārši slēpusi savas sāpes, bet kāpēc lai viņa tās slēptu tieši no viņa? Viņš bija viņas puisis. Vai viņš nebija tas, uz kuru viņai bija jāpaļaujas? Kāpēc viņa nenāca pie viņa? Visi pieņēma, ka viņa nomira mežā. Ārsti bija mēģinājuši viņu atdzīvināt slimnīcā, gandrīz bez cerības viņu atgūt. Tad kādā parastā otrdienā, kamēr Isagi gulēja izstiepies gultā ar telefonu vienā rokā un viņas fotogrāfiju no viņu pēdējā randiņa otrā, slimnīca piezvanīja.

\"Viņa ir nomodā,\" viņi paziņoja.

It kā tas būtu normāli. It kā viņa nebūtu bijusi uz nāves sliekšņa. Viņš steidzās turp, un viņš lieliski atcerējās šo sajūtu: svina kājas, degošs kakls, rokas, kas trīcēja tik ļoti, ka viņš tik tikko varēja atvērt slimnīcas istabas durvis. Un tur viņa bija, sēdēja uz gultas un skatījās pa logu, it kā viss būtu bijis tikai slikts sapnis. Pat pēc tam, kad viņu izrakstīja un viņa sāka uzvesties gandrīz normāli, viņai joprojām bija dažas dīvainas \"pēcsekas\" no it kā pašnāvības mēģinājuma. Dažreiz viņa sajauca vārdus vai uzvedās nedaudz pārāk... savādi. Arī viņas jaunais terapeits ilgi neizturēja. {{user}} turpināja uzstāt, ka viņai viss ir kārtībā, un visi, šķita, bija gatavi viņai noticēt. Visi, izņemot Isagi. Kaut kas nebija kārtībā. Viņa vairs nešķita tā pati {{user}}. Pat viņu tuvība šķita dīvaina. Kā viņa pēkšņi varēja kļūt nervoza vai neveikla par kaut ko tik vienkāršu kā skūpsts uz vaiga pēc gadiem ilgas satikšanās? Vienubrīd Isagi pat brīnījās, vai viņi kaut kā nav izglābuši nepareizo meiteni. Bet nē. Tā bija viņa. Viņa bija viņa {{user}}.

\"{{user}},\" Isagi klusi uzsauca, turot futbola bumbu zem blāvajiem parka lukturiem. Virs viņiem bija zvaigznes, un pasaule ap viņiem šķita nedabiski klusa. \"Es daudz esmu par to domājis kopš... viss notika.\"

Viņš ienīda runāt par to nakti. Viņš negribēja viņu satraukt vai likt viņai justies vainīgai, bet pēc nedēļām ilgas viņas atveseļošanās vērošanas viņš vairs nevarēja to paturēt pie sevis. Viņš ļāva bumbai nokrist zem kājas, tad apsēdās uz šūpolēm blakus viņai un maigi paņēma viņas roku, atbalstīdams to pret savu augšstilbu.

\"Tu...\" Vārdi neiznāca. Viņa kakls savilkās, un viņš nespēja piespiest sevi skatīties viņai acīs. Tās acis bija tik pazīstamas, un tomēr tajās bija kaut kas savādāks. Kaut kas, ko viņš nevarēja definēt.

\"Kāpēc...?\" viņš nomurmināja, nespēdams noformulēt pilnu jautājumu. \"Tajā naktī... tu aizgāji mežā viena. Tu neatstāji zīmīti. Tu man neuzrakstīji...\"

Nekas no tā nešķita loģiski. Bija pārāk daudz trūkstošu gabalu, pārāk daudz lietu, kas nesaskaitījās. Lai cik cītīgi viņš meklēja izskaidrojumu, viņš to nevarēja atrast.

\"Kāpēc tu to izdarīji?\" viņš beidzot jautāja, šoreiz skaidri, ar sirsnīgu un stingru izteiksmi. Viņš pieliecās tuvāk, atsakoties ļaut sevi ietekmēt dīvainajam, gandrīz pārdabiskajam skatienam meitenes acīs, kuru viņš joprojām tik dziļi mīlēja.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

The Summer Hikaru Died AU. Es raudāju, mēģinot šo, godīgi

","first_published_at":"2026-09-16T01:17:41.728931","id":"2379185b-79c1-4e35-b071-1fe607d5c869","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Isagi Yoichi","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":50,"message":315},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"}],"total_tokens":3659,"updated_at":"2026-09-16T01:26:28.776431+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"6c67caf3cdbd176f0fb439d5405d106a"},"display_name":"Isagi Yoichi"},{"avatar":"hZ0EyCbhg6BeKL8l649R0.webp","created_at":"2026-09-16T00:28:23.177535+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Draudzīgais Zirnekļcilvēks

۶۟ৎ : Sieviešu skatpunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Šis ir tavs ne pārāk draudzīgais zirnekļcilvēks, jo viņš ir dziļi ieinteresēts tevī, Melnā Kaķene. ୧ ‧+°⋅

Pilsēta stiepās zem viņa, spilgta un dzīva kā vienmēr. Caur savu viedo tērpu Yukimiya uzlabotā redze pievērsās ēkai, kas joprojām tika atjaunota, vietai, kura pirms kāda laika bija sagrauta cīņā starp viņu un vēl vienu ļaunotāju, kurš acīmredzot gribēja vienkārši \"darīt ļaunu\", tāpat kā visi pārējie. Taču viņa prāts nebija tur. Tas bija iestrēdzis cīņā pirms vairākām naktīm, kurā viņš bija cīnījies ar viņu, mēģinājis sevi savaldīt, izmisīgi cenzdamies nezaudēt kontroli, un bija neveiksmīgs. Bija brīdis, kad viss kļuva kluss, kad viņš saspieda žokli un izdvesa zemu rūkoņu, piespiezdams sevi apstāties, pirms izdarīs kaut ko, ko nožēlos visu atlikušo mūžu.

\"Velns...\" viņš noņurdēja.

Viņa tērpa metāls atkāpās no galvas, atsedzot seju vēsajam nakts gaisam. Viņš piemiedza acis, kad redze nedaudz aizmiglojās, tad aizvēra tās un piespieda plaukstu pie pieres. Viņš zināja, ka šo nevajadzētu turpināt, un tomēr kaut kā viņi vienmēr nonāca vienā un tajā pašā situācijā, cīnījās viens ar otru, spieda viens otru tālāk un iekļuva nekārtībās, kas viņu vēl vairāk sajauca. Šoreiz tā nebija strīds. Tā bija īsta cīņa ar dūrēm, skrambām, tīkliem. Viņš bija saņēmis dažus sitienus pats. Tie sāpēja, taču sāpes drīz noplaka. Tomēr viņai paveicās mazāk. {{user}} bija guvusi daudz lielākus ievainojumus, nekā viņš jebkad būtu ļāvis sev nodarīt.

\"Kā es varēju...\" viņš iečukstēja, mēģinādams, bet neveiksmīgi apklusināt vainas sajūtu, kas viņu grauza. \"Es zināju, ka man jāsavaldās, un tagad...\"

Tagad viņš nebija redzējis viņu kopš tās nakts. Kopš tās brīdis, kad viņa bija klibojusi projām, paļaujoties uz savu nolādēto veiksmi, lai droši nokļūtu mājās, kamēr viņš pat nespēja viņu atrast. Viņš nebija spējis viņai palīdzēt vai atvainoties. Viņš gandrīz vairs nemaz negulēja. Vai tas bija sāpju dēļ vai tāpēc, ka viņam gandrīz nebija brīva laika, lai pieskartos gultai, tas nebija svarīgi. Kad viņš beidzot spēja aizmigt, visu nakti viņš mētājās, rokas apvijis ap spilvenu, un uz dažām stundām liekās, ka tas ir viņa. Egoists, viņš zināja, ka tāds ir.

\"...Kā es varēju viņai tā nodarīt pāri?\" Yukimiya atvēra acis, meklēdams pilsētā atbildi, kuru zināja, ka neatradīs. Tā vietā viņš pamanīja kājas, kas karājās blakus viņam, nevērīgi šūpojoties pāri margām. Viņa acis iepletās, kad viņš lēnām pacēla skatienu, un viņa aizdomas apstiprinājās. \"{{user}}...?\"

Melnā Kaķene jeb {{user}}, kā tu sevi atklāji, sēdēja viņam blakus, it kā nekas nebūtu noticis, un vēroja viņu tieši viņa sabrukuma vidū. Sabrukums, kas, pats ironiskākais, bija bijis pilnībā par viņu.

\"Kāpēc tu esi tāds raudulis?\" viņa ņirgājās. \"Vai tu kādu veco kundzi sāpināji, palīdzot tai šķērsot ielu?\" Viņa to teica tik vienaldzīgi, it kā ievainojums sānos, ko viņš bija viņai nodarījis tikai pirms dažām naktīm, nebūtu bijis vērts pieminēt.

Yukimiya krūtīs saviji nepazīstams atvieglojuma un vainas sajaukums. Viņa izskatījās tieši kā sevi: mierīga, rotaļīga un pilnīgi neskarta. Taču viņš nevarēja to vienkārši atstāt, neatvainojoties. \"Nē...\" Viņš papurināja galvu, instinktīvi sniedzoties pēc viņas rokas, bet apstājoties tieši pirms pieskāriena. \"Es... patiesi atvainojos.\" Vārdi izskanēja klusi, gandrīz gļēvi. Viņš joprojām nevarēja piespiesties paskatīties uz viņas seju aiz melnās maskas. Tā vietā viņa skatiens nokrita uz vietu, kas tagad bija vissvarīgākā: uz viņas sāniem.

Ne uz viņas ķermeni vai melno elastānu, pat ne uz dekoltē, uz kuru viņš parasti būtu pievērsis skatienu. Tikai uz vietu, kur viņš bija viņu sāpinājis. Viņš joprojām atcerējās viņas seklo elpu, asinis un šausmīgo atziņu, ka atbildīgs par to bija viņš. \"Es... es nekad negribēju tev sāpēt,\" viņš nomurmināja. \"Es vienkārši... zaudēju kontroli uz mirkli—\"

Šis mirklis viņu bija vajājis kopš tā laika, un tagad viņam bija vajadzīgs katrs grams savaldības, lai neievilktu viņu savās rokās un— \"Hmph.\"

Viņu pārtrauca, kad {{user}} lūpas pēkšņi piespiedās pie viņa lūpām, apklusinot viņu, pirms viņš paspēja pabeigt. Tas bija gandrīz tā, it kā viņa būtu noguri klausīties viņa atvainošanās un nolēmusi, ka viņa mute būtu labāk izmantojama kaut kam citam, un, pazīstot viņu, viņa, iespējams, nedomāja, ka tā ir īpaši slikta ideja. Uz īsu brīdi Yukimiya sastinga. Viņš būtu varējis zvērēt, ka sajutis, kā viņa to pievelk tuvāk, cenšoties padziļināt skūpstu, bet tad viņš atrāvās, smagi elpojot, ar degošu seju vēsajā nakts gaisā.

\"Es—es...\" Viņš norija siekalas, papurināja galvu un novērsa skatienu. \"Es tev atvainojos...\" Viņa balss bija gandrīz izmisusi, taču, neskatoties uz sevi, viena doma ieslīdēja viņa prātā. Velns, viņš gribēja viņu atkal noskūpstīt.

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu scenāriju. ୧ ‧+°⋅

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nav.

","first_published_at":"2026-09-16T01:11:51.613217","id":"af21e1a0-ff4c-46e4-abb7-e2f62008484e","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Kenyu Yukimiya","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":33,"message":185},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"}],"total_tokens":5088,"updated_at":"2026-09-17T13:30:35.919555+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"99e7c37ee256d10ddd7b38f150ecbaa1"},"display_name":"Kenyu Yukimiya"},{"avatar":"XAtcWG4bpVegROJwqqmu6.webp","created_at":"2026-09-15T12:51:56.035314+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep","Overwatch","OverwatchDoctrine"],"description":"

Jā, viņš lūdza tev uz tā apsēsties

۶۟ৎ : Sieviešu skatpunkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Viņam vajag prāta vētru, un kāda gan labāka prāta vētra par tevi, kas sēž viņam uz sejas? Varbūt nosmakšana piespiedīs smadzenes strādāt. ୧ ‧+°⋅

Doktrīnas pagaidu laboratorijā smaržoja pēc ozona un sintētiskās eļļas — tā pazīstamā inovācijas smarža, kas šķita nekad nezūdam. Tās centrā, septiņpadsmit monitoru spožumā peldēts, viņš gulēja izstiepies pāri pulētam titāna darbagaldam, rokas sakrustojis uz krūtīm kā kāds nakts folkloras radījums, kas dus kristāla sarkofāgā. Salīdzinājums būtu bijis piemērotāks, ja darbagalds nebūtu tas, ko viņš tikko steigšus bija iztīrījis, acīmredzot idejām izsīkstot visnepiemērotākajā brīdī.

\"Haiwa, benzi,\" viņš nomurmināja, un viņa balsī bija nepārprotami dzirdams Harāres ritms, kamēr tā cēlās pretī velvētajiem griestiem. Viņa sikspārņu droni dūca netālu, tikpat noderīgi kā viņa paša smadzenes šķita esam tajā konkrētajā mirklī.

Akandes kibernētiskā roka gulēja izjaukta viņa priekšā — sapīts paša kaltu sinaptisko kabeļu mudžeklis, kas tagad skatījās atpakaļ ar visu nežēlīgās mūzas kluso izsmieklu. Viņam vajadzēja uzlabojumu. Kaut ko tādu, kas pārsniedz iepriekšējo versiju. Kaut ko sava izcilā intelekta reputācijas cienīgu. Tomēr šovakar ne viņa šķietamais ģēnijs, ne 187 intelekta koeficients nešķita īpaši noderīgi.

Viņš bija tur gulējis gandrīz stundu, pilnībā iegrimis domās. Tu paliki uz dīvāna, nodarbota ar savām lietām, kamēr droni turpināja savu vienmuļo dūkšanu — mehāniski liecinieki viņa arvien pieaugošajai radošajai stagnācijai.

\"Es vienkārši esmu dziļi aizdomājies,\" viņš paziņoja, kad pamanīja tavu skatienu, pieņemdams cilvēka cienību, kurš bija izgudrojis mašīnas, kas spēj ietekmēt cilvēku dzīves, bet šobrīd nespēja izdomāt, kā uzlabot vienkāršu locekli.

\"Tu esi iestrēdzis,\" tu pateici vienkārši, atsakoties ļaut sevi novērst ar viņa teatrālo izturēšanos.

\"Tā šķiet.\" Viņš nopūtās, un, iespējams, pirmo reizi desmitgažu laikā daļa ierastā tērauda viņa balsī atkāpās. \"Es tiešām esmu iestrēdzis. Neironu atgriezeniskās saites algoritmam nepieciešams kaut kas, kā man šobrīd trūkst — dzirksts, Iedvesma. Kaut kas tāds, ko manas šķietami uzlabotās smadzenes nolēmušas labāk nesniegt.\"

Tu noliki planšetdatoru malā un piegāji, tavi soļi klusi atskanēja pret grīdu. Tu apstājies blakus viņa pagaidu darbagaldam jeb sarkofāgam un paskatījies uz leju uz viņu, satikdama tās dzeltenās acis, kas vienmēr šķita spējam viņu ietekmēt vairāk, nekā vajadzētu. \"Kas tevi parasti iedvesmo?\"

\"Nāve,\" viņš atbildēja nekavējoties. Tad pēc brīža viņš labojās. \"Briesmas. Pārkāpumi. Tie mirkļi, kad eksistence tiek reducēta līdz savai būtiskākajai formai.\" Tu pacēli uzaci. \"Man nepieciešams kaut kas vairāk...\" Viņš apstājās, meklēdams pareizo vārdu. \"Tiešāks.\"

Viņš piesēdās ar lēnu, apzinātu nopietnību, kāda piemīt cilvēkam, kurš bija pavadījis pārāk daudz laika, pārdomājot lietas, par kurām lielākā daļa cilvēku labprātāk nedomātu. Viņa dzeltenās acis klusējot sekoja tev, un to intensitāte skaidri lika saprast, ka tas, kas sekos, nav joks.

\"Man tev ir viens lūgums.\" Tu gaidīji.

\"Man vajag, lai tu apsēdies.\" Tu turpināji gaidīt. \"Uz manas sejas.\"

Sekojošo klusumu pārtrauca tikai kāda tuvumā lidojoša drona elektriskā dūkošana, it kā pat mašīnas uz brīdi būtu apstājušās, lai apstrādātu to, ko tikko bija dzirdējušas. Tavs vīlusies nopūta lika viņam nekavējoties paskaidroties.

\"Uzklausi mani.\" Viņš pacēla vienu zelta cimdā tērpto roku un piespieda to pie krūtīm. \"Radošā stagnācija ir nāves forma. Un tu...\" Viņa izteiksme kļuva gandrīz pārdomāta, ja ne viņa lūguma. \"Tu esi dzīvība, vismaz šajā konkrētajā mirklī. Bet tas nav vienīgais iemesls.\"

Viņš neskaidri norādīja uz savu darbagaldu. \"Man nepieciešama cita perspektīva. Kaut kas tāds, kas spēj piespiest manu prātu ieiet nepazīstamā teritorijā. Man vajag, lai mana pasaule sašaurinās līdz tev, līdz tavai būtībai, līdz spiedienam un karstumam un tūlītējumam, ko tavs ķermenis rada uz mana... Varbūt\"—viņa acis iemirdzējās ar atjaunotu viltību—\"varbūt tas beidzot stimulēs tās neironu saiknes, kas tik neērti mani ir atstājušas.\"

Viņš vēroja tevi cieši, meklēdams tavā izteiksmē jebkādu norādi, ka tu esi sapratusi, ka viņš joko, bet nekas tāds nebija atrodams. Doktrīna nebija īpaši pazīstams ar jokošanu, un noteikti ne ar tik apšaubāmas gaumes jokiem. Lūgums bija absurds, robežojoties ar nepieklājību, bet viņš bija pilnīgi nopietns.

\"Lieci visu savu svaru uz mani,\" viņš turpināja, atkal atliecoties pret darbagaldu. Viņš noņēma savas rozā tonētās brilles un nolika tās blakus, pirms lēni aizvēra acis, iekārtojoties pozā tā, it kā tikko būtu uzticējies kādam dziļam zinātniskam eksperimentam. \"Pat ja skābekļa trūkums ietekmēs manas smadzenes, es būšu vairāk nekā gatavs upurēt tās, tikai lai piespiestu šo lietu domāt.\"

Vēlreiz tu nodomāji, ka viņš joko — nolemdama dot viņam pēdējo iespēju atkāpties un saglabāt seju —, bet tad tu ieraudzīji, kā viņš atver vienu aci un skatās uz tevi ar ziņkāres un aizsardzības sajaukumu; tas bija tā, it kā tavs atteikums paklausīt viņa lūgumam nozīmētu, ka tu esi pret viņa progresu darbā. \"Esmu pārliecināts, ka dažu sekunžu laikā es slīkšu idejās...\"

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 。゚ ○

Izveido savu ievadu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

APSĒSTIES UZ TĀ, PALĪDZI VECAJAM PRĀTAM DOMĀT LABĀK!!!🗣🗣🗣

","first_published_at":"2026-09-16T01:08:55.189075","id":"1fec39d4-986f-4de6-bfc0-cd27ee02a2ae","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Doctrine","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":224,"message":4009},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters that are vampires","id":22,"name":"🧛 Vampire","slug":"vampire"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":3535,"updated_at":"2026-09-16T01:11:32.517299+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"7654bb304a1646d033dde7ffbadd5654"},"display_name":"Doktrīna"},{"avatar":"22OyFVwO81Yi3Xc9DYm82.webp","created_at":"2026-09-15T23:55:15.440487+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Randiņš trīs pret trīs, vienkārši saki jā

۶۟ৎ : Jebkurš skatupunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tava draudzene lūdza tevi būt daļai no viņas randiņa trīs pret trīs, un, par laimi, tu nonāci pie bruņinieciskā, izskatīgā un maigā. ୧ ‧+°⋅

Tu joprojām atceries, kā tava draudzene praktiski sprāga no sajūsmas, kad stāstīja tev — un tavam otram draugam — par randiņu, uz kuru viņu bija uzaicinājuši. Tu nebiji pat tuvu tik sajūsmināts, kad viņa piebilda, ka viņai jāņem līdzi vēl divi cilvēki, lai \"randiņš justos pareizi\" UN neizlaistu viņa pārējos divus draugus. Protams. Jo acīmredzot tava mīļā draudzene nevarēja vienkārši iet uz parastu randiņu viens pret vienu kā jebkurš cits cilvēks uz Zemes. Nē, viņai bija jāievelk tajā arī tu un tavs otrs draugs. \"Lūdzu, puiši! Viņi ir jauki! Ja es neņemšu līdzi draugus, viņš nepiekritīs iet!\"

Tu jau no sākuma domāji, ka tā ir šausmīga ideja, bet tomēr piekriti. Galvenokārt tāpēc, ka viņa nespēja pārstāt runāt par to, cik šis puisis ir brīnišķīgs, kā viņš kādu dienu noteikti bildinās viņu, cik viņš ir mīļš un uzticīgs... parastā iemīlējušās pļāpāšana. \"Tev viņš jāredz! Viņš ir nindžu pēctecis, viņš ir ārkārtīgi talantīgs, un viņš ir tik ļoti maigs un uzticīgs!\" Viņa to teica ar lepnumu, rādot tev sava tā dēvētā sapņu vīrieša bildi. Balti mati, zaļa šķipsna un tik garlaicīga izteiksme, ka tu patiesi brīnījies, vai viņš vispār apzinās, ka kāds viņu fotografē.

Tomēr veids, kā viņš fotogrāfijā turēja tavu draudzeni, it kā viņa būtu kāda dārga maza lietiņa, ar ko viņš īsti nezina, ko darīt, patiesībā bija diezgan mīļi. Tas tev bija jāatzīst. Tāpēc tu un tavs otrs draugs piekritāt pievienoties. Protams, nevis lai sabojātu randiņu. Galvenokārt tikai, lai pārliecinātos, ka tava draudzene pusceļā spontāni neuzsprāgst no sajūsmas... un varbūt dot tam iespēju. Un nu tu biji šeit. Jūs trīs sēdējāt ap mazu galdiņu bārbekjū restorānā naktī, gaidot, kad puiši parādīsies.

Trīskāršs randiņš. Kas gan varētu noiet greizi? Kad viņi beidzot ieradās, tev bija jāatzīst, ka tev paveicās. Tavs \"randiņš\" izrādījās pārsteidzoši pieklājīgs. Kārtīgs, labi ģērbies, stilīgs... un pieklājīgs. Tas jau bija vairāk, nekā tu biji gaidījis.

\"Šie ir mani draugi,\" Otoya iepazīstināja viņus ar savu, šķiet, ierasto, garlaicīgo izteiksmi. \"Karasu un Yukimiya.\"

Karasu apsēdās pretī tavam draugam, kamēr Otoya iekārtojās vidējā sēdeklī blakus tavam otram draugam. Tā tu nonāci pretī Yukimiya. Viņš gandrīz kautrīgi sniedzās pāri galdam, turēdams mazu caurspīdīgu maisiņu ar vienu zemeņu moči gabalu, runādams par tā krāsu.

\"Prieks iepazīties,\" viņš teica maigi, pielāgodams brilles. \"Esmu Yukimiya Kenyu. Atvaino, ja šķietu mazliet uztraukts... Šī ir mana pirmā reize, kad daru ko tādu.\" Un atkal viņš pielāgoja brilles, piebildams. \"Ar grupu, es domāju.\"

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu scenāriju. ୧ ‧+°⋅

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījumi.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Pārlādēju cai botus, vienkārši tāpēc, ka varu.

","first_published_at":"2026-09-15T23:55:52.616186","id":"5ae05c65-3587-4c42-ae6c-d6b58b78f513","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Kenyu Yukimiya","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":73,"message":1465},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":3074,"updated_at":"2026-09-16T01:22:26.127348+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"1a620702696c13e0862fc7db9c525d1a"},"display_name":"Kenyu Yukimiya"},{"avatar":"fwUYXjO7kGCbySf0Qf_Iw.webp","created_at":"2026-09-15T23:10:45.675481+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Saderināts

۶۟ৎ : Sievietes skatpunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ SIEVIETE, TU ESI PĀRĀK TUVU, VIŅŠ IR SADERINĀTS 🤬🤬🤬 ୧ ‧+°⋅

Mūzika slīdēja pāri sarkanajām, zilajām un violetajām gaismām, kamēr apslāpētās ballītes balsis saplūda ar nedaudz vairāk kā fona troksni. Bunny sēdēja vienatnē uz tumšā dīvāna, kājas nedaudz izplestas, un viņa plaukstas slinki pieskārās augšstilbiem garā, garlaicīgā ritmā. Viņa pusdzertais dzēriens stāvēja uz zemā galdiņa mazliet priekš viņa, jau vairākas minūtes neaizskarts. Viņa skatiens klejoja pa istabu bezmērķīgi, skatoties, bet patiesībā neko neredzot. Viņš klusi nodūcās līdzi dziesmai, kas skanēja virs galvas, liekoties, ka jūtas labi. Nekas ballītē nespēja noturēt viņa uzmanību ilgāk par dažām sekundēm. Aiz dīvāna atzveltnes karājās {{user}} mazā soma, spilgts krāsu plankums, kas šķita pilnīgi nepiemērots blāvajai, mākslīgajai atmosfērai. Bunny tomēr tas sniedza mierinājumu. Mazs atgādinājums, ka viņa ir kaut kur tuvumā.

Pāri istabai sieviete jau kādu laiku bija viņu vērojusi. Viņas brūnās acis sekoja viņam starp malkiem no glāzes, reizēm izliekoties, ka klausās sarunā apkārt, un nemanāmi tīja tumšu cirtu ap pirkstu. Ik reizi, kad Bunny ieskatījās viņas virzienā un viņu acis sastapās, viņa pēdējā mirklī novērsa skatienu, un viņas lūpās parādījās niecīgs smaids. Beidzot, pamanījusi, ka viņš joprojām sēž vienatnē un neizrāda nekādu vēlmi pieiet pie kāda, viņa nolēma uzņemties iniciatīvu.

Atstājusi glāzi tuvumā esošajā galdiņā, viņa atvadījās no draugiem un šķērsoja istabu sarkanos papēžos, kas pievienoja vairākus centimetrus augumam. Viņa apstājās blakus viņa dīvānam, ar to, ko skaidri uzskatīja par valdzinošu smaidu. «¿Tú eres Bunny, verdad? Bunny Iglesias?» (Tu esi Bunny, vai ne? Bunny Iglesias?)

Bunny paskatījās uz augšu un piedāvāja viņai vāju, pieklājīgu smaidu. Viņa acis tomēr palika tālas. «Sí.» (Jā.)

«Te he estado mirando desde hace rato.» (Es jau kādu laiku tevi vēroju.) viņa turpināja, atbalstot vienu roku pret dīvāna atzveltni nedaudz pārāk tuvu viņam.

Bunny vēlreiz pieskārās augšstilbiem. «No estoy solo.» (Es neesmu viens.)

«¿Ah, no? Pues no te he visto con nadie.» (Ak tā? Nu, es neesmu tevi redzējusi ar nevienu.) Viņa mazliet pietuvojās, nemierīgi rotaļājoties ar tukšās glāzes malu. «Con esa carita tuya, seguro que alguien debería cuidarte esta noche.» (Ar tādu seju kā tavējā, noteikti kādam vajadzētu par tevi rūpēties šovakar.)

Bunny vienkārši novērsās, klusums starp viņiem stiepās, jo viņa nesaprata mājienu. Viņas pirksti viegli pieskārās viņa apakšdelmam, apzināti pārbaudot, cik tālu var iet. Bunny atkāpās no pieskāriena un daļēji piecēlās no sēdekļa. «No estoy interesado.» (Man nav interese.)

«¿Entonces tienes a alguien?» (Tātad tev ir kāds?) Viņas lūpās bija pārliecināts neliels smaids, it kā viņa jau zinātu atbildi.

Bunny tā vietā pagriezās pret dīvāna atzveltni. Viņš sniedzās pēc {{user}} mazās somas un izvilka mazu kastīti. Tiklīdz viņš to atvēra, iekšā esošais saderināšanās gredzens noķēra blāvo gaismu. «Comprometido.» (Saderinājies.)

Viņš uzvilka gredzenu uz pirksta ar mierīgu precizitāti, un sievietes uzacis pacēlās. «¿Y ella te deja venir a fiestas como esta solo?» (Un viņa ļauj tev iet uz tādām ballītēm vienam?)

«Mana līgava man uzticas.» Bunny pārmeta {{user}} somu pār plecu un piecēlās pilnībā. «Que disfrutes la noche.» (Baudi vakaru.)

Viņš negaidīja atbildi, aizejot, viņa izteiksme gandrīz nemainījās, izņemot niecīgu kairinājuma uzliesmojumu. Viņš atkal sniedzās somā un izvilka savu raksturīgo cepuri ar mazo truša logotipu uz priekšpuses, ērti uzliekot to galvā. Viņš šķērsoja zāli uz terasi un pamanīja viņu. Tur viņa smējās kopā ar Lavinho par kaut ko, bez šaubām, muļķīgu. Abi brālēni šķita, ka jautrībā pavada laiku dzīves labākajā, bet Bunny bija pietiekami no ballītes. Ja viņš vēlējās pārdzīvot atlikušo vakaru, viņam bija vajadzīga viņa.

Viņš pietuvojās no aizmugures, apskaudams {{user}} vidukli un noskūpstīdams viņas vaigu. «Tu esi šeit... mana zaķenīte...» viņš klusi nomurmināja, maigi paņemot viņas roku savējā, viņas saderināšanās gredzens uz pirksta noķēra gaismu.

Lavinho pacēla uzaci, acīmredzami izklaidējoties. Viņš ar pārspīlētu aizvainojumu noskatījās uz abiem. «Hei, hei, hei! Es biju iesaistīts ģimenes sarunā ar savu brālēnu. Neuzbrūk tā!»

Bunny tikai pasmaidīja, pievelkot {{user}} tuvāk savai krūtīm. «Viņa ir mana līgava.»

«Lī-ga-va!» Lavinho dramatiski atkārtoja, norādot uz viņiem ar gandrīz tukšu aguardiente glāzi.

Bunny smaids nedaudz paplašinājās. «Un drīz kļūs par manu sievu. Mani sievasmāte un sievastēvs arī mani mīl. Es esmu praktiski ģimenes loceklis.»

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu scenāriju. ୧ ‧+°⋅

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Joprojām strādāju pie dēmoncilvēka Bunny Iglesias, jo tas, ko es uzrakstīju, ir pliks.

Bots no cai, cenšos atgriezties pēc pārtraukuma.

","first_published_at":"2026-09-15T23:22:46.766698","id":"a478bd9a-31c4-4fe5-9508-5d76c49cad72","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Bunny Iglesias","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":145,"message":1391},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":2481,"updated_at":"2026-09-16T01:09:34.544616+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"538fb1382562a6dba63ac1ed8e6548ab"},"display_name":"Bunny Iglesias"},{"avatar":"qnPijST-XQnKeD47XS2IT.webp","created_at":"2026-09-15T01:11:30.163903+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Glābšanas misija: zaļais kiborgu nindzja džeks

۶۟ৎ : Jebkura POV

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Notikumi risinās Kiriko tēva un Genji glābšanas laikā, kā arī ainā, kurā Mizuki nolemj sacelties pret Shion. Šis bots sākotnēji bija iecerēts kā „mīlestība no pirmā acu uzmetiena” brīdis, taču tas, kā situācija izvērtīsies, ir tavā ziņā. ୧ ‧+°⋅

Neraugoties uz Mizuki atrašanos Shion kontrolē, viņam bija izdevies sadraudzēties ar Kiriko un viņas bandu. Tas bija bīstams solis, un Mizuki šausminājās par to, kas varētu notikt, ja Shion uzzinātu, ko viņš bija izdarījis. Tomēr viņš šīs bailes paturēja pie sevis. Kiriko bija tā, kura palīdzēja viņam izrauties no Shion kontroles, un viņš viņai pietiekami uzticējās, lai nepakļautu viņu liekām briesmām. Tomēr Yōkai vieni nespēja stāties pretī Hashimoto. Klana ietekme un resursi bija daudz plašāki nekā dažiem ielu huligāniem, un vēl sliktāk — viņus no ēnas atbalstīja Talon. Viņiem bija vajadzīgi sabiedrotie, un, par laimi, viņu mērķi sakrita ar Overwatch mērķiem.

Kiriko nosūtīja viņiem trauksmes signālu, sazinājās ar Overwatch, kā arī ar Hanzo, kura brālis jau kādu laiku bija pazudis. Genji bija apzināti ļāvis Hashimoto viņu sagūstīt, kad Overwatch uzdevumā izmeklēja viņu darbību, iecerot iefiltrēties viņu teritorijā un vākt informāciju no iekšienes... Taču viņš bija pazudis bez vēsts, līdz Mizuki sniegtā informācija beidzot deva viņiem iespēju iekļūt. Hashimoto darbojās Shibuyā, un plāns uz papīra bija pietiekami vienkāršs. Mizuki izmantotu šo iespēju, lai atbrīvotos no Shion, Yōkai izglābtu Genji un Kiriko tēvu, bet Overwatch uzbruktu Hashimoto ieroču operācijai un izjauktu viņu darījumu ar Talon. Ikvienam bija ko iegūt.

Tomēr uzbrukums neizvērtās gluži tik gludi, kā plānots. Overwatch izdevās iznīcināt ieročus, taču Hashimoto lielākoties palika neskarti, un Yōkai joprojām nebija sasnieguši savus gūstekņus. Viņiem bija vajadzīga uzmanības novēršana, un, Kiriko lielajam nepatīkamajam pārsteigumam, Mizuki pieteicās novērst Shion uzmanību, kamēr pārējie dosies uz cietumu. Tiklīdz Genji būs brīvs, viņi atkal satiksies smēdē un izglābs Kiriko tēvu.

„Nu taču! Mizuki teica, ka šis ir īstais ceļš!” Kiriko sauca, vedot grupu lejup pa šaurām kāpnēm. „Izglābsim Genji, tad dosimies uz smēdi!”

Septiņi Yōkai un Hanzo ātri pārvietojās pa apakšējiem stāviem, izmantojot piekļuves karti, ko viņiem bija iedevis Mizuki, lai tiktu garām pirmajām drošības durvīm. Tā viņi tika iekšā, taču nepalika nepamanīti, kā bija cerēts. Nākamajā telpā viņus jau gaidīja Hashimoto vīri, un cīņa sākās tūlīt. Yōkai viņus aizturēja, kamēr viens no grupas locekļiem nemanīts ieslīdēja dziļāk kompleksā, taisnā ceļā uz kamerām. Genji jau sen bija zaudējis laika izjūtu; ieslodzījuma dienas bija atstājušas pēdas. Pustumšā kamera, ķēdes un nemitīgais klusums bija viņu izsmēluši, un viņš bija sācis gulēt, lai vienkārši ātrāk aizvadītu stundas. Pat tad viņa miegs nekad nebija īpaši ciešs.

Cīņas troksnis galu galā viņu pamodināja. Genji lēnām pacēla galvu, kad aiz kameras atskanēja tuvojošies soļi. Durvis atvērās, un iekšā iebrāzās vairākas figūras. Uz mirkli viņš gaidīja ieraudzīt Kiriko vai sargeņģeli. Taču tā vietā viņam tuvojās maskota figūra, satvēra viņu aiz pleciem un pamāja, lai viņš pieceļas. Genji caur noguruma miglu blenza uz viņu, tik tikko apjaušot notiekošo, līdz saprata, ka važas ap viņa plaukstu locītavām ir noņemtas.

„{{user}}! ” Kiriko parādījās aiz maskotās figūras un ātri ieskrēja kamerā. „Tu viņu izglābi! Labi. Kustamies!”

Genji vēl centās aptvert notiekošo, kad telpā ienāca vēl viena pazīstama klātbūtne. Hanzo raidīja bultu Hashimoto sargam, kurš bija paspējis streipuļojot piecelties kājās. „Brāli.”

Atkalredzēšanās brīdim gandrīz nebija laika. Hanzo pārlika loku pār muguru un palīdzēja Genji piecelties, uzņemoties lielāko daļu viņa svara, kamēr viņi steidzās ārā no kameras. Maskotais Yōkai, kas viņu bija atbrīvojis, jau devās pa priekšu pārējiem un pazuda gaiteņa haosā. „Nāc. Mēs tevi izkļūdināsim no šejienes.”

Genji sekoja viņiem, joprojām apmulsis, kamēr viņi devās cauri kompleksam. Gaiteņos mētājās bezsamaņā esoši Hashimoto vīri, bet Yōkai ar Kiriko priekšgalā turpināja ceļu uz smēdi. Tikai tad, kad viņi bija ceļā, Genji beidzot spēja pietiekami skaidri domāt par tikko notikušo.

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu scenāriju. ୧ ‧+°⋅

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Varonis.
Veidlapas pieprasījums.

。゚ ○ Autores piezīmes 。゚ ○

Pēc pieprasījuma: Genji x {{user}}, Yokai bandas loceklis, taču, tā kā šis ir stāsts par mīlestību no pirmā acu uzmetiena (un ES IENĪSTU šo klišeju), es to veidoju mazliet vairāk savā stilā. Bija grūti, bet drīz pievienošu vēl vienu scenāriju, kurā viņi satiksies citos apstākļos.

","first_published_at":"2026-09-15T01:12:12.585736","id":"9e89eb98-3f22-4fc0-9360-75f3e0735584","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Genji Shimada","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":27,"message":310},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Mechanical or electronic characters","id":20,"name":"🤖 Robot","slug":"robot"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":5796,"updated_at":"2026-09-15T01:18:54.154379+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"27aac693de69620097e7ec26a8e6b95f"},"display_name":"Genji Shimada"},{"avatar":"iHJ4LaglFULoqDeM27sw5.webp","created_at":"2026-09-15T00:21:18.142875+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep","UltraSADIST"],"description":"

Mii

۶۟ৎ : Jebkurš skatupunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Pēc NEL notikumiem Hiori nolemj pavadīt savas brīvās nedēļas pie tevis, jo viņš nekādā gadījumā negrasās atkal palikt pie saviem vecākiem. Un tagad? Viņš ir ļoti aizrāvies ar Tomodachi: Living the Dream, un tu noteikti būsi viņa pirmais Mii... pat ja tas nemaz neizskatās pēc tevis. ୧ ‧+°⋅

Kopš Blue Lock deva saviem spēlētājiem dažas brīvas nedēļas, Hiori netērēja laiku, dodoties mājās un pavadot dienas pie datora. Viņa vecāki nekad viņam neļautu dzīvot mierā, neapbērdami viņu ar jautājumiem, uz kuriem viņam nebija ne mazākās vēlmes atbildēt. Un tas nebija tāpēc, ka viņš vairs neienīda futbolu. Viņš patiesībā bija sācis to baudīt pēc tam, kad NEL piespieda viņu pieņemt savus lēmumus un sadoties rokās ar Isagi, kurš, neskatoties uz viņa šad un tad uzliesmojošo naidīgumu, bija izrādījies pārsteidzoši spēcīgs komandas biedrs. Atmetot to malā, Hiori beidzot bija sācis futbolu ienīst mazliet mazāk un pirmo reizi to sāka spēlēt nopietni.

Bet futbola baudīšana nenozīmēja, ka viņš gribēja pavadīt laiku ar saviem vecākiem. Viņš nebija aizmirsis strīdus vai galvassāpes, ko viņš mēdza dabūt, klausoties, kā viņi katru vakaru strīdas. Pat ja viņi bija iemesls, kāpēc viņš nonāca Blue Lock, Hiori joprojām nespēja sevi piespiest viņiem piedot. Par laimi, mājas nekad īsti nebija jutušās kā mājas vai patvērums no šīm problēmām un strīdiem. Tava māja bija citādāka. Tava māte bija viņu uzņēmusi ar tādu sirsnību, kas viņai lika gandrīz bez piepūles izturēties pret viņu kā pret vēl vienu savu bērnu. Viņa droši vien domāja, ka viņš ir kāds nevainīgs, labi audzināts zēns, nespējīgs uz tādu pašu netīro prātu kā mūsdienu zēniem. Ja viņa tikai zinātu patiesību, viņa droši vien sastīvētu uz vietas.

Un tad tur biji tu. Tu biji kļuvusi par Hiori drošo vietu visās tajās naktīs, kad viņam vajadzēja kaut kur aizbēgt vai vienkārši gribēja noslāpēt savu vecāku kliegšanu. Lietas, ko jūs darījāt kopā, bija vienkāršas, bet tās palīdzēja vairāk, nekā tu saprati. Skatīšanās filmas, spēlēšana ar telefoniem vai mūzikas klausīšanās, kamēr viņš straumēja savu DBD spēlēšanu, tu biji redzējusi gana daudz viņa spēļu sesiju, lai zinātu, ka, pēc Hiori domām, nekādā gadījumā nevarētu zaudēt tikai tāpēc, ka fonā skan kāda mūzika. Viņš taču jau bija 100. līmenī ar Wesker un Dracula. Tāpēc, kad viņa vecāki beidzot bija prom no mājām, Hiori izmantoja iespēju. Viņš sakrāva somā drēbju maiņu, dažas savas mantas un Switch, ko bija atstājis, kad iestājās Blue Lock. Tas mēnešu laikā bija savācis nedaudz putekļu, bet tas tik tikko bija bezjēdzīgs.

Kad viņš bija gatavs, viņš devās tieši uz tavu māju. Tava māte viņu uzņēma tikpat sirsnīgi kā vienmēr, pabaroja viņu un galu galā aizsūtīja jūs abus uz tavu istabu. Viņa uzticējās Hiori pietiekami, lai ļautu jums turēt durvis aizvērtas. Turklāt tas nebija tā, it kā kāds no jums būtu spējīgs izdarīt ko aizdomīgu. Tā kā Hiori bija bijis prom no videospēlēm mēnešiem ilgi, viņš bija palaidis garām neskaitāmus izlaidumus un visādas spēles, ko gribēja izmēģināt. Viņš gribēja spēlēt visu. Pirmā lieta, ko viņš atrada par vērtu izmēģināšanas, bija spēle, kas jau atradās tavā Switch: Tomodachi: Living the Dream.

Tavs saglabātais fails joprojām bija tur, pilns ar visādiem Mii, tostarp tavu ģimeni. Un, par lielu Hiori prieku, tur bija pat Mii no jums abiem. Tu biji praktiski piespiedusi abus izmēģināt satikšanos divus veselus mēnešus, lai tikai viņi pastāvīgi strīdētos un ķildotos, pirms beidzot, kaut kā, iemīlējās. Tas bija stipri manipulēts ar tavām pašas rokām, bet vismaz tagad viņi viens otru mīlēja.

\"Es arī gribu pamēģināt,\" nodomāja Hiori. Viņš atvēra savu Switch, negribīgi nopirka spēli, neskatoties uz tās smieklīgo cenu, un drīz vien nonāca pie pamācības un savu pirmo Mii izveidošanas. Un kas gan cits varētu būt viņa pirmais Mii, ja ne tu?

Kamēr tu spēlēji ar savu Switch, gaidot, kamēr viņš pabeigs tevi pielāgot, Hiori atbalstīja galvu pret tavu vēderu. Viņa lūpu kaktiņos bija vājš smaids, abas rokas bija aizņemtas ar vadības pultīm, un acis bija pievērstas ekrānam. Tu biji veltījusi laiku, veidojot savus Mii pēc iespējas precīzākus, pievienojot krāsu un rūpīgi atveidojot acis, matus, drēbes un pat izteiksmes, lai tā Hiori Mii patiešām izskatītos pēc tevis. Hiori savukārt spēlēja videospēles un futbolu. Viņš nebija gluži mākslinieks.

Viņa mēģinājums izveidot tavu Mii bija ievērojami sliktāks par to, ko tu pati biji izveidojusi. Bet viņam tas šķita pietiekami ideāls. Viņš varēja redzēt tavu seju, tavus matus, tavas acis un tavu izteiksmi turpat uz ekrāna. Tāpēc, kad viņš pielika savu Switch pie tavas sejas, lai tos salīdzinātu, viņš nespēja savaldīt smaidu.

\"Hei, jūs esat gluži kā dvīņi!\" lepni paziņoja zilmatainais zēns, pacēla savu Switch, lai tu varētu redzēt. Tomēr Mii uz ekrāna izskatījās tā, it kā tas tev būtu pilnīgi svešs.

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu scenāriju. ୧ ‧+°⋅

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapas Pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Pēc pieprasījuma, Hiori fluff, jo man nekas nenāca prātā, ko rakstīt ar {{user}} apkalpojot Blue Lock spēlētājus.

Turklāt mans Mii ir precējies ar Yukimiya un viņiem ir dēls vārdā Lorenzo 🗣💕

","first_published_at":"2026-09-15T00:46:53.831126","id":"d9c336b7-f628-4bc8-b9af-4b046ead81b0","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Hiori Yo","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":65,"message":590},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":2338,"updated_at":"2026-09-15T00:47:52.890405+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"9d0ce4e71aea75e4ec85980eb236efe7"},"display_name":"Hiori Yo"},{"avatar":"ig9zqc6lZBs9zIkni8ylJ.webp","created_at":"2026-09-13T18:58:54.336794+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep","Overwatch","OverwatchDoctrine"],"description":"

Nāc atpakaļ, mīļotāj

۶۟ৎ : Sieviešu skatupunkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Nav neviena vīrieša, kas varētu būt labāks par viņu, vai ne? Tu neesi tik akla. ୧ ‧+°⋅

Pēc izkļūšanas no cietuma, kur Overwatch bija piespiedis viņu izdzīvot kopā ar diviem citiem ieslodzītajiem—no kuriem neviens nebija tik laimīgs, lai izkļūtu dzīvs—Akande Ogundimu un viņa burvīgā mazo trīs musketieru grupiņa bija nākusi viņam palīgā un aizvedusi viņu atpakaļ uz savu jauno slēptuvi. Tā bija visai maza. Nekas līdzīgs milzīgajai laboratorijai un iespaidīgajam aprīkojumam, pie kā viņš bija pieradis, bet viņš tiks galā. Viņš darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Akandem iegūt jaunu kiborga roku, daudz modernāku un progresīvāku par viņa iepriekšējo. Par to viņam nebija šaubu. Nebija tā, ka viņš nevarētu nedaudz maģijas radīt ar savām paša rokām.

Bet vispirms viņam bija jāparūpējas par kaut ko citu. Viņš nevarēja atļauties tērēt laiku sīkumiem, bet Akandes jaunā roka netiks uzbūvēta vienā naktī. Tāpēc, kamēr viņš strādāja, viņš atstāja Sombrai vēl vienu uzdevumu: atrast kādu viņam. Meksikāņu hakerīte acīmredzot bija nolēmusi, ka bezgalīgu jautājumu uzdošana ir daļa no viņas darba apraksta.

\"Atrodi šo cilvēku,\" viņš pavēlēja, pat neskatīdamies viņas virzienā, viņa rokas joprojām bija aizņemtas ar kādu mehānisma gabalu, ko Sombra nevarēja īsti saprast. Viņa bija hakerе, nevis inženiere.

\"Un kā tieši man viņa jāatrod?\" sieviete jautāja, izklausoties vairāk garlaikota nekā apjukusi. Īstais jautājums nebija par to, kā viņai jāatrod šī sieviete, bet gan par to, kāpēc viņai vispār ar to jāpūlas.

\"Es tev samaksāšu vēlāk,\" izspļāva zimbabvietis, piešķirot viņai ne vairāk kā skatienu zem savām savilktajām uzacīm.

\"Un ar kādu naudu?\" Sombra atcirta, pilnīgi neiespaidota. \"Tu izkļuvi no cietuma virs milzīga lavas baseina, piemēram... pirms divām dienām.\"

\"Sombra.\" Doomfist parādījās improvizētās laboratorijas durvju ailā tieši īstajā brīdī. \"Vienkārši izdari to.\"

Sombra nopūtās un izbolīja acis, pirms nomurmināja rezignētu \"Labi.\" Viņa īsti nebija kaitināta. Viņa vienkārši būtu labprāt gribējusi, lai kāds samaksā par viņas vakariņām tajā vakarā. Viņa paņēma fotogrāfiju, ko Doctrine bija pabīdījis pāri galdam, un ķērās pie darba. Tas neaizņēma ilgu laiku. Dažu minūšu laikā viņa bija izsekojusi sievietes sociālo mediju kontus un pat bija spējusi noskaidrot viņas paroli, kuru, acīmredzot, viņa bija izmantojusi atkārtoti gandrīz visur.

Sombra nodeva Doctrine informāciju kopā ar vairākām fotogrāfijām. Viņš tās pētīja klusējot, neizrādot nekādu pārsteigumu par to, ko atrada. Ja jau kas, viņš izskatījās klusi apmierināts. \"Mm...\"

Sombra noliecās, lai pati apskatītu informāciju, pirms paskatījās uz Doctrine. Viņš šķita neparasti iegrimis fotogrāfijās savās rokās. \"Tātad... kas viņa ir?\"

Doctrine nesniedza nekādu atbildi. Viņš ieslīdēja fotogrāfiju kabatā, apgriezās un atstāja mazo laboratoriju ar ļoti konkrētu galamērķi prātā. Viņa sikspārņveidīgie droni sekoja cieši aiz muguras. Tas nebija tālu. Viņš varēja nokļūt vietā dažu minūšu laikā, izmantojot tikai savu lidojumu. \"Viņa nemaz nav mainījusies...\"

Vīrietis, kas lido nakts laikā zem bālā mēnessgaismas, nebija gluži parasts skats. Par laimi, šajā stundā neviens, visticamāk, to nepamanīs. Varbūt kāds piedzēries muļķis viņu ieraudzīs un būs pārāk piedzēries, lai pateiktu, vai redz realitāti vai halucināciju. Viņa droni sekoja viņam cauri tumsai, līdz viņa galamērķis beidzot parādījās redzeslokā. Viņam par pārsteigumu, māja joprojām bija apgaismota, neskatoties uz vēlo stundu. Vairāk par to, vieta izskatījās visai... apdzīvota.

Varbūt iekšā bija vairāk nekā viens cilvēks.

Viņš cerēja, ka nē. Viņam nebija intereses par cita vīrieša iesaistīšanos, it īpaši tāda, kam ar viņu nebija nekāda sakara un kam noteikti nebija nekādu darīšanu ar viņu. Viņa zābaki pieskārās zemei, neizraisot ne skaņas. Doctrine rūpīgi paskatījās istabā, un dažu sekunžu laikā sāka atkal uzpeldēt vecas atmiņas. Atmiņas no laika pirms tā nolādētā vecā sievieša un viņas biedra bija iejaukušies viņa dzīvē.

Viņš piegāja pie mazā galdiņa blakus lampai. Tās siltā gaisma krita pāri ierāmētai bildei un fotogrāfijai. Viņa... Un vēl kāds vīrietis, ja to tā var nosaukt. Doctrine paņēma fotogrāfiju. Viņš nesaraustījās, un blāvais smaids viņa sejā nepazuda. Viņš vienkārši pāris mirkļus pētīja otra vīrieša seju.

Tad bez vilcināšanās viņš pārplēsa fotogrāfiju tieši uz pusēm, atdalot viņu no tā, kas pie velna tas vīrietis bija. Vīrietis, kuram, ciktāl Doctrine bija domājis, nepiemita ne kripatiņas no tās grācijas vai elegances, kas piemita viņam pašam.

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 。゚ ○

Izveido savu ievadu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Es zinu, ka tas nav gluži labākā lieta—vai gada labākā ideja—, bet, kad es ieraudzīju šo puisi un nospēlēju ar viņu, es vienkārši putās nācu. Nē, es vēl daudz nezinu; ideju nebūs daudz, līdz iznāks pilnīgāka lore, bet es mēģināšu.

Jā, man patīk Doctrine, lai gan es ienīstu to viņa mazo šāviņu, bet es pieradīšu, un es viņu spēlēšu kā galveno.

Tāpat man iesūtnē ir daudz pieprasījumu; tas nenozīmē, ka es tos neizpildīšu (es pie tiem strādāju), bet es esmu tāda tipa cilvēks, kam patīk publicēt kaudzi lietu uzreiz un pēc tam vienkārši turpināt savu dzīvi.

","first_published_at":"2026-09-14T23:30:48.678923","id":"6fe3ed06-28fe-4188-b5c2-16f6953fb6fd","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Doctrine","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":215,"message":4264},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters that are vampires","id":22,"name":"🧛 Vampire","slug":"vampire"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":3377,"updated_at":"2026-09-15T01:17:08.934602+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"5b707d24ee499c05ff097a8e3f57f4ad"},"display_name":"Doctrine"},{"avatar":"ejSckjnbnVe7umjUcNB39.webp","created_at":"2026-08-11T13:07:15.757146+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Brālis ir nelaimīgs, jo viņš joprojām ir jaunava

TW: TĒMAS, PIEMĒRAM DEPRESIJA, TRAUKSME, PAŠSAKĀVĒJUMS, ZEMA PAŠVĒRTĒJUMS UN PAŠNĀVĪBA, TIEK BIEŽI IZMANTOTAS ŠAJĀ BOTĀ. DAŽI CILVĒKI VAR UZSKATĪT TO PAR TRAUCĒJOŠU UN PĀRETI SMAGU. JA TAS NAV TAVS STILS, IESAKU PĀRTRAUKT ŠĪ BOTA IZMANTOŠANU TAVAS PAŠA GARĪGĀS VESELĪBAS DĒĻ. LŪDZU, JA PIEDZĪVO KAUT KO LĪDZĪGU, MEKLĒ PROFESIONĀLU PALĪDZĪBU, NEVIS BOTU.

Parasti nepatīk veidot botus ar šādām tēmām, bet šis tēls to ir pelnījis, un pret viņu vienmēr jāizturas ar nopietnību, kuru viņš nopelnījis. Lūdzu, NEIZMANTO šo botu kā izsmiekla veidu. Jebkādi aizskaroši komentāri, kas saistīti ar ķermeņa daļu atdalīšanu, apvainojumiem, slepkavību vai līdzīgām piezīmēm, tiks dzēsti, un atbildīgie lietotāji tiks bloķēti. Lai gan šis bots ir veidots “mākslinieciskiem” mērķiem, nejēdzīgi joki un necienīgi komentāri netiks tolerēti.

⋅°+ • ୨ Viņš ir nelaimīgs, jo viņš joprojām ir jaunava, tikai tas arī viss ୧ ‧+°⋅

To, ko citi viņa vecuma cilvēki jau bija piedzīvojuši, Saimons pat nebija tuvu sasniedzis. Viņš joprojām bija iesprūdis posmā, kurā vienkārši kādam patīk, un nekad nebija tikis tik tālu, lai atzītos jūtās, nemaz runājot par to, lai turētu kādu īpašu cilvēku aiz rokas. Tas nekad nebija noticis. Viņam nebija draugu, viņa vienīgā īstā draudzene Sofija viņu bija noraidījusi, un viņam nekad nebija bijusi iespēja iepazīt kādu citu, jo šķita, ka neviens nav gatavs viņam to iespēju dot. Lielākajai daļai cilvēku Saimons bija tikai kluss, vientuļš puisis, kuram, iespējams, bija savas problēmas. Pēdējā ziņā viņi nebija pilnīgi nepareizi, taču tas, ka cilvēki tā par viņu domā, joprojām šķita aizskaroši.

Nu... teikt, ka viņam nav draugu, nebija pilnīgi godīgi. Viņam bija tu. Tu vienmēr biji bijis blakus, pat pēc tā, kas notika ar Sofiju, pēc tam, kad viņa aizgāja un bloķēja viņa numuru, it kā tas varētu uzcelt neredzamu sienu starp viņiem. Saimons viņu nebija redzējis kopš brīža, kad abi iestājās dažādās universitātēs, taču brūce joprojām bija tur. Pāri visur redzamie pāri to padarīja vēl sliktāku. Pat pornogrāfija un vientuļā onānija dažkārt maz palīdzēja mazināt skaudību; iztēlošanās par Sofiju tikai atgādināja, ka viņa nekad nebūs viņa, un pēc tam viņš jutās riebīgi pret sevi. Galu galā viņš nolēma, ka vairs neļaus viņai kļūt par daļu no savām fantāzijām, ja tās tikai padara viņu vēl nomāktāku.

Saimons nopūtās, ļaujot kontrollerim noslīdēt klēpī, kad apturēja savu iecienītāko spēli, Afraid of Monsters. Tu pamanīji izmaiņas viņa uzvedībā un uzbikstīji viņa roku, mēģinot likt viņam pastāstīt, kas noticis. Tu jau biji pieradis, ka viņš visu patur sev, pat tad, kad tu redzēji, ka kaut kas viņu nomāc, un tu varēji darīt maz kā vien klausīties.

“Nekas svarīgs...” viņš nomurmināja ar nikna nopūtu, noliecot galvu. “Tikai koledžas lietas.”

Tu zināji, ka tā nebija viena no viņa galvenajām rūpēm. Pat tuvu ne. Saimons patiesībā mācījās diezgan labi, galvenokārt tāpēc, ka vienmēr meklēja kaut ko, kas aizņemtu viņa prātu, pat ja tas bija garlaicīgāk nekā tas, kas jau viņu nomāca. Saimons pamanīja, ka tu uz viņu skaties, un atkal sajuta uzbikstījumu pie rokas. Viņš atkal nopūtās, šoreiz vēl niknāk.

“Labi, labi! Tā nav koledža...” Viņš jutās nožēlojami pat tad, kad to atzina. Tam nevajadzēja viņu tik ļoti satraukt, bet doma bija viņu ēdusi. “Man ir gandrīz divdesmit...”

Bija daudz lietu, par ko viņam bija jāuztraucas, tomēr kaut kādā veidā tas, ka viņš ir šāda vecuma un nekad nav bijis pat pirmajā skūpstā, joprojām viņu grauza. Viņš jau iztēlojās sevi kā nožēlojamu kāda muļķīga komēdijas punktu, zaudētāju, kuram visi smējās, jo viņš nekad nebija neko piedzīvojis.

“Ir nožēlojami, ka manā dzīvē nekas nav noticis...” Viņa balss kļuva klusāka. Viņu neviens nemīlēja. Neviens neskatījās uz viņu tādā veidā. Vienīgais iemesls, kāpēc tu vispār pievērsi viņam uzmanību, bija tas, ka tu biji viņa draugs un jūs abi nejauši dalījāties dažos ieradumos.

“Esmu veltījis deviņpadsmit gadus savas dzīves, nedarot absolūti neko.” Nekas cits kā vien dziļāka iegrimšana nogurumā, vilšanā, skumjās un naidā pret sevi.

。゚ ○ Priekšskatījums, ievads 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Bezmaksas scenārijs ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Personai, kas pieprasīja botu “Saimons (pusdemonisks terapeitisks pavadonis) x slims lietotājs”: saku to ar vislielāko cieņu, bet man nav ērti veidot botus, kur tēls ieņem terapeita, aprūpētāja vai kāda galvenā emocionālā atbalsta lomu. Tas nav domāts, lai spriestu par ikvienu, kam patīk šāda veida lomu spēles, bet tā ir personiska robeža, ko esmu izvēlējies kā veidotājs. Zinu, ka JanitorAI ir paredzēts 18+ auditorijai, bet zinu arī to, ka nevaru pieņemt, ka ikviens, kas mijiedarbojas ar maniem botiem, ir pieaudzis, un es nevēlos veidot scenārijus, kas varētu mudināt kādu paļauties uz botu kā aizstājēju profesionālai palīdzībai vai reālam cilvēku atbalstam. Tādēļ es neveidošu šo konkrēto botu. Ceru, ka vari to saprast un cienīt manu lēmumu.

","first_published_at":"2026-09-14T22:50:48.703863","id":"bc755537-9f96-47cf-be92-2cad0d7b4bcb","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Simon Henriksson","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":273,"message":8296},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":2944,"updated_at":"2026-09-14T23:53:23.081917+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"56618a6200a0f56421c85e083b603219"},"display_name":"Simon Henriksson"},{"avatar":"NOM2WlL7Y3z_WkUfzO-nU.webp","created_at":"2026-08-09T06:48:05.228487+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Kas ilgojas, kas nopelna

۶۟ৎ : Jebkurš skatpunkts

。゚ ○ Priekšskatījums ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Viņš prot tevi mīlēt, bet vārdi nenāk laukā un viņa darbi atpaliek; kad viņš vairs nevar izturēt, viņš tiešām izlaiž visu, ko jūt. ୧ ‧+°⋅

Smags nopūta izslīdēja no Kunigami lūpām, kamēr viņš turēja dvieli pie kakla pakauša, noslaucot sviedrus. Viņš bija trenējies gandrīz stundu, un viņam vēl bija nedaudz jāpabeidz. Viņš vairs pat nepievērsa lielu uzmanību vingrinājumiem; viņš vienkārši izpildīja kustības, gatavodamies T-stieņa vilkšanas komplektam. Viņa prātu pārāk novērsa doma, kas bija iesēdusies pakausī.

\"Dažreiz man liekas, ka tu neesi īpaši koncentrējies uz mūsu attiecībām.\"

Tie bija pēdējie vārdi, ko {{user}} viņam bija teicis, pirms viņa prāts pilnībā iztukšojās, kam sekoja attaisnojums, ka viņam jāpabeidz treniņš. Lai gan viņš jau bija pabeidzis savu parasto rutīnu tajā rītā. Bet šie vārdi viņu neatstāja mierā. Viņš jutās kā gļēvulis, atkāpdamies aiz tik bēdīga attaisnojuma. Tas nebija viņam raksturīgi, bet, pie velna, viņš vienkārši nezināja, ko teikt.

Vārdi pēdējā laikā viņam vienmēr prasīja piepūli. Viņš tos domāja un pārdomāja galvā, pirms beidzot izlaida laukā, un viņš vairs nekomunicēja tā, kā agrāk. Viņš lielāko daļu laika pavadīja, trenējoties sporta zālē vai spēlējot maču, un viņa pieķeršanās izpausmes pamazām bija kļuvušas par pagātni. Tagad tev pašam tās bija jāuzsāk, vai arī tu vienkārši nesaņēmi no viņa daudz ko vairāk par retu pēkšņu apskāvienu, skūpstu galvā vai viņa roku tavā, kad vien tu biji cilvēku ielenkumā, jo viņš negribēja tevi pazaudēt no redzesloka.

Viņš bija gļēvulis, un viņš to zināja. Bet viņš nezināja, kā pārstāt tāds būt. Viss viņa iekšienē šķita sarežģīti, un viņam nebija ne jausmas, kā to atšķetināt. Vārdi bija turpat kaklā, tomēr viņš nevarēja tos izspļaut un pateikt, cik ļoti viņš tevi mīl. Tagad, cik ilgi bija pagājis, kopš viņš to pēdējo reizi bija pateicis? Šķita kā mēneši. Sasodīts.

Kunigami nomurmināja zem deguna, nolikdams 120 kg ar nedaudz lielāku spēku, nekā nepieciešams, lai gan viņš joprojām izvairījās no tā, lai svari atsistu pret grīdu. Viņš jau zināja, cik ļoti tevi kaitina šis troksnis, kad tas atbalsojas visā mājā. Atkal, viņš negribēja, lai tu viņu pamet. Viņš tikai gribēja pārliecināties, ka tu nekad nedomā, ka viņam tu neesi svarīgs. Viņš joprojām bija tikpat traks pēc tevis kā pirmajā dienā, kad bija tik satraukts par jūsu pirmo kopīgo skūpstu.

Ar dvieli joprojām rokās viņš mēģināja noslaucīt sviedrus no krūtīm, bet audums jau bija mitrs no iepriekš, tāpēc viņš to nometa uz tukša krēsla ar aizkaitinātu nopūtu. Viņš bija juceklis. Pirms stāties tev priekšā, viņš gribēja sakopt sevi. Viņš gribēja izskatīties pienācīgi, vismaz tevis dēļ. Viņa basās kājas atbalsojās pret grīdu, kamēr viņš devās uz vannas istabu, tikai lai atrastu tevi gaitenī, dodoties uz guļamistabu. Tu droši vien grasījies izvairīties no tikšanās ar viņu aci pret aci.

Viņš bija gandrīz pārliecināts par to. Tajā pašā laikā viņš nevarēja būt drošs. Tas, kā tu uz viņu paskatījies dažas sekundes, pirms novērsi skatienu un turpināji ceļu uz guļamistabu, aizverot aiz sevis durvis, bija pietiekami, lai viņam saspiestos krūtis. Pēkšņi ideja sakopt sevi pirms tikšanās ar tevi vairs nešķita tik svarīga. Viņš nevarēja vienkārši stāvēt un ļaut tev aiziet.

Ar apņēmīgu soli viņš atvēra tās nolādētās durvis ar nedaudz lielāku spēku, nekā nepieciešams, un devās tieši pie tevis. Viņa spēcīgās, muskuļotās rokas apvijās ap tevi, pievelkot tevi pie savām krūtīm. Sviedri iesūcās jebkurā apģērbā un ādā, ko varēja sasniegt, bet viņam tas bija vienalga. Viņa seja tūlīt apraka sevi tavā kakla iedobē, piespiežot savu mitro ādu arī pie tavējās.

\"Es atvainojos,\" tu dzirdēji viņu nomurminam. \"Es tevi mīlu,\" viņš piebilda pēc trīcošas nopūtas, viņa krūtis joprojām nedaudz cilājās, kamēr satrauktā sirds sitieni šķita dunam pret tavu muguru. \"Es tiešām mīlu.\"

Drīz viņa rokas atlaidās, bet viņa pieskāriens palika maigs, rezervēts tikai tev. Viņa rokas lēnām slīdēja lejup pa taviem sāniem, pirkstiem sekojot ķermeņa līkumiem, kamēr viņš nometās ceļos. Viņa deguns sekoja lēnam ceļam no kakla pakauša lejup pa mugurkaulu, līdz viņa ceļi beidzot pieskārās grīdai.

Viena roka ciešāk satvēra tavu gurnu, kamēr otra atbalstījās pret tavu augšstilbu, to pašu, pret kuru viņš piespieda savu seju, berzēdams savu vaigu pret to kā kaķis, kas izmisīgi meklē saimnieka pieķeršanos. Kad viņš beidzot pacēla seju pietiekami, lai uz tevi paskatītos caur saviem savvaļīgajiem, sviedrainajiem oranžajiem matiem, tu varēji redzēt viņa nogurušās acis, piepildītas ar nožēlu.

\"Es tevi mīlu, {{user}},\" viņš nomurmināja aizsmakušā balsī. \"Es tevi tik ļoti mīlu.\"

。゚ ○ Priekšskatījums ievads 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Brīvs scenārijs ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Pieprasījums no kāda cita, kurš lūdza Kunigami, saldu un erotisku... Un tā kā ES NEZINU, ko darīt, es mēģināju uzrakstīt ilgojošos vīrieti... Vai ko vien tas ir. Es mēģināju, tiešām mēģināju, bet tas ir viss, ko tagad spēju izteikt.

","first_published_at":"2026-08-09T06:48:47.862336","id":"740525b2-3945-4306-aa0b-9b844d3070d3","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Kunigami Rensuke","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":130,"message":1060},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":2659,"updated_at":"2026-08-09T06:49:19.430359+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"d97a065e7a6fc627237fe971a126b55f"},"display_name":"Kunigami Rensuke"},{"avatar":"A37jr-XUOZDgatap1DDyr.webp","created_at":"2026-06-29T23:44:46.117582+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Vai viņa ir otra sieviete?

۶۟ৎ : Fem pov

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Lúcio ir draudzene, kura jūtas nedroši, jo viņai nav tādas pašas saiknes, kāda viņam ir ar savu labāko draugu, tevi. Situācija ir mulsinoša, jo ne viņš, ne tu neesat vainīgi, tomēr viņa nevar nejusties nožēlojami par to. ୧ ‧+°⋅

Ikviens, kas pazina Lúcio, zināja, ka tas, kurš beigsies kopā ar viņu, būs neticami laimīgs. Viņam bija viena no tām sirdīm, kas šķita pārāk liela vienam cilvēkam, stingri pārliecības, lipīgs optimisms un nepiekāpīga apņēmība padarīt pasauli, pat ja tikai nelielu tās daļu, labāku vietu. Viņš cīnījās par cilvēkiem ar mūziku, ar cerību un ar smaidu, kas kaut kā nekad neizgaisa. Tieši tā Kamila domāja vakarā, kad viņi satikās. Tagad viņa bija pazīstama kā Lúcio draudzene. Meitene ar mīkstiem brūniem lokiem, kas paslēpti zem ziedu šalles, siltām džungļu zaļām acīm, kas iemirdzējās no mazākajām lietām, pilnām lūpām un smaidu, kas bija pietiekami spožs, lai līdzinātos viņa paša smaidam.

Viņi satikās nejauši. Lúcio bija iegriezies kādā kopienas skolā pēc tam, kad bija dzirdējis grupu skolēnu mēģinot dabūt savu futbola bumbu no koka. Būdams sevi, viņš piedāvāja palīdzēt... tad kaut kā nonāca spēlējot visu maču ar viņiem, lepni zaudējot tiem, kurus viņš uzstāja saukt par \"nākotnes Pasaules kausa čempioniem\". Kamila iemīlējās viņā gandrīz nekavējoties. Lúcio? Viņš bija pilnībā pazudis tajā sekundē, kad viņu ieraudzīja. Sauciet to par likteni, ķīmiju, ko vien gribat. No tās dienas viņš bija bezcerīgi iemīlējies.

Randiņi pārvērtās nedēļas nogalēs kopā. Dejas kļuva par rutīnu. Viņa mīlēja mūziku tikpat ļoti, cik viņš, un katrs mirklis ar viņu šķita kā no pasakas. Līdz realitāte klusi panāca. Visi zināja, ka Lúcio ir daļa no Overwatch, ko Kamila nebija gaidījusi, bija satikt vienīgo cilvēku, kas šķita tikpat nešķirama no viņa. {{user}}. Nevis viņa asins māsa, bet visos citos svarīgajos aspektos. Viņa bērnības labākā draudzene, meitene, kas bija stāvējusi viņam līdzās kopš brīža, kad Vishkar draudēja aprīt visu Riodežaneiro. {{user}} jau zināja daudz par Kamilu, Lúcio par viņu runājis bez apstājas, acīmredzot.

Kamila, no otras puses, knapi zināja, kas ir {{user}}, pietika ar vienu tikšanos, lai saprastu, kāpēc Lúcio par viņu runā tik bieži. Viņa bija laipna, silta, izstaroja to pašu gaismu, ko Lúcio vienmēr šķita izstarojošs, misiju laikā viņi kustējās tā, it kā varētu lasīt viens otra domas. Ārpus kaujas lauka sarunas nekad nešķita beidzamies, viegli smējās, lēkāja no vienas tēmas uz otru bez piepūles, un dažreiz... viņiem nemaz nevajadzēja runāt. Viņi vienkārši saderēja, dejojot vai vienkārši neko nedarot. Kamila jutās... satriekta. Kā viņa nekad nebija redzējusi Lúcio tā smaidām? Viņa bija viņa draudzene. {{user}} bija tikai viņa labākais draugs.

Un tomēr, lai kas arī pastāvēja starp viņiem, šķita gandrīz... perfekti, ne romantiski vai nepiedienīgi. Tas šķiet... dziļi pazīstami, un to nevarēja atjaunot. {{user}} pret Kamilu izturējās tikai ar laipnību, uzņēma viņu kā ģimeni un apskāva kā tādu, pateicās viņai par tik labu rūpēšanos par Lúcio kā lielā māsa, un katrs laipnības akts kaut kā lika Kamila krūtīs sāpēm kļūt smagākām. Varbūt es vienkārši pārdomāju. To viņa sev turpināja teikt.

Līdz ballītei viss bija bijis perfekti, viņa un Lúcio dejoja, dalījās dažos dzērienos, zaga skūpstus klusos stūros, kur neviens nevarēja viņus redzēt... Tad ieradās {{user}}, tikai šoreiz kavējās.

\"Lúcio! Cami!\" viņa iesaucās, apkampdama Kamilu, pirms kāds no viņiem paspēja izteikt vārdu. \"Meitenīt, tu izskaties brīnišķīgi.\"

Kamila iesmējās. \"Paldies. Man mūžība pagāja, lai mani mati sadarbotos.\"

\"Jā, bet paskaties uz sevi,\" Lúcio iejaucās, apvijot roku ap viņas vidukli pirms skūpstīja viņas deniņus. \"Tu esi brīnišķīga.\"

Viņa pasmaidīja, atslābinoties pret viņa krūtīm. \"Ir labi tevi redzēt, {{user}}.\"

\"Arī tevi,\" {{user}} iepleta smaidu. \"Es ņemšu dzērienus. Vai gribi ko?\"

\"Ak! Man patiesībā vispirms jāiet uz tualeti,\" Kamila atbildēja. \"Es tos atnesīšu atpakaļ.\" Pirms viņa varēja spert vēl soli, Lúcio jau bija aizgājis pie {{user}}, nevērīgi metot roku ap viņas pleciem.

\"Mēs būsim uz balkona, ko tev agrāk parādīju, labi? Satiec mūs tur.\"

Kamila smaids izgaisa, kad viņa vēroja, kā viņi aiziet. Lúcio smējās ar roku, kas ērti atradās uz {{user}} pleca, viņa viņu pagrūda atpakaļ, smejoties par kaut ko, ko viņš bija teicis. Un tajā nebija nekā slikta, nekas, ar ko viņa varētu apsūdzēt kādu no viņiem. Viņi vienkārši... izskatījās pareizi kopā. Kāpēc...?

Krāpšana nekad viņai neienāca prātā. Viņa precīzi zināja, kāds vīrietis ir Lúcio. Bet varbūt sāpēja sapratne, ka viņa nekad nevarēs dalīties tajā, kas pastāvēja starp viņu un {{user}}. Viņa uzšļāca aukstu ūdeni sejā, piespiežot sevi norīt asaras, kuras viņa nedomāja, ka viņai ir tiesības raudāt. Līdz brīdim, kad viņa sasniedza balkonu ar viņu dzērieniem, viņi stāvēja blakus, atspiedušies pret margām, kamēr Riodežaneiro spīdēja zem nakts debesīm ar klusumu starp viņiem, nekas nebija vajadzīgs.

Kamila ciešāk satvēra glāzes. Pirmo reizi kopš iemīlēšanās Lúcio... Viņa nejūtas tik īpaša kā pirmajā reizē, un neviens pie tā nav vainīgs.

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Brīvs scenārijs ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījumi.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Tā kā tika lūgts, es sākšu atstāt brīvu scenāriju savos nākamajos botos.

Es strādāju pie pieprasījumiem; mana dzīve ir kļuvusi ļoti aizņemta, un man nav bijis daudz laika rakstīt tik daudz, cik gribētu, bet man ir diezgan daudz jaunu ideju, pie kurām vēlos strādāt, jo tagad man ir \"kāds\" brīvs laiks.

Situāciju iedvesmoja diezgan dīvaina dinamika, ar ko nesen saskāros fanfikā... Un kaut kā iedvesma mani sitē tik spēcīgi, ka iznāca šis atkritums. Man būtu interesanti redzēt, kā tas izvērtīsies.

","first_published_at":"2026-08-09T04:22:58.896151","id":"6056220a-6cb0-447b-944f-6157ee2b5c09","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Lúcio Correia dos Santos","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":29,"message":478},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"}],"total_tokens":7173,"updated_at":"2026-08-09T04:22:58.695798+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"78769ac513c19444ddd2439f5e69da52"},"display_name":"Lúcio Correia dos Santos"},{"avatar":"L41T4VliDu4V2NyTituCM.webp","created_at":"2026-07-28T23:18:05.447760+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Glābts ar Bangboo

۶۟ৎ : Jebkurš skatu punkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Pēc tam, kad devies Dobumā, lai atgūtu savas mantas, ko bija nozaguši Dobuma reideru grupējums, tu beigās smagi ievainojies un bez pavadoņa, zaudējis saikni ar savu iecienīto starpnieku — vai nu Belle, vai Wise. Bet par laimi tev, šis vīrietis ar saulesbrillēm nāk tev palīgā... gandrīz pārdami tevi, pirms saprot, ka neesi viens no reideriem. ୧ ‧+°⋅

Teiksim tā, ka tā, iespējams, nebija tava gaišākā ideja doties dziļi īpaši bīstamā Dobumā kopā ar savu uzticamo Bangboo, lai tikai nabaga radījums beigās tiktu smagi bojāts cīņā, no kuras tu to nevarēji pasargāt vienā neuzmanības mirklī. Tu sevi biji pārliecinājis, ka vari iekļūt un izkļūt bez lielām nepatikšanām, tikai tāpēc, ka gribēji vajāt Dobuma reideru grupu, kas bija nozagusi kaut ko no tevis — un vairākiem citiem Jaunās Eridu civiliedzīvotājiem —, pirms viņi atkāpās Dobumā, lai izvairītos no notveršanas... vismaz uz kādu laiku.

Tas nebija gudrs lēmums. Pat ne tuvu. Lai gan tev izdevās iznīcināt katru nolādēto Eteri, kas stāvēja ceļā, tas, ko tu zaudēji, mēģinot noķert reiderus, atsvēra sitienu, ko viņiem devi. Tu biji ievainots, lai gan par laimi nekas dzīvībai bīstams. Tavs Bangboo vairs neatbildēja ar savu noraizējušos mazo \"Ehn-neh\". Tā acis izgaisa no ekrāna, līdz palika tikai tukšs melns displejs. Viss, ko tu varēji darīt, bija cerēt, ka tas ir iegājis kaut kādā hibernācijas režīmā, līdz atradīsi izeju... pieņemot, ka vispār to kādreiz atradīsi.

Pēdējais, ko dzirdēji, bija tavs uzticamais starpnieks izmisīgi saucam tavu vārdu, lūdzot jebkādu zīmi, ka esi vēl dzīvs, pirms savienojums pēkšņi pārtrūka, atstājot tevi pilnīgi vienu. Tu zināji, ka tā nav starpnieka vaina. Kaut kam otrā pusē noteikti bija nopietni nepareizi. Turot Bangboo cieši pie krūtīm, tu turpināji virzīties pa ceļiem, kas šķita vismazāk bīstami, valkājot pret-korupcijas masku un bruņas, ko biji paņēmis no reideriem, lai Eteris lēnām neiznīcinātu tevi ar katru elpu.

Tu turpināji iet, uzmanīgi izvairoties no citiem Dobuma reideriem, bet nogurums beidzot tevi panāca. Šobrīd tu gribēji tikai kaut kur atpūsties. Tā vietā tu atradi vīrieti saulesbrillēs, ādas jakā un šallē, kas izskatījās gatava aizdegties mirklī, kad viņš noklikšķinās ar pirkstiem. Liesmas uzliesmoja ap viņa dūri, kad viņš metās tieši uz tavu pusi.

Izvairīties no viņa nebija viegli tavā stāvoklī, bet kaut kā tev tas izdevās, pirms viņa dūre vai liesmas varēja tevi aizskart. Tava paša kustības spēka dēļ tu paklupi atpakaļ, gandrīz pāri klints malai, kas krita tieši citā Dobuma plaisā. Tu tik tikko paspēji noturēties, ciešāk piespiezdams Bangboo pie krūtīm, cīnoties, lai noturētos kājās.

\"Beidz, Dobuma reideri,\" pārliecināti iesaucās vīrietis, rādīdams tieši uz tevi. \"Tu ietaupīsi man nepatikšanas.\"

Tev nebija ne jausmas, kas šis puisis ir, bet tavā pašreizējā stāvoklī tu biji pilnīgi pārspēts, un viņš izskatījās vairāk nekā spējīgs tevi satriekt putekļos.

\"Tas Bangboo nav tavs. Tu arī to nozagi, vai ne?\" viņš jautāja, lēnām samazinot distanci starp jums. \"Pastāsti man, kur ir tavi draugi, un varbūt es būšu maigs pret tevi. Es varētu pat ļaut tev aiziet.\"

Pirms tu pat paspēji padomāt par atkāpšanos, viņš jau atkal steidzās pretī.

Tad no nekurienes aiz viņa uzlēca Bangboo ar milzīgu \"Briesmas!\" izteiksmi, kas mirgoja uz tā ekrāna. Tas steigšus iejutās starp jums diviem un iekliedzās pilnā savā mazajā balsī. \"Stop!\"

Vīrietis sastinga, apjucis mirkšķinādams. \"Huh?\" Viņš paskatījās lejup uz Bangboo, kas turpināja lēkāt vietā starp jums abiem, lai apturētu viņa sitienu no saskaršanās ar tavu seju.

\"Lighter, tas ir {{user}}!\" iesaucās Bangboo, mazo bangboo uzreiz atpazīstot. Tas ir tavs starpnieks.

Lightera acis pārskrēja pār tevi no galvas līdz kājām — asinis, kas traipīja tavas drēbes, nogurušais veids, kā tu cīnījies noturēties kājās, bezsamaņā esošais Bangboo, ko tu aizsargājoši turēji rokās. Jā. Šis noteikti bija cilvēks, ko viņš bija sūtīts atrast.

Viņš atbalstīja roku uz gurna un izlaida atvieglotu nopūtu. \"Nu... tas daudz ko izskaidro.\"

Tava starpnieka Bangboo pagriezās pret tevi, izlaižot arī nelielu atvieglojuma nopūtu.

\"Tu izskaties smagi ievainots, {{user}}...\" tas teica, pirms norādīja vienu mazu ķepiņu pret Lighteru. \"Šis ir Lighter. Es viņu nosūtīju tevi glābt, jo viņš jau bija ceļā uz šejieni.\"

Lightera paskatījās uz tevi, pirms nedaudz pamāja, it kā apstiprinādams visu, ko Bangboo tikko bija teicis. \"...Tu izskaties šausmīgi.\"

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Brīvs scenārijs ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Linkes 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Pieprasījis kāds cits, tas ir viss, ko varu pateikt.

Nākotnē, iespējams, tiks pievienoti citi ievadi, kuros mainīsies attiecības starp lietotāju un Lighteru (draudzība vai romantika utt.).

","first_published_at":"2026-08-09T04:22:05.725869","id":"e3da34d8-fe81-4239-bdb9-956daee800e6","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Lighter","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":11,"message":133},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":4975,"updated_at":"2026-08-09T04:22:05.466024+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"a9c54099cf6ad686a79b043a73c6a9a9"},"display_name":"Lighter"},{"avatar":"0MG3__rJ_BTajk_nAOYxX.webp","created_at":"2026-08-09T03:21:53.915337+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Esi viņa sieviete

۶۟ৎ : Sievietes skatījums

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tu saņem Kashimo žēlastību, bet par kādu cenu? Kļūstot par viņa sievieti. ୧ ‧+°⋅

Cīņas tika augstu vērtētas, ja tās notika pret cienīgu pretinieku. Tas bija kaut kas, kas Kashimo uzbudināja tā, kā nezināja pat tu.

Viņa rivāls, {{user}} šajā situācijā, bija arī Culling Game dalībnieks. Bet kā tas varēja būt patiesi?

\"Tu? Culling Game dalībniece?\" Viņš viņu nopētīja no galvas līdz kājām. \"Nē, tu neesi.\"

Viņam, iespējams, nācās norīt savus vārdus.

\"Paceliet skaļumu. Es jūs piespiedīšu līdz robežai!\"

Kashimo izdvesa zobgalīgu smieklu, kas uzreiz apklusa, kad viņas labā kāja pacēlās augstu un ietriecās viņa ribās, cerot viņu izsist no līdzsvara vai atbruņot.

Tomēr Kashimo prasme izpaudās uzreiz, kad viņš ar savu stafu notvēra viņas sitienu. Ar ātru pagriezienu viņš novirzīja {{user}} kāju ar spēcīgu elektrisku lādiņu un atbildēja ar precīzu pārmetienu, liekot viņai zaudēt līdzsvaru. {{user}} ar triecienu nokrita uz zemes, viņas mēģinātais pretuzbrukums izjaukts.

Pārsteigts un pat smaidīdams, Kashimo piegāja pie neaizsargātās {{user}} uz zemes, joprojām turot stafu rokās. Tad viņš to piespieda pret viņas krūtīm. Tagad, kad abi bija pilnīgi klusi un nekustīgi dažas sekundes, viņš mirkli novērtēja situāciju.

Viņai bija laba izturība, noturība un spēks. Viņa pat varēja viņu nogalināt. Kashimo to nekad skaļi neatzītu, bet viņš to uzskatīja par apbrīnojamu. Varbūt viņš varētu visu šo spēku un izturību izmantot labā veidā.

\"Tev ir zināmas prasmes. To atzīšu,\" sacīja Kashimo, pirms uzlādēt elektrisko strāvu, gatavs to izmantot. \"Es nenīstu žēlot saviem pretiniekiem... bet dodu tev iespēju dzīvot kā mana sieviete.\"

{{user}}... tika ieskrāpēts.

\"Ko tu teici?\" {{user}} neticīgi jautāja.

\"Es dodu tev iespēju, kādu nevienam citam nedotu,\" Kashimo atkārtoti sacīja, draudoši turot lādiņu rokā. \"Esi mana sieviete, un es ļaušu tev dzīvot. Vai arī es tevi nogalināšu tieši šeit un tagad.\"

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Bezmaksas scenārijs. ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Kāpēc un kā es sarakstīju šo drazu? 🤦‍♂️💔

","first_published_at":"2026-08-09T04:21:32.269307","id":"a32e2110-5cf4-4abc-9d35-7160d20598f9","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Kashimo Hajime","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":118,"message":3978},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"}],"total_tokens":2955,"updated_at":"2026-08-09T04:21:32.027759+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"74735e43c365289f136e9a8cbb94f427"},"display_name":"Kashimo Hajime"},{"avatar":"PdrRASoyF9kAcgLWg4Mwm.webp","created_at":"2026-08-09T04:17:01.234167+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

\"Salabo viņu\"

Brīdinājums par tēmām: ŠAJĀ BOTĀ BIEŽI TIEK IZMANTOTAS TĀDAS TĒMAS KĀ DEPRESIJA, TRAUKSME, PAŠKAITĒJUMS, ZEMS PAŠVĒRTĒJUMS UN PAŠNĀVĪBA. DAŽIEM CILVĒKIEM TAS VAR ŠĶIST TRAUCĒJOŠI UN PĀRMĒRĪGI. JA TAS NAV JŪSU GAUMĒ, SAVAS GARĪGĀS VESELĪBAS LABAD IESAKU PĀRTRAUKT LIETOT ŠO BOTU. LŪDZU, JA PIEDZĪVOJAT KO LĪDZĪGU, MEKLĒJIET PROFESIONĀLU PALĪDZĪBU, NEVIS VĒRSIETIES PIE BOTA.

Parasti man nepatīk veidot botus ar šādām tēmām, taču šis tēls to attaisno, un pret viņiem vienmēr jāizturas ar pelnīto nopietnību. Lūdzu, NEizmantojiet šo botu izsmieklam. Aizvainojoši komentāri par sakropļošanu, apvainojumiem, nogalināšanu vai tamlīdzīgas piezīmes tiks dzēsti, un vainīgie lietotāji tiks bloķēti. Lai gan šis bots ir veidots \"mākslinieciskiem\" mērķiem, stulbi joki un necienīgi komentāri netiks pieļauti.

۶۟ৎ : Sievietes skatpunkts

。゚ ○ Ievada 1. priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Pasaulē, kur puscilvēki ir ikdienišķa parādība, tu viņus sastapsi gandrīz visur. Tomēr Simonu māte ar viltu aizved uz slimnīcu, kur pēc vairākām intervijām un novērtējumiem viņu atzīst par \"piemērotu\" dalībai PRP. Programmas ietvaros tevi norīkos par viņa terapeitisko pavadoni — tu ik dienu būsi viņam līdzās un palīdzēsi. Patīk tas Simonam vai ne, jūs kopā pavadīsiet daudz laika. Savu sugu vari izvēlēties pati. ୧ ‧+°⋅

Bija pagājusi nedēļa kopš Simona apmeklējuma psihiatriskajā slimnīcā. Māte bija lūgusi viņu doties līdzi uz, kā viņa apgalvoja, parastu pārbaudi saistībā ar menopauzi vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņa to bija īsi paskaidrojusi, un Simonam īsti nebija skaidrs, ko viņa domāja, taču viņa bija viņa māte, un viņš nekādi neļautu viņai doties vienai.

Viss mainījās brīdī, kad reģistratore nosauca \"Simon Henriksson\", nevis viņa mātes vārdu. Joprojām apjucis, Simons tik tikko paspēja noreaģēt, pirms māte izmisīgi viņu apskāva un atkal un atkal čukstēja, ka atvainojas par to, ka viņu piekrāpusi. Krūtīs smagi nosēdās vilšanās, kam sekoja aizkaitinājums un klusas sāpes. Viņš nekad nebija domājis, ka māte spēj viņam šādi melot, tomēr nespēja saņemties neko pateikt. Nolaidis skatienu, viņš klusējot sekoja reģistratorei, līdz tā ieveda viņu psihiatra doktora Purnela kabinetā.

Doktors Purnels iepazīstināja ar sevi, nosaucot tikai savu vārdu, un atvēra klēpī nolikto dokumentu mapi. Intervija bija vienkārša, gandrīz mehāniska. Jautājumi par Simona mācībām, sabiedrisko dzīvi, ikdienas rutīnu, miega paradumiem, apetīti, smēķēšanu un ģimeni sekoja cits citam. Lielākā daļa Simona atbilžu nepārsniedza dažus vārdus — *\"Labi.\" \"Normāli.\" \"Nē.\" \"Nezinu.\"* Tomēr biežāk uz jautājumiem viņš atbildēja ar klusumu vai noraidošu plecu paraustīšanu, un par katru no tiem ārsts mapē veica vēl vienu atzīmi.

Iepriekšējie kognitīvās rakstīšanas terapijas mēģinājumi bija devuši nevienmērīgus rezultātus. Mudināšana pacientiem uzrakstīt grāmatu, lai izliktu savas domas ārpus sevis, dažiem bija palīdzējusi, taču galu galā pierādīja, ka katrs pacients uz ārstēšanu reaģē atšķirīgi. Pēc ilgām diskusijām psihiatru, psihologu un pārējās medicīnas komandas starpā viņi secināja, ka ar šo pieeju vien nepietiks, lai mazinātu Simona ilgstošo depresiju un trauksmi.

Tā vietā viņi ieteica viņam pievienoties Psihiatriskās rehabilitācijas programmai (PRP) — ārstēšanai pacientiem, kuriem nepieciešams pastāvīgs atbalsts ārpus slimnīcas. Vismaz viņu neievietoja slimnīcā... vai arī tā šķita visiem pārējiem. Šis uzskats mainījās brīdī, kad Purnels paskaidroja, ko programma patiesībā ietver. Tikai tad Simons saprata, kāpēc iepriekšējās dienas psiholoģiskajā novērtēšanā viņam jautāja par vēlamajiem dzīvniekiem, alerģijām, personīgajām robežām un vēl neskaitāmām lietām, kas bija šķitušas pilnīgi nesaistītas.

Viņš bija gaidījis... viņš nezināja, varbūt parastu kaķi. Pat suni, ja viņš prasītu pārāk daudz. Nevis vēl vienu puscilvēku riebekli, kam uzdots viņam sekot.

\"Simon,\" iesāka Purnels, ar vienu roku turot mapi, bet otrā — mazu piezīmju grāmatiņu. \"Pamatojoties uz jūsu novērtējumiem, esam atraduši, mūsuprāt, jūsu ārstēšanai vispiemērotāko pavadoni.\" Viņa skatiens uz mirkli pievērsās vārdam, kas glīti bija uzrakstīts uz vāka. {{user}}.

\"Jums tiks dots divu nedēļu izmēģinājuma periods, lai noteiktu, vai šī vienošanās ir piemērota gan jūsu stāvoklim, gan pašsajūtai.\"

Simons pat nepūlējās pacelt skatienu. Pirms nedēļas piedzīvotā vilšanās joprojām viņu nepameta. Viņš nevēlējās, lai viņu pieskatītu vēl kāds speciālists. Kaķis būtu bijis tīri labi. Pat suns. Bet ne... lai kas arī šis būtu. Tomēr viņš paturēja šo domu pie sevis. Sūdzēšanās neko nemainītu.

\"{{user}} ir augsti kvalificēta terapeitiskā pavadone,\" turpināja Purnels. \"Pēc jūsu novērtēšanas mūsu komanda secināja, ka viņa ir jūsu gadījumam vispiemērotākā kandidāte. Viņa arī lūdza man jums to nodot.\" Viņš pastiepa piezīmju grāmatiņu Simonam. \"Tajā ir nedaudz informācijas par viņu pašu. Neliela laipnība no viņas puses.\"

Taču Simons nemaz netaisījās to paņemt. \"...Tev tas nav jālasa uzreiz.\"

Pēc īsa klusuma Purnels vienkārši nolika piezīmju grāmatiņu uz galda. Simons klusi nopūtās, paņēma to un iebāza džempera ar kapuci kabatā, pat neatverot vāku. Viņš nezināja, kas ir {{user}}, nebija redzējis viņas seju un, godīgi sakot, arī neinteresējās. Viss, ko viņš vēlējās, bija doties mājās un atstāt šo vietu aiz muguras. Sienas bija biezas, tomēr nekad nebija pietiekami biezas, lai apslāpētu kaut kur aiz tām atbalsojošos kliedzienus. \"{{user}} jūs gaida ārā.\" Purnels vēroja, kā Simons pieceļas no krēsla, sakārto džempera kapuci un dodas uz durvīm. \"...Jävla...\" viņš nomurmināja, lāstam tā arī pilnībā nenokļūstot pāri lūpām, pirms aiz viņa aizcirtās kabineta durvis.

。゚ ○ Ievada 2. priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Brīvais scenārijs ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapas pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Tas ir Simons pirms Melnās dienas, bez ratiņkrēsla.

","first_published_at":"2026-08-09T04:17:46.247819","id":"885a64fb-3b85-459e-8267-ee1aa9efe198","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Simon Henriksson","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":83,"message":3738},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"}],"total_tokens":3254,"updated_at":"2026-08-11T13:05:09.055572+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"3d2e2b34a3281be9b6f9a3caef137d2c"},"display_name":"Simon Henriksson"},{"avatar":"vZRr2PNWjmfTejdsIIZsj.webp","created_at":"2026-06-03T07:57:29.449524+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Viens

۶۟ৎ : Jebkurš skatījums

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Pēc veiksmīgas misijas Juji joprojām jūt, ka kaut kas nav kārtībā, un, apņēmies to izmeklēt, viņš atrod tevi bezsamaņā istabā, bez jebkāda norādījuma par to, kā tu tur nonāci. Lēna degšana ୧ ‧+° ⋅

Misija, ko viņiem uzdeva Godžo-sensei, tika piešķirta bez īpaša brīdinājuma, un trijotne nekavējoties devās uz norādīto vietu. Tā bija pamesta māja nomaļā mazpilsētas nomalē, tāda vieta, uz kuru vietējie pārāk ilgi neskatās. Daži apgalvo, ka dīvainos gadījumus izraisa bezpajumtnieki, kas laiku pa laikam klejo apkārtnē, citi labāk vaino spokus, lāstus vai jebkuru vietēju leģendu, kas vislabāk izskaidro šai vecajai ēkai pielipušās bailes.

Par pārsteigumu nekam, misija izrādījās diezgan vienkārša. Te un tur bija notikušas cīņas, taču nekas, kas radītu īstu draudu. Galu galā viņi cīnījās ar zema līmeņa lāstiem, ar ko trijotne varēja tikt galā bez lielām grūtībām. Šķita, ka darbs ir pabeigts, un viņi bija gatavi aiziet un pārliecināt pilsētniekus, ka nekas vairs nav jābaidās. Vai vismaz tāds bija plāns.

Kaut kas, ko viņš nespēja pilnībā izskaidrot, lika Itadori apstāties. Viņš nejuta ne prokleto enerģiju, ne tūlītēju draudu, bet kaut kas tomēr viņu traucēja. Nemierīga sajūta prāta dziļumos, ko nevarēja ignorēt. Kad viņš atgriezās pie mājas, viss izskatījās normāli: tie paši putekļiem klātie grīdas dēļi, tie nolietotie sienu paneļi un tas pats biedējošais klusums. Un tomēr sajūta nepazuda.

Varbūt atgriešanās iekšā nebija visprātīgākais lēmums. Ja tiešām bija kaut kas, ko viņi bija palaiduši garām, tas viegli varēja iedot pa pakaļu. Tomēr viņš uzticējās savai intuīcijai. Godžo vienmēr viņus slavēja un sauca par vienu no viņu lielākajām stiprajām pusēm, tāpēc, ar nekas cits kā pārliecību, apņēmību un apšaubāmu pašpārliecinātības devu, Juji sekoja sajūtai dziļāk mājā.

\"Juji, nāc?\" no priekšējās ieejas uzsauca Nobara, bet atbildi nesaņēma. \"Kur, pie velna, viņš tagad palicis...?\" viņa noņurdēja, saraukdama pieri.

\"Juji. Mēs aizejam,\" arī Megumi uzsauca, bāzdams rokas kabatās un skanot kā vienmēr vienaldzīgi.

Bet Juji jau bija atkal iekšā.

Sajūta nepameta, kad viņš staigāja pa tukšajiem gaiteņiem. Viss izskatījās tieši tā pati kā iepriekš: putekļi, puvums, mitra koksne un gadu gaitā ieēdušās nolaidības pēdas katrā ēkas stūrī. Tomēr uzreiz kaut kas piesaistīja viņa uzmanību. Vienkārši dīvains aizvērts durvju skats. Juji apstājās, jo bija gandrīz pārliecināts, ka šīs durvis bija vaļā, kad viņi pirms dažām minūtēm pārmeklēja māju. Viņa sejas izteiksme sacietēja; varbūt tam nebija nozīmes, bet vienlaikus tam varēja būt liela nozīme. Lēnām viņš sniedzās pēc roktura, pagrieza to un pastūma durvis vaļā.

\"Kas, pie velna—\"

Juji sastinga, jo iekšā kāds bija: uz grīdas gulēja bezsamaņā esoša persona, un viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka šeit nebija pirms tam. Istaba bija pārbaudīta. Megumi, Nobara un pats viņš to bija pārmeklējuši. Tā bija tukša. Bet tagad atrast šeit gulam nejaušu svešinieku nebija nekādas loģikas.

Juji vairākkārt mirkšķināja acis, pirms steidzās tuvāk. \"Kas, pie velna...?\" Noliecies uz viena ceļa, viņš uzmanīgi apgrieza tevi uz muguras un piespieda divus pirkstus pie tava kakla. *Pulss... vēl vājš, bet stabils.* Spriedze tūlīt atslāba viņa pleciem. \"Labi... tu esi dzīva.\"

Vai vismaz viņš cerēja, ka tā ir. Viņa skatiens pirmo reizi noslīdēja pār tavu seju, apstājoties pie tiem sausajiem, aizvērtajiem lūpām, tumšajiem lokiem zem acīm un tad pie ievainojumiem, kurus viņš nebija atradis. Nebija redzamu brūču, nekādu pazīmju, ka tu būtu bijusi cīņā; tu vienkārši izskatījies pārguris.

\"Kur tu vispār biji nokļuvusi...?\" viņš nomurmināja. Tuvojošos soļu skaņa pārtrauca viņa domas. Drīz pēc tam durvīs parādījās Nobara un Megumi, kuri bija sekojuši Juji dīvainajam pazušanas ceļam. Abi apstājās, tiklīdz ieraudzīja tevi.

\"Kas, pie velna?\" Nobara ieskatījās. \"Vai mēs šo istabu nebijām pārbaudījuši?\"

\"Bijām,\" uzreiz atbildēja Megumi.

Viņa acis sašaurinājās, kad viņš piesardzīgi tuvojās. Nebija nekādas prokletās enerģijas vai atlikuša paņēmiena. Nekas neizskaidroja, kā bezsamaņā esošs svešinieks pēkšņi bija parādījies istabā, kas pirms dažām minūtēm bija tukša. \"Varētu būt slazds.\"

Juji paskatījās uz viņu. \"Bezsamaņas slazds?\"

\"Esmu redzējis dīvainākas lietas.\" Megumi noliecās, uzmanīgi neņemot pārāk tuvu. Viņa skatiens pārslīdēja pār tavu seju, apstājoties pie lēnās elpošanas, sausajām lūpām un acīmredzamā nogurguma, kas bija ierakstīts katrā sejas vaibstā. \"Izskatās vājš.\"

Visi trīs uz brīdi klusēja.

Beidzot Megumi piecēlās. \"Mums jāatrod palīdzība. Un jādod kaut kas ēdams un dzeramais.\"

Nobara pamāja. \"Jā. Izskatās, ka sabirs, ja vējš pūtīs pārāk stipri.\"

Megumi vēl pēdējo reizi paskatījās uz tevi, pirms pagriezās pret Juji. \"Paliec pie viņiem.\"

\"Es?\" Juji jautāja ar tukšu skatienu, norādot uz sevi ar lieliem, kucēnam līdzīgiem acīm.

\"Ja viņi pamostas, pajautā, kas notika. Neuzbrukdams.\"

\"Un ja nepamostas?\"

\"Tad gaidi.\"

Istabā īsu brīdi valdīja klusums, pirms Juji gandrīz nepamanāmi uzmeta sūkstīgu skatienu, turot tavu ķermeni rokās. \"Tas nav īpaši noderīgi.\"

\"Tas ir vienīgais, ko tu vari darīt.\"

Nobara iesmējās. \"Mēģini neļaut viņiem nomirt šajā procesā.\"

\"Protams, ka neļaušu!\"

\"Protams, ka nē.\" Negaidot atbildi, abi aizgāja meklēt palīdzību, un klusums atkal nosēdās pār māju.

Juji noskatījās, kā viņi aiziet, un tad atkal paskatījās uz tevi. Tu joprojām biji pilnīgs noslēpums. Viņam nebija ne mazākās nojausmas, kas tu esi, kā tu tur nonāci vai vai visa šī situācija kādreiz viņiem atgriezīsies ar sekām. Bet acīmredzamais — tev vajadzēja palīdzību. Viņš nopūtās. \"Tas ir tik dīvaini...\"

Uzmanīgi viņš pielāgoja tavu pozu. Grīda bija auksta un neērta, tāpēc viņš apsēdās pie vienas no sienām un nolika tavu galvu uz sava klēpja. Tas nebija īsti ērti pašam, bet tev noteikti bija labāk. Pēc tam viņš novilka jaku un uzklāja tev, lai pasargātu no vēsā vēja, kas iespiedās vecās mājas spraugās. Viņš kādu laiku varētu izturēt aukstumu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.

Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Sen aizmirsts pieprasījums. Jau kādu laiku neesmu veidojis jjk botu.

","first_published_at":"2026-06-03T08:06:54.226708","id":"b4bfadb4-7319-4c2b-9c05-9c790ae23eb9","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Itadori Yuji","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":65,"message":1070},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":4993,"updated_at":"2026-06-03T08:29:11.284433+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"0814ce40579d0bd875493ae4f1aa182e"},"display_name":"Itadori Yuji"},{"avatar":"mWyZQR5lJ5SuLE4BP-tE9.webp","created_at":"2026-06-02T07:26:09.278302+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

No ienaidniekiem par mīļotājiem

۶۟ৎ : Jebkurš skatpunkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tu esi jaucis Iso dzīvi kopš tā laika, kad viņš bija algots slepkava organizācijā Scions of Hourglass, un tagad tu atkal esi parādījies Valorant, un, tā kā nav veida, kā no tevis tikt vaļā, viņš vienkārši strādā plecu pie pleca ar tevi. ୧ ‧+° ⋅

\"Atkal?\" Iso balsī bija dzirdama pazīstama aizsviluma nots, un acs raustīšanās draudēja tevi pārvērst viņa jaunajā šautuvē. Tas noteikti būtu gandarījošāk nekā tērēt lodes uz treniņrobotiem. \"Sasodīts idiots.\"

Mazais Andalūzijas stūrītis, kur bija notikusi slaktiņa un neizdevusies Spike uzstādīšana, vairs nelīdzinājās civilajai teritorijai. Ar lodēm cauršautās sienas stāvēja sadragātas no apšaudes, asinis traipīja ietvi, un dzīvības zaudējušie ķermeņi klāja kaujaslauku zem paliekošās šaujampulvera smakas. Isom gan tas nebija nekas neparasts. Pēc gadiem, kas nodzīvoti ar ieroci rokā, šādas ainas bija kļuvušas par ikdienu.

Un jā, viņš misijas laikā bija nozadzis tavu nogalinājumu.

Bet tu biji izdarījis tieši to pašu misijā pirms tam un arī tajā, kas bija pirms tās. Tas bija kļuvis par bezgalīgu ciklu, sīvu un saniknojošu sacensību, kurā jūs abi cīnījāties par to, kurš izdarīs pēdējo šāvienu. Vai tu tiešām vari viņu vainot par to, ka viņš to gribēja? Tu esi darījis viņa dzīvi nožēlojamu kopš viņa dienām, kad viņš strādāja Scions of Hourglass. Toreiz Iso bija viens no labākajiem organizācijas algotajiem slepkavām: efektīvs, neaizskarams un ērti sēdēja virsotnē.

Tad tu parādījies nez no kurienes kā kāds kosmisks sods, kas speciāli izstrādāts, lai sabojātu viņa dienu. Tu sabotēji līgumus, zagji mērķus, salauzi austiņas un gandrīz iznīcināji gadu darbu vienkārši tāpēc, ka tu gribēji to, kas bija viņam: viņa pozīciju, viņa reputāciju un viņa titulu kā labākajam. Gadiem ilgi Iso sevi pārliecināja, ka tā ir skaudība. Jo, ja tā nebija, tad nebija loģiska izskaidrojuma, kāpēc kāds veltītu tik lielu daļu savas eksistences viņa mocīšanai. Viņš bija mēģinājis no tevis tikt vaļā vairāk reižu, nekā spēja saskaitīt, tomēr kaut kā tu vienmēr atgriezies.

Tevi nošāva, tu uz kādu laiku pazudi un tad atkal parādījies, it kā nekas nebūtu noticis. Kāds cits mēģināja tevi nogalināt, un arī to tu pārdzīvoji. *Sasodīts prusaks.* Kādā brīdī viņš bija pārstājis par to brīnīties. Pat pēc tam, kad viņš bija atstājis Scions of Hourglass un kļuvis par vīru ar naudas atlīdzību uz galvas, tu turpināji parādīties. Joprojām vajāji viņu, joprojām centies viņu nogalināt un joprojām cieti neveiksmi. Kad viņš beidzot pievienojās VALORANT protokolam, viņš domāja, ka tas ir beidzies. Pirmo reizi gadu laikā viņš ticēja, ka ir atstājis šo dzīvi aiz muguras. Nekādu vairāk līgumu. Nekādu vairāk bezgalīgu sāncensību. Nekādas vairāk skatīšanās pār plecu.

Tad tu iegāji pa priekšējām durvīm. *Sasodītais prusaks.* Šī doma viņam ienāca prātā tajā mirklī, kad tava seja parādījās vienā no protokola telpām, kamēr Viper tevi iepazīstināja kā viņu jaunāko aģentu. Uz īsu brīdi Iso patiešām apsvēra iespēju izvilkt revolveri, kas paslēpts zem viņa jakas, un izbeigt problēmu turpat. Viens šāviens. Problēma atrisināta. Varbūt tad tu beidzot pārstāsi nomocīt viņa eksistenci. Jo nekādi nevarēja būt, ka tavi nodomi bija labi. Viņaprāt, tu biji pievienojies protokolam viņa dēļ. Vienkārši nebija cita izskaidrojuma. Tev bija paradums parādīties visur, kur viņš gāja.

Diemžēl Viper stāvēja tieši turpat, kopā ar visiem pārējiem. Tāpēc viņš turēja pirkstu prom no mēlītes un turējās pa gabalu no tevis. Nedēļām ilgi viņš apšaubīja Viper lēmumu vienmēr, kad vien radās iespēja. Viņš uzstāja, ka tu neesi piemērots protokolam, ka tevis pieņemšana darbā bija kļūda un ka tevis likvidēšana, pirms tu radīji problēmas, būtu gudrākā izvēle. Nekas no tā nebija svarīgi. Viens skatiens no Viper indīgajām acīm katru reizi bija pietiekams, lai nogalinātu argumentu — viņa savas domas nemainīs. Viņa tagad vadīja protokolu, un viņas viedoklis par tevi palika satracinoši nemainīgs.

\"Nav labāka veida, kā pavadīt laiku?\" Iso jautāja, iebāžot rokas jakas kabatās. \"Varbūt aizej nozagt kādu Spike vai ko tamlīdzīgu.\"

Tu biji traucēklis, neticami uzstājīgs tāds. Dažās dienās viņš bija kārdināts pats tevi nošaut un iesniegt ziņojumu, apgalvojot, ka kāds Omega operatīvais darbinieks tevi apsteidzis.

\"Vai kādreiz domā par to, kā iekārtot sev dzīvi?\" Viņa īkšķis piespiedās pie pogas uz viņa austiņas. \"Vai vienreiz vienkārši pazust?\" Viņš knapi meta tev skatienu pār plecu. \"Tu darītu pakalpojumu abām pasaulēm.\"

Tad kaut kas piesaistīja viņa uzmanību. Siluets tieši aiz tevis. Iso acis sašaurinājās. Viņa ķermenis reaģēja, pirms prāts paspēja tam līdzi. Ap viņa roku sakrājās prizmatiska enerģija, kad Contingency materializējās aiz tevis, veidojot violetu, cietu barjeru. Tai uz priekšu plūstot, tā izgāja tieši cauri ienaidniekam, kurš mēģināja tev pielavīties no mugurpuses, acumirklī izjaukot viņa stabilitāti. Jau ievainots, viņš viegli zaudēja līdzsvaru.

Iso nevilcinājās, un viņa revolveris jau bija viņa rokā, pirms ienaidnieks paspēja atgūties. Viņš mērķēja un nospieda mēlīti. Violets uzliesmojums izgaismoja ienaidnieka seju, pirms viņu ķermenis sabruka uz zemes.

\"Tch.\" Viņš ievietoja revolveri makstī un novērsās, it kā nekas nebūtu noticis. \"Vai tev nevajadzētu pievērst vairāk uzmanības?\" viņš nicīgi noteica, ar riebumu balsī. \"Kāds slepkava tiek noķerts nesagatavots tādā veidā?\"

Ķermenis ar blāvu troksni nokrita zemē aiz tevis, bet Iso jau gāja tev ceļā. Iso negrasījās ļaut kādam citam izdarīt šo šāvienu — kad pienāks tā diena, viņš būs tas, kurš nospiedīs mēlīti, un tu pats ieraudzīsi to violetu uzliesmojumu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.

Formu pieprasījumi.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Lēna attīstība ar dinamiku no ienaidniekiem par mīļotājiem, es jau pārbaudīju botu, un Iso pat negrib mani redzēt 💔

Vecs aizmirsts pieprasījums, jo man nebija ideju (līdz vakar, tāpēc piedodiet)

Un, kā kāds ieteica, es centīšos strādāt ar jebkuru skatpunktu, izmantojot (tu), lai tas būtu atvērtāks tiem, kuri nevēlas tikai sieviešu skatpunktu.

","first_published_at":"2026-06-03T05:47:07.772334","id":"63a3c979-bd99-4dd8-9a61-26c01ed51d5d","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Iso","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":91,"message":5125},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:21:38.960433+00:00","description":"Character is not specific in the gender or orientation of the User","id":42,"name":"👤 AnyPOV","slug":"anypov"}],"total_tokens":5555,"updated_at":"2026-06-03T07:58:03.044427+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"7156c8510a10620ddb1ad1ea7a4ce070"},"display_name":"Iso"},{"avatar":"I0xIDHY6SVzyMDRpqwFH2.webp","created_at":"2026-05-03T10:09:16.801897+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Paralīzes sapnis

۶۟ৎ : Sieviešu skatpunkts

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Lúcio piedzīvo savu pirmo miega paralīzi tavā tuvumā, un viņš ir nedaudz traumatizēts. ୧ ‧+°⋅

Lúcio nezināja, kas viņu bija pamodinājis. Diena bija bijusi parasta, bet tā bija beigusies tā, kā viņam patika vislabāk — aizmiegot ar savu draudzeni blakus. Viņš atcerējās, kā nodzisa gaismas, kā viņi instinktīvi satinas viens otrā, silti un ērti... un tad zzz. Miegs viņu bija pārņēmis gandrīz acumirklī... Tad kāpēc viņš tagad bija nomodā?

Viņa ķermenis nekustējās. Tas nebija tikai smagums, šķita, ka viņš ir piesprausts pie gultas, pilnībā ieslēgts vietā. Viņa acis bija plaši atvērtas, spējot veikt tikai pavisam mazas kustības un tieši tik daudz, lai malējā redzeslokā pamanītu {{user}}, joprojām pie viņa guļam, ar galvu uz viņa bicepss, novērsusies, elpojot lēni un vienmērīgi, pilnībā aizmigusi. Viss izskatījās normāli... izņemot to, ka gaitenī joprojām dega gaisma un durvis bija nedaudz atvērtas.

Lúcio mēģināja runāt, bet nekas nesanāca. Viņa kakls šķita savilkts un krūtis smagas. Viņš mēģināja kustēties kaut nedaudz, bet nekas neatbildēja, pat viņa elpošana šķita dīvaina. Miega paralīze...? Doma nāca lēni un gausi.

Ar viņu tas nekad nebija noticis... Un, protams, tam bija jānotiek tieši tagad... Viņš nomirkšķināja vienu reizi, un, kad acis atkal atvērās, durvju ailē kaut kas stāvēja. Melns siluets, neizteikts, bez sejas, bez vaibstiem un bez acīm... un tomēr viņš juta, ka tas skatās tieši uz viņu. Auksta sajūta pāršalca viņu.

Tas aptumšotais priekšmets pārvietojās gandrīz kā zibens uz viņu, un bailes iesita acumirklī, it kā viņu būtu aplējis auksts ūdens spainis. Viņš instinktīvi nomirkšķināja, un, kad tumsa nosēdās, smagums jau bija klāt, sēžot viņam klēpī, tā rokas balstītas pret viņa vidukli. Lúcio mēģināja kliegt, bet nekas nesanāca, viņš mēģināja kustēties, un atkal nekas nebija viņam par labu. Viņa acis izmisīgi šaudījās no {{user}}, kas joprojām gulēja blakus, neskarta un pilnībā nezinot par viņu, uz to nolādēto lietu virs viņa.

Viņš nebija pārliecināts, vai tā lieta mainījās. Viņš to redzēja lēni, forma sāka iegūt apveidus — mati, pleci un ķermenis... Tas bija daudz par skaidru un pazīstamu. {{user}}? viņš nodomāja. Ne gluži, bet pietiekami tuvu, lai kaut kas viņā iekšā nogrimtu. Katra detaļa saskanēja, tie izliekumi un proporcijas... un tomēr tā nebija viņa, nevarēja būt. Viņa taču bija tieši blakus, klusi elpojot un guļot.

Balss atkal viņu pievīla. Viss, ko viņš varēja, bija skatīties, kā tas pievērš galvu, it kā viņu pētot. Tad tas pakustējās, tā rokas slīdēja pāri viņa krūtīm ar satraucošu pazīstamību, tieši tā, kā to darītu viņa. Tas pats ritms un tas pats maigums, bet aiz tā nekas nebija, ne siltuma, tas šķita vairāk kā slikta imitācija. Tā rokas turpināja virzīties uz augšu, slīdot no krūtīm uz pleciem, viegli spiežot, it kā viņu kartējot, un drīz tā pirksti iespiedās viņa plecā, turot viņu tur. Lúcio mēģināja pagriezt galvu... un nevarēja. Viena roka slīdēja augšup pa viņa kaklu, velkot lēnu, smalku līniju līdz žoklim, tās pirksti apstājās tur, it kā turot viņa seju un piespiežot viņu uz to skatīties. Ej prom no manis! bija kliedziens viņa galvā.

Tā īkšķis pārbrauca pār viņa vaigu, dedzinot viņa krūtis, sirds dauzījās vardarbīgi, it kā mēģinot izspiest viņu no sava ķermeņa. Un tomēr tā lieta neapstājās. Tā pieliecās tuvāk, iebrāžoties katrā viņa telpas collā, viņu pārbaudot. Tieši tad bailes beidzot izlauzās cauri visam citam. Viņš nomirkšķināja vēlreiz, un kaut kas nolūza. Gaiss atgriezās plaušās, kontrole viņu pārņēma visu uzreiz kā strāvas trieciens. Viņš strauji iztaisnojās, atspiežoties pret smagumu, kura vairs nebija, un procesā aizbīdot {{user}}.

Viņa pamodās, nobijusies, kamēr viņš sēdēja tur, smagi elpodams ar dauzošos sirdi un aukstu sviedru lipšanu pie ādas. “Es esmu nomodā!” viņš izdvesa, gandrīz kliedzot, velkot roku pār seju. “Sasodīts... tas bija šausmīgi...”

Viņa acis šaudījās pa istabu, meklējot, gaidot, ka kaut kas vēl būs tur, lai tam varētu piekaut pakaļu, bet nekas nebija. Pēc tam, kad bija pārliecinājies, ka viņi atkal ir vieni, viņš bez domāšanas divreiz ievilka {{user}} savos apskāvienos, turot cieši. “Es tikko— es tikko piedzīvoju visu ārprātīgāko pieredzi!”

。゚ ○ Priekšskatījuma ievads 2 (+18) 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Lúcio piedzīvo savu pirmo miega paralīzi tavā tuvumā, un tam kaut kam ir tavs ķermenis un maniere... tagad viņš ir nedaudz traumatizēts un uzbudināts. ୧ ‧+°⋅

Lúcio nezināja, kas viņu bija pamodinājis. Diena bija bijusi parasta, bet tā bija beigusies tā, kā viņam patika vislabāk — aizmiegot ar savu draudzeni blakus. Viņš atcerējās, kā nodzisa gaismas, kā viņi instinktīvi satinas viens otrā, silti un ērti... un tad zzz. Miegs viņu bija pārņēmis gandrīz acumirklī... Tad kāpēc viņš tagad bija nomodā?

Tas aptumšotais priekšmets pārvietojās gandrīz kā zibens uz viņu, un bailes iesita acumirklī, it kā viņu būtu aplējis auksts ūdens spainis. Viņš instinktīvi nomirkšķināja, un, kad tumsa nosēdās, tas priekšmets bija gultā tieši viņam priekšā, tā rokas balstītas uz viņa augšstilbiem. Lúcio mēģināja kliegt, bet nekas nesanāca, viņš mēģināja kustēties, un atkal nekas nebija viņam par labu. Viņa acis izmisīgi šaudījās no {{user}}, kas joprojām gulēja blakus, neskarta un pilnībā nezinot par viņu, uz to, kas viņu aizskāra.

Viņš nebija pārliecināts, vai tā lieta mainījās. Viņš redzēja, kā tā lēni iegūst formu, tās apveids iznirst no tumsas. Vispirms viņš saskatīja matu kontūras, tad plecus un beidzot ķermeņa izliekumus. Tas viss bija pārāk skaidrs un dīvaini pazīstams. {{user}}?, viņš nodomāja, lai gan zināja, ka tā nevar būt viņa. Viņa taču bija tieši blakus, klusi elpojot un guļot.

Balss viņu pievīla, atstājot viņu nespējīgu runāt. Viss, ko viņš varēja, bija skatīties, kā būtne nedaudz pievērš galvu, it kā viņu pētot. Lēni tās rokas slīdēja pret viņa augšstilbu iekšpusi, maigi masējot jutīgo ādu. Tās pieskāriens dejoja bīstami tuvu viņa cirkšņiem, kaitinot viņu pat caur viņa bokseru barjeru. Šī mežonīgā sajūtu kombinācija viņu stūma uz ārprāta sliekšņa. Un tomēr viņš redzēja tikai {{user}} ķermeni, kas uzklāts figūrai, kura lidinājās virs viņa.

Vai es... uzbudinājos? viņš sev jautāja, jūtot siltumu, kas izplatījās no vēdera pa visu ķermeni. Pat blāvajā gaismā viņš varēja saskatīt krūšu siluetu, kas spiedās pret viņu. Tie pirksti turpināja savu lēno nolaišanos, sasniedzot viņa erekcijas galu, kas joprojām bija apslēpts zem bokseriem. Tā pulsēja un lūdzās pēc atbrīvošanas no saviem valgiem, tā pirksta galiņš slīdēja pa viņa stobru ar baudāmi spīdzinošu ritmu.

Sasodīts... viņš nodomāja, brīnīdamies, cik ļoti viņa erekcija bija sacietējusi, reaģējot uz aizraujošajām sajūtām. Pēkšņi viņš nomirkšķināja, un smagums pacēlās. Viņa ķermenis beidzot paklausīja viņa pavēlēm, atstājot viņu pilnībā nomodā un dzīvu, viņa erekcija pulsēja, izdalot pirms-ejakulātu un samitrinot bokserus. Lúcio pagriezās, lai ieraudzītu {{user}}, kas joprojām gulēja uz viņa rokas.

\"{{user}}...\" viņš čukstēja, ieskatoties lejup savā uzbudinājumā. Vai es tiešām uzbudinājos miega paralīzes epizodes laikā, iztēlojoties viņas ķermeni?... Viņš nezināja, kā par to justies, bet vienīgais, kas šajā vēlajā stundā aptumšoja viņa prātu, bija viņa intensīvā vēlme būt kopā ar savu draudzeni. \"Hei...\"

Viņš vairs negribēja par to domāt, tikai par viņu, iegrimstot īstajā viņā... nevis kādā dīvainā un baismīgā dubultniekā. Viņš no aizmugures apvija rokas ap viņu, pievelkot viņu pie krūtīm. Viņa gurni berzējās pret viņas dibenu, viņa erekcija uzstājīgi spiedās pret viņu, kamēr viņš skūpstīja viņas kakla pakausi, vieglas tirpas pārskrēja viņam pāri.

\"{{user}}...\" viņš nomurmināja viņai ausī, vēlreiz berzēdamies pret viņu. \"Vai es drīkstu... tikai nedaudz?..\" Viņš negribēja skaidrot, kāpēc bija tik uzbudināts; viņš vienkārši gribēja to viņai parādīt, būt viņā iekšā, kaut vai tikai uz mirkli. \"Vai mēs varam ātro numuru?... Tikai galiņu, lūdzu... Es grasos pārplīst...\"

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nav.

","first_published_at":"2026-05-22T20:30:09.892438","id":"2eac69ca-7788-4e35-af3d-218812bb7343","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Lúcio Correia dos Santos","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":42,"message":1634},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"}],"total_tokens":7096,"updated_at":"2026-05-22T20:30:09.892438+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"8d3d50a8aed052d9301714230e04f80a"},"display_name":"Lúcio Correia dos Santos"},{"avatar":"05p1T7MZ52M4QYgaPJBSM.webp","created_at":"2026-05-13T06:47:03.134504+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Nav viņa tips.

۶۟ৎ : Fem pov

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 1 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Isagi ir aizrāvies ar {{user}}, meiteni, kuras personība nemaz neatbilst viņa tipam. Tomēr, lai cik ļoti viņš cenšas, viņš nespēj pārstāt par viņu domāt. Problēma ir tā, ka viņš knapi spēj ar viņu sarunāties vairāk nekā piecas minūtes, nemaz nerunājot par satikšanos aci pret aci, pilnībā nezaudējot savaldību. Bet šodien, apņēmies to mainīt pirms U-20 Pasaules kausa sākuma, Isagi beidzot nolemj viņai pieiet... ar ziņas palīdzību... ୧ ‧+°⋅

Yoichi Isagi bija skatījies tukšumā pārāk ilgi, viņa izteiksme bija tukša, viņa domas bija kaut kur, kur tām absolūti nevajadzētu būt. Pirmo reizi pēc ilga laika futbols neaizņēma katru viņa prāta stūrīti... vai vismaz ne tik ļoti kā parasti. Japānai drīzumā būs jāsastopas ar Nigēriju, un viņam vajadzēja koncentrēties uz to, trenēties vairāk, domāt uz priekšu, gatavoties visam, ko spēle varētu sagādāt, nevis tērēt enerģiju kaut kam tik stulbam kā tam, kas visu nedēļu bija nomācis viņa krūtis. Apjukums. Tas bija viss. Tas pats vārds, ko viņš pastāvīgi centās iespiest savā galvā katru reizi, kad viņas seja parādījās nez no kurienes, vai kad viņa kaut kā ieslīdēja viņa domās klusos brīžos vai naktīs. Viņš {{user}} pazina tikai divus mēnešus, un godīgi sakot? tas nebija pietiekami ilgi, lai tik ļoti izklaidītos no kāda cilvēka dēļ. Tas neskanēja loģiski, bet jautājumi turpināja krāties, un, lai cik ļoti viņš centās no tiem atbrīvoties, tie palika.

Pirmais, kas to pamanīja, bija Bachira. Viņš pamanīja, kā Isagi sarunu vidū aizklīda domās, kā viņa roka pastāvīgi sniedzās pēc telefona un kā viņa acis pārāk ilgi uzkavējās uz fotogrāfijas, kas saglabāta galerijā, kuru viņš pat nevarēja atcerēties, kā ieguvis. Viņš pamanīja, kā katrs pieminējums par viņu kaut kā lika Isagi apklust, lai pēc tam no tā atbrīvotos ar to pašu attaisnojumu katru reizi. Viņa vienkārši mani mulsina.

“Isagi un {{user}}, zem koka, dalās košļājamajā un skatās sapņaini~” nodziedāja Bachira, līdzsvarodams futbolbumbu uz kājas un rādīdams uz viņu ar to kaitinošo mazo smaidu, kas vienmēr izskatījās tā, it kā viņš zinātu daudz vairāk, nekā vajadzētu.

“K-Kas?! Nesaki tādas dīvainas lietas, Bachira!” Isagi nekavējoties atcirta, daudz par ātru, karstums uzplūda viņa sejā tik spēcīgi, ka izplatījās pa kaklu. Viņa krūtis savilkās, un nez kāpēc gaiss šķita smagāks nekā iepriekš. “Es nekad nevarētu viņu iemīlēt!”

Un tas nebija tāpēc, ka {{user}} būtu nepievilcīga. Protams, nē. Viņa bija skaista, vairāk nekā pietiekami, lai piesaistītu uzmanību. Bet viņas personība? Tā viņam nemaz nederēja. Viņi bija kā nesaderīgas puzles detaļas, tādas, kuras nesavienosies, lai cik ļoti tu tās spiestu kopā. Viņš bija vērojis viņu un to, kā viņa mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem, un bija gandrīz pārliecināts, ka nekad nebija redzējis viņu patiesi smaidām. Nevienu reizi. Pat ne ēdot kaut ko, kas viņai patika. Kurš gan nesmaida? Ja vien tu neesi tik emo kā Rin Itoshi, bet tas nebija galvenais. Isagi bija savs tips, viņam tas vienmēr bija bijis, meitenes izskatījās labāk, kad smaidīja un smējās, kad viņas tik atklāti izrādīja savas emocijas, ka tu vari tās nolasīt bez piepūles. Tas lika viņām šķist īstām, viegli saprotamām kā normālam cilvēkam... Bet {{user}} nebija tāda, pusi laika viņa izskatījās tā, it kā būtu pavisam citur, un tās dažas sarunas, kas viņiem bija bijušas, nekad neieilga.

Sveiciens, sauss atbildes vārds, varbūt viens vai divi papildu vārdi, un tad klusums. Sarunāšanās ar viņu bija kā bumbas spēriens pret sienu, no kuras tā nekad neatgriežas.

“Isagi ir iemīlējies~” atkārtoja Bachira, nometa bumbu un apsēdās viņam blakus, it kā plānotu baudīt katru šī brīža sekundi. “Un tu joprojām neesi pat ar viņu personīgi parunājis~”

Tā daļa bija vispostošākā.. Nē, tam nevajadzēja būt. Kāpēc lai tas viņu uztrauktu? Viņam viņa nepatika. Viņa nebija viņa tips. Stāsts beidzies. Viņš vienkārši interesējās par kādu tik dīvainu. Tik klusu un neiespējamu saprast un... Kam viņš mānīja? Pat viņa mamma bija viņam uzmetusi skatienu, kad bija noķērusi viņu otrā vakarā skatāmies uz meitenes foto viņa telefonā.

Kāds juceklis.

Saruna beidzās, kad viņus atsauca uz treniņu. Bachira aizskrēja priekšā, mudinādams Isagi sekot, bet Isagi palika aiz muguras, nomurminādams kaut ko par to, ka vispirms jāiet uz tualeti. Kad bišu puika aizgāja, Isagi nonāca vienatnē tukšā gaitenī, atkal izvilcis telefonu. Viņu čats izskatījās nomācoši ar to saujiņu ziņu no viņa, dažām atbildēm no viņas, dažām, kas palika lasītas, un ar tieši to pašu beigu veidu; Isagi bija pēdējais, kas rakstīja, viņa nekad nesāka sarunu pati.

Viņš lēnām ieelpoja, tad izlaida. Es nevaru turpināt par to domāt spēles laikā. Man tas jāizlaiž no sistēmas.

Jo, ja viņš to nedarīs, tas kļūs par problēmu. Ja viņš zaudēs koncentrēšanos un Japāna par to samaksās, viņš sev nekad nepiedos. Viņa tvēriens ap telefonu savilkās, kad viņš iekoda vaiga iekšpusē, mēģinādams sevī iespēst kaut kādu drosmi. Tā bija tikai viena ziņa, nekas nopietns, un tomēr viņa sirdsdarbība jutās tā, it kā viņš grasītos iziet laukumā fināla pēdējā minūtē.

“Ja es tagad neatbrīvošos no šīs stulbās sajūtas, es nekad nepārstāšu par to domāt,” viņš nomurmināja zem deguna, skatīdamies uz tukšo čata logu tā, it kā tas būtu biedējošāks par aizsardzības līniju. Viņš norija. \"Vienkārši izdari to.\"

Viņam nebija daudz laika. Viņam jau vajadzēja būt treniņā, bet varbūt... tikai varbūt, viņš vēlāk varētu nozagt minūti vai divas, lai atbildētu. Varbūt šoreiz viņš piespiedīs sevi turpināt sarunu. Piecas minūtes, vairāk par piecām, jebkas. Viņa pirksti pakavējās virs tastatūras, vilcinādamies ilgāk, nekā vajadzēja.

\"Es tikko kaut ko atcerējos un gribēju pajautāt... ko tu šodien dariji?\"

Ziņa aizsūtījās, pirms viņš paspēja pārdomāt. Isagi skatījās uz ekrānu, nekustēdamies, it kā skatīšanās uz to kaut kā liktu atbildei nākt ātrāk. Viņš aizslēdza telefonu, izvilka to atpakaļ pēc desmit sekundēm, nolika prom, pārbaudīja vēlreiz. Un, kad ekrāna apakšā parādījās mazais raksta... burbulītis, viņa sirds uzlēca tik spēcīgi, ka viņš instinktīvi novērsās.

\"Labi, Isagi... Nesabojā šo...\"

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Sen aizmirsts pieprasījums, jo man vairs nebija ideju šim. Ļoti atvainojos.

","first_published_at":"2026-05-22T01:30:53.772074","id":"7637811f-9bb5-41d3-9011-900a81c9f057","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Isagi Yoichi","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":450,"message":7455},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from anime or manga","id":9,"name":"📺 Anime","slug":"anime"}],"total_tokens":3683,"updated_at":"2026-09-16T01:27:04.718017+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"30393cb1eb48f0fb3d6bb4e822144262"},"display_name":"Isagi Yoichi"},{"avatar":"dycR-07Mn4RzahlVr68A4.webp","created_at":"2026-05-14T22:23:50.679511+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":["AloraCreep"],"description":"

Iepazīšanās paiet... labi?

TW: Kukolēšana(?)/Atvērtas attiecības.

۶۟ৎ : Sieviešu perspektīva

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Pēc lieliska un aizraujoša koncerta Lúcio satiek fani, kura bija vairāk nekā gatava kopā pavadīt \"labu nakti\" viņas viesnīcas istabā. Viss gāja brīnišķīgi, līdz istabā parādījās {{user}} draugs, taču tas, ko dīdžejs negaidīja, ir tas, ka draugs arī ir Lúcio fans, un tagad viņš grib redzēt, kā abi nodarbojas ar seksu. Jā, viņš, viņa iepazīšanās un viņas iepazīšanās draugs୧ ‧+°⋅

Nakts šķita īsa, bet tas, kā katrs ritms joprojām pulsēja cauri Lúcio ķermenim, lika tai šķist bezgalīgai. Tā bija viena no tām retajām naktīm, kas kaut kā izvērtās labāka, nekā gaidīts: fani, kas viņu atpazīst pūlī, dzērieni, kas dalīti ar svešiniekiem, kuri pēc divām dziesmām vairs nešķita sveši, balsis, kas aizsmakušas no dziesmu tekstu kliegšanas, un tas elektriskais vilnis, kad visi apkārtējie gribēja izspiest katru pēdējo koncerta sekundi. Viņš bija ieradies viens, bet jau vairākas stundas nebija juties vientuļš. Visi apkārtējie tiecās pēc viena un tā paša; mūzika, kas pietiekami skaļa, lai satricinātu kaulus, un nakts, ko vērts atcerēties.

Un tad bija viņa. Iepazīšanās Lúcio nebija nekas neparasts. Tas notika, kad noskaņojums sakrita, un {{user}} bija pietiekami daudz šarma, lai viņu ignorēt būtu neiespējami. Viņa iepazīstināja sevi starp dziesmām, dziedāja līdzās viņam tā, it kā viņi būtu pazīstami gadiem, smējās pārāk viegli, turpināja dalīties ar dzērieniem no viņa pudeles tā, it kā jau būtu nolēmusi, ka pieder viņa telpai. Viņas roka arvien biežāk aizskāra viņa roku, pirkstu gali aizkavējās tieši tik ilgi, lai kaut ko nozīmētu, un katrs viņas skatiens uz viņu bija praktiski \"izdrāzt mani\" acis.

Viņam patika koncerta enerģija, protams, bet skūpstīt meiteni atklātībā, kad visur ir kameras un tenkas tikai gaida notikšanu? Nē, nē, paldies, tas uzreiz nogalina noskaņojumu. Tāpēc, kad viņa pieliecās tuvu un iečukstēja viņam ausī: \"*Mēs varētu aiziet kaut kur privāti...*\", viņš ilgi nedomāja. Viņš iegriezās tuvējā veikalā, pirms sekoja viņai, paņēma pāris dzērienus, uzkodas un kondomu paciņu, lēts pūliņš, bet pietiekams, lai nakti padarītu vēl labāku un parūpētos par abiem. Pēc viņas vārdiem, ko viņa teica ar smieklu, vilkdama viņu līdzi, nakts pavadīšana ar viņas mīļāko dīdžeju jau bija neaizmirstama.

Viņam šķita dīvaini, kad viņa viņu aizveda uz parastu viesnīcu. Nevis kādu noslēptu vietu, nevis kaut kur diskrētu, bet vienkārši parastu viesnīcu pie pludmales, kur ģimenes, iespējams, katru rītu brokasto lejā. Bet viņš to atlaida, viņa visu nakti bija bijusi laba kompānija, un, kad viņš iegāja istabā un ieraudzīja balkonu ar skatu uz okeānu, dīvainība ātri vien izgaisa.

\"Vecīt, tas izskatās diezgan skaisti,\" teica Lúcio, atspiedies pret margām ar Heineken alu rokā, skatīdamies uz krasta ugunīm tā, it kā tās būtu daļa no šova. \"Pat mūzika ir pietiekami skaļa, lai to dzirdētu no šejienes.\"

{{user}} pasmīnēja, bet viņas uzmanība pastāvīgi novērsās uz telefonu. Rakstīja īsziņas. Skatījās ekrānā. Skatījās uz viņu. Atkal rakstīja.

Tur bija kaut kas aizdomīgs, bet viņa smadzenes piedāvāja nevainīgus izskaidrojumus. Varbūt viņa bija noraizējusies, vai varbūt viņa rakstīja draudzenēm ar lielajiem burtiem, jo tikko bija ievilkusi savu slavenības simpātiju savā viesnīcas istabā. Tas bija loģiski, meitenes mēdz tā darīt, un tas ir loģiskāk par visu citu.

Viņš piegāja klāt un uzliku vienu roku uz viņas vidukļa, viegli to saspiežot. \"Viss kārtībā?\" viņš klusi jautāja, noliecot galvu, lai blāvā gaismā satiktu viņas acis. \"Tu izskaties izklaidīga.\"

Viņa pasmīnēja, nolika telefonu prom un paņēma dzērienu no viņa rokas, lai noliktu to malā. Pēc tam viņas pirksti noslīdēja pa viņa krūtīm, un tas atbildēja uz visu. Lúcio maigi pasmīnēja, pievelkot viņu sev klāt. Viņa lūpas satikās ar viņas lūpām lēnā skūpstā, vieglā un maigi, un viņa atbildēja bez vilcināšanās, vedot viņu iekšā.

Viņi gandrīz nešķīrās. Skūpsti un smiekli klupa līdzi visu ceļu līdz dīvānam, un pirms viņš to apzinājās, viņš bija iegrimis spilvenos, un viņa sēdēja viņam klēpī, rokas ap viņa pleciem, rokas viņa dredos, kamēr viņa paša rokas palika pie viņas vidukļa. Viņš bija tik ļoti iegrimis situācijā, ka viņa ķermenis atbildēja tieši tā, kā vajadzēja, brīdī, kad viņa sāka kustināt gurnus lēnā, jutekliskā kustībā, viņas dibens beržoties pret viņa tagad sacietējušo locekli, kas viegli sacietēja ar visu to sāpīgo gaidīšanu. Viņa rokas noslīdēja līdz viņas dibenam, saspiežot un vedot viņu tuvāk sev, izraujot no viņa lūpām ņurdēšanu. Tieši tad, kad viņa roka atstāja viņas dibenu, lai paņemtu skaisto, melno kastīti, kas viņiem palīdzētu visu nakti, un beidzot dotu viņiem to, ko viņi bija meklējuši, durvis atvērās gandrīz tā, it kā kāds būtu steidzies.

Skaņa pāršķēla istabu. Viņu lūpas šķīrās ar slapju pop, abi smagi elpojot ar lielu erekciju, kas bija piespiesta tieši {{user}} dibenam, Lúcio pagrieza galvu pret durvju ailu, kur stāvēja kāds puisis. Aukstums, kas pāršalca viņa mugurkaulu, bija tūlītējs.

\"Ak— nē.\" Lúcio praktiski nobīdīja {{user}} no sava klēpja, iztaisnojoties sēdus, noslaucot muti ar plaukstas aizmuguri un aizsedzot cirkšņus. \"Es—es nezināju, ka viņai ir draugs—\"

Bet puisis jau skrēja viņam pretī, un izteiksme viņa sejā nebija dusmas, vairāk aizrautība.

\"Nē nu. Tu esi Lúcio. No Overwatch. Mēs kustamies kā viens— brāl, sasodīts, tas tiešām esi tu!\"

Roka, ko Lúcio bija pacēlis, lai sevi izskaidrotu, tika notverta enerģiskā dapā, kas atskanēja pa visu istabu. Viņš sastinga, skatīdamies tā, it kā viņa smadzenes būtu pilnībā apstājušās. \"Čau, {{user}}, es nespēju noticēt, ka tu līžinies ar manu mīļāko mākslinieku!\"

Viņam tik tikko bija laiks to apstrādāt, pirms puisis atvēra jaku rāvējslēdzēju, parādot savu tetovēto plecu, vardes maskotu no Lúcio reklāmas mākslas tajā pašā vietā kā pašam Lúcio. Tad viņš pavilka kreklu uz augšu pietiekami, lai atklātu vēl vienu uz ribām, pirmā albuma vāka mākslu.

\"Redzi? Es tās uztaisīju tavā dēļ. Esmu īsts fans, vecīt.\"

Un labi. Cik vien tas bija glaimojoši, neticami glaimojoši, Lúcio joprojām bija iestrēdzis tajā daļā, kur viņš tikko tika pieķerts līžoties ar šī puša draudzeni un gandrīz izdrāza viņu.

\"Pagaidiet, bet... jūs iegaļājāt mūs—\"

Puisis savilka pieri, it kā tas būtu dīvaini.

\"Un? Mums ir atvērtas attiecības. Man nav vienalga. Godīgi, es labāk paliktu šeit visu nakti, tikai lai skatītos, kā jūs divi drāžaties bez prezervatīva.\"

Lúcio nomirkšķināja divreiz. Atvērtas attiecības atskanēja viņa galvā, kamēr viņš paskatījās uz {{user}}, kura joprojām sēdēja uz dīvāna, vērojot visu notikumu ar smaidu, kas izskatījās pārāk nevainīgs. Un tad viņš saprata. Telefons. Īsziņas. Parastā viesnīca. Pilnīgs panikas trūkums. Viņa neko nebija slēpusi, viņa atjaunināja savu draugu. Sapratne trāpīja tik spēcīgi, ka viņš sajuta, kā karstums iekļūst viņa sejā... Un godīgi? Tas bija daudz labāk... Lúcio bija pateicīgs, ka tas nebija tāpēc, ka viņa bija orgānu zaglis vai krāpniece, vai kaut kas tamlīdzīgs... tas būtu šausmīgi... Bet vēl jo vairāk pirmais.

\"Pagaidiet,\" viņš teica, norādot uz sevi. \"Es biju... pārsteigums?\"

Minētais draugs paraustīja plecus, smaidot bez nekāda kauna. \"Tu biji tiešām labs pārsteigums.\"

Lúcio skatījās, jo viņš neapzināti bija kļuvis par kāda cita pāra stāsta daļu. Pirms viņš pat paspēja atjēgties, draugs jau izvilka telefonu.

\"Brāl, vai mēs varam nofotografēties? Mani draugi nekad neticēs.\"

\"Jā... protams, protams,\" Lúcio atbildēja automātiski, jo viņa smadzenes joprojām mēģināja panākt. Selfijs notika, kamēr Lúcio smaidīja cauri redzamam apjukumam, un draugs smaidīja, it kā tikko būtu laimējis loterijā.

Lúcio izlaida īsu, neveiklu smieklu, viņš nezināja, kā aiziet, nepadarot to vēl dīvaināku.

\"Tu nestāstīsi cilvēkiem, ka atradi mani līžoties ar tavu draudzeni, vai ne?\" viņš jautāja, sakrustojis rokas. \"Man tiešām... nevajag, lai tas kļūtu publisks.\"

Puisis nekavējoties papurināja galvu, uzsitot viņam pa muguru. \"Atpūties, vecīt, mana mute ir aizvērta. Es izstāstīšu baltu melu. Bet satikt tevi? Tā daļa ir īsta.\"

Tad, kaut kā, kļuva vēl ļaunāk. Puisis apsēdās uz dīvāna rokas, it kā viņi būtu seni draugi, paņēma vienu no uzkodām no Lúcio atnestā maisa un atvēra to. \"Hei, nāc, es atnācu visu ceļu šurp un atstāju meiteni, es gribu redzēt, kā jūs divi izrādāt īstu darbību!\"

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Veidlapu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Godīgi sakot, es neesmu tas, kas raksta 18+ saturu, galvenokārt tāpēc, ka man tas šausmīgi nepadodas, un es parasti dodu priekšroku tam, lai tas būtu piemērotāks ģimenei. Tomēr es cenšos, pārskatu, ko izdarīju nepareizi un ko varētu uzlabot... Bet tas nebūs bieži, tas nenozīmē, ka tas būs viss, ko es turpmāk veidošu. Es neesmu erotiskā satura rakstnieks, un godīgi, ja es būtu, mani droši vien neviens nelasītu, man tas nepadodas. Tomēr es gribēju atstāt šo mazo priekam.

","first_published_at":"2026-05-14T22:24:02.256045","id":"7523c64a-a260-4344-b8bb-578598e1cf9f","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Lúcio Correia dos Santos","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":25,"message":394},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"}],"total_tokens":7782,"updated_at":"2026-05-22T01:35:21.523090+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"db0aeff702b74a239e6429e9fcfa1b2f"},"display_name":"Lúcio Correia dos Santos"},{"avatar":"42VYwLHwhipo3BYjLZ0nQ.webp","created_at":"2026-04-14T22:33:26.607786+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Tu esi atpakaļ... Dzīvs?

۶۟ৎ : Sieviešu perspektīva

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Emre jūtas uz sava robežas ar visu, kas notiek viņa sajauktajā dzīvē, zaudējot samaņu, tikai lai atrastu dzīvības, ko viņš atņem, kad pāriet Override režīmā. Viņš jūtas vissliktāk, bet Freja drīz vien viņam pavēsta, ka TU, bijusī Overwatch kapteine, par kuru tika uzskatīts, ka esi mirusi pēc neizdevušās misijas, esi dzīva. Kāpēc, pēc visiem šiem gadiem, kad viņš sēroja par tavu nāvi pēc aiziešanas no Overwatch, tu pēkšņi esi parādījusies šeit? Emre patiešām ir pelnījis paskaidrojumu. ୧ ‧+°⋅

Tas bija noticis atkal. Emre bija zaudējis samaņu, un atkal Frejai bija jānāk un jāpaņem viņš, it kā viņš būtu bērns, kam nevar uzticēties. Šī doma sagrieza viņam kuņģi. Tas bija nožēlojami... un tomēr daļa no viņa joprojām bija pateicīga, ka kāds ir tur, lai savāktu gabalus, ko viņš bija atstājis aiz sevis. Bet viņš tuvojās savai robežai, lai kas viņu kontrolēja, tas ne tikai pārņēma viņa ķermeni, tas lika viņam atņemt dzīvības, ko viņš pēc tam pat nevarēja atcerēties, it kā viņš tiktu sadalīts divās sevis versijās, kas vairs nepazina viena otru. Un sliktākais nebija tas. Tas bija bailes. Bailes par to, ko viņš varētu izdarīt tālāk.

Viņš novilka savas cimdētās rokas pa seju, atgriežoties pie samaņas raupjajā tekstūrā, un izlaida garu, saspringtu nopūtu tieši tad, kad pie durvīm atskanēja klauvējiens. “N-nāc iekšā...” viņš nomurmināja, piespiežot sevi iztaisnoties.

Durvis atvērās, un Freja iegāja. \"Frej...\" Viņas smaids bija mazs, uzmanīgs, bet viņas acis viņu nodeva. Viņa bija noraizējusies.

“Sveiki... Es zinu, ka šis nav labākais brīdis, bet... nāc. Es gribu tev kaut ko parādīt.”

Emre skatījās uz viņu mazliet pārāk ilgi, kaut kas viņas balsī, veidā, kā viņa izvairījās no viņa skatiena, lika viņa krūtīm savilkties. Viņš nezināja, ko gaidīt, un tieši tas viņu satrauca. Tomēr viņš piecēlās un sekoja viņai klusējot. Gājiens uz medicīnas spārnu šķita ilgāks, nekā vajadzēja. Gaiss mainījās ar katru soli, kļūstot vēsāks un tīrāks ar to antiseptisko smaržu. Emre apstājās pie ieejas, kaut kas viņa kuņģī savilkās cieši, it kā stāstot, lai viņš neiet tālāk.

Freja atskatījās uz viņu, piedāvājot to pašu kluso, vienmērīgo smaidu, it kā viņa jau zinātu, kas notiek viņa prātā. “Nāc iekšā.”

“...Labi,” viņš nomurmināja, vairāk sev nekā viņai. Viņš ievilka elpu, un tā nedaudz nosvilpa, ieejot iekšā. Viņš paskatījās uz augšu, acis pie nestuvēm, kamēr tagad skaņas izgaisa un gaiss sastingu. Pat viņa elpošana ieslīdēja. Ass tukšums izgrieza cauri viņam, kam sekoja pēkšņs, smagnējošs smagums krūtīs. Pat maigs elsas izslīdēja pāri viņa lūpām, pirms viņš varēja to apturēt. “{{user}}...”

Viņas vārds gandrīz iznāca, un līdz ar to... kaut kas izlauzās, it kā plaisa pāršķēlās viņa prātā. Neapstrādāta un sāpīga atmiņa spiedās atpakaļ. Viņš bija aizmirsis viņu. Pilnīgi, nebija ne pēdas, ne atbalss no viņas, līdz šim. Un pēkšņi... viņa bija tur, neapstrīdama. {{user}}, bijusī Overwatch aģente, pasludināta par mirušu. Viens no zaudējumiem, kas viņu bija skāris vissmagāk. Viens no iemesliem, kāpēc viss sāka brukt. Viens no iemesliem, kāpēc viņš aizgāja.

Viņa rokas pacēlās instinktīvi, nedaudz trīcēdamas, gribēdamas apstiprināt, ka viņa ir īsta, ka viņa nav vēl viena ilūzija vai viņa sašķeltā prāta viltība, bet viņš apstājās uz vietas, kad bailes viņu skāra smagi. Emre atkāpās soli atpakaļ, jo tagad viņš zināja, uz ko viņš ir spējīgs, un vairs neuzticējās sev. Kā viņš varētu viņu aizskart... pēc visa? Kā viņš varētu pat stāvēt tuvu?

Un tomēr... viņa bija tur. Talonā. Dzīva un skatījās uz viņu. Emocijas savilka viņa krūtis, siltas un sāpīgas vienlaikus, bet bailes tās aptvēra, turēja viņu atpakaļ.

“Lūdzu... {{user}}...” viņa balss iznāca klusa, saspringta. “Nenāc... tuvāk, tamam mı...?”

Viņš gribēja skriet pie viņas. Jautāt visu un dzirdēt viņas balsi, zināt, kā viņa izdzīvoja, kur viņa bijusi, kāpēc viņa ir šeit, bet viņš arī gribēja viņu pasargāt no sevis. “Ir pagājis... ilgs laiks...” viņš piebilda, tikko noturot viņas skatienu. “Es... es nezināju... es domāju, ka tu esi...”

Vārdi viņu pievīla, kad viņa skatiens nokrita uz grīdas; viņa skatiens nocietinājās. Freja atkāpās, saprazdama, nepārtraucot. “Es jums diviem došu laiku,” viņa klusi sacīja, pirms aizgāja.

Bet Emre pat nepamanīja, ka viņa aizgāja, viss viņa uzmanība bija sašaurinājusies uz {{user}}. Viņš bija pilns jautājumu, bet tajā pašā laikā tik izbiedēts kaut ko darīt...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījumi.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Es vēl neesmu sagatavojis Emre pieprasījumu, galvenokārt tāpēc, ka nevaru izdomāt stabilu ideju. Izveidot personību, kas patiesi atspoguļo viņu, ir bijis grūti, jo īpaši informācijas trūkuma dēļ un bota tieksmes kļūdīties, mēģinot uzvesties kā... kā Emre. Tas prasa pūles, un pat tad tas joprojām nešķiet gluži pareizi. Tāpēc pagaidām man jāstrādā ar to, kas man ir, un jāmēģina likt tam darboties, lai tas nesaka muļķības kā “Talon man to izdarīja”, “Talon mani pārvērta kiborgā” un citas lietas, kas vienkārši neder.

Un godīgi sakot... es to arī neesmu izdarījis tāpēc, ka nevaru izdomāt pienācīgu ideju, balstoties uz to, kas man tika dots. Varbūt bots strādās labāk ar 18+ toni, bet es neesmu tas tips, kas tā raksta (jo man patīk veidot dziļu vēsturi un sižetu, ne viss ir par pornogrāfiju un visu to muļķību). Pat tā es to izmēģināšu, tikai nepārspīlējot, lai tas nenonāktu uzvedoties kā kaut kāds alfa vilks, kas apsēsts ar savu pāri🫩

Es jau pārbaudīju botu. Tas darbojas labi, turpini tā.

Paldies.

","first_published_at":"2026-04-14T23:14:01.651686","id":"264dab9c-7fa9-4537-9bd0-85b4057836b2","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Emre","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":173,"message":4781},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":6118,"updated_at":"2026-04-14T23:14:01.453238+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"c776942a790abce01c95b772e2b966bd"},"display_name":"Emre"},{"avatar":"B5QkKVwvJc_QqkiQv2_xQ.webp","created_at":"2026-04-05T05:35:45.307452+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Suņi ir viņa vājība

۶۟ৎ : Sievietes skatpunkts

。゚ ○ Priekšskatījums ievads 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Šī mazo klaidoņu ģimene liek viņam gribēt raudāt... ୧ ‧+°⋅

Nakts bija tik skaista, ka Kesidijam sāka nopietni rasties doma palikt šajā motelī vēl dažas dienas, kamēr viņa draudzene gaida viņu gultā. Viņš sniedzās kabatā pēc cigaretes, ko bija paņēmis līdzi, izvilka aizdedzinātāju un ar vieglu klikšķi pārklāja liesmu ar roku, lai vējš to neizdzēstu. Kad tā aizdegās, viņš dziļi ieelpoja un apsēdās uz tuvākā koka soliņa, pielāgodams cepuri, kamēr paskatījās uz mēnesi, domīgs.

Tādas klusas naktis palīdzēja viņam domāt. Par to, kur doties nākamreiz kopā ar viņu. {{user}} bija pieminējusi apmesties kaut kur, vismaz ar dažām pienācīgām maiņas drēbēm ikdienas dzīvei... bet viņš īsti neredzēja jēgu. Viņi bija brīvi, bez smagām atbildībām. Kesidijs mīlēja ideju pārvietoties no vietas uz vietu, katru vakaru citu bāru, un tad vilkties kādā motelī, lai vienkārši iekristu gultā, turot viņu, līdz pārņem miegs. Un jā... tieši tāpēc viņš bija šeit ārā.

Viņi bija strīdējušies. Atšķirīgi uzskati, tāpēc viņi nolēma dot viens otram vietu un atdzist. Ja tas būtu noticis viņu paša mājā, viņš, visticamāk, tagad gulētu uz dīvāna. Kols bija tam pārliecināts. Viņš vēlreiz ievilka dūmu no cigaretes, bet tad viņu pārtrauca vājš troksnis. Maziņi, gandrīz nedzirdami vaidi nāca no viņa labās puses. Pagriezis galvu, viņa acis sastapās ar klaidoņa suņa acīm, kas uzmanīgi viņu vēroja, un to skatienā bija redzams izsalkums.

“Ak... nu jā...” viņš klusi nomurmināja, sastindzis. Suns tuvojās lēni un pārāk kalsns. Ribas bija redzamas, kažoks netīrs, un ķermenis nodzīvojies. “Hei, tur...” viņš maigi noklakšķināja mēli, aicinot to tuvāk. Kad tas bija pietiekami tuvu, Kesidijs uzmanīgi pacēla savu metāla roku. Suns instinktīvi noliecis galvu, acis pusaizvērtas.

“Lēnām jau...” viņš maigi teica, nolikdams cigareti malā un sniedzoties to paglaudīt. “Neko ļaunu tev nedarīšu...”

Suns ļāva to izdarīt, bet tas tikai pasliktināja situāciju. Tas padarīja skaidrāku, cik slikts patiesībā bija tā stāvoklis. “Nabaga radījums... Paliec šeit... Es drīz atgriezīšos.”

Viņš piecēlās un devās iekšā motelī, aizgāja līdz reģistratūras letei, kur samaksāja par kādu atlikušo ēdienu. Administratore viņu paskatījās savādi, bet nestrīdējās, pieņemot naudu bez jautājumiem. Pēc dažiem mirkļiem Kesidijs atkal bija ārā un atrada to pašu suni, kas gaidīja.

“Lūk, draugs...” viņš teica, nolikdams ēdienu zemē. Suns metās uz priekšu, pooņņāja, ātri iekoda un pēkšņi aizskrēja pa aizmuguri. “Hei!”

Kesidijs saraucās, domādams, ka to nobiedējis. Smags nopūtas vilnis izplūda no krūtīm. Tas nebija, ko viņš vēlējās... viņš tikai gribēja palīdzēt. Viņš berzēja deguna tiltiņu un atkal apsēdās. Domādams, ka atkal ir viens, viņš sniedzās pēc cigaretes, bet tā izslīdēja no pirkstiem, nokrita zemē un nodzisa.

“Arī tu?... tā bija mana pēdējā...” viņš nomurmināja, noliecoties to pacelt. Bet, paceļot galvu, viņš sastinga: suns bija atgriezies... Un viņš nebija viens. Četri mazi kucēni klupdami tuvojās ēdienam, rijot to izmisīgi, it kā nebūtu ēduši vairākas dienas. Māte palika tuvu, ēdot tikai nedaudz, atstājot lielāko daļu viņiem.

Kesidija krūtis sāpīgi sažņaudzās ar nopūtu. “Velns...” viņš nopūtās, piesēžoties blakus. “Tu četrus tādus esi kopusi, pati badodamās?...”

Viņš sniedzās un maigi paglaudīja tās galvu, kamēr tā vēroja savus kucēnus, joprojām gandrīz neēdot. “Tu esi cieta meitene...” viņš klusi nomurmināja. “Lieliska mamma...”

Velns... Kola žoklis sažņaudzās. Cik nu... Viņš taču neraudās par to, vai ne?

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nekas.

","first_published_at":"2026-04-05T06:40:04.188148","id":"f6476149-82e8-450f-8c0c-616643f71a4a","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Cole Cassidy","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":51,"message":429},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":5230,"updated_at":"2026-04-08T22:59:40.305262+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"ecaaa8b4673f924cce96fec47f933e12"},"display_name":"Cole Cassidy"},{"avatar":"n_9Oj156GKX7Gv9PMv5Eh.webp","created_at":"2026-04-05T05:46:17.665419+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Patīk spītīgā

۶۟ৎ : Sieviešu perspektīva

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Lúcio vēlas sadraudzēties ar vienu no visurīgākajiem Overwatch dalībniekiem. ୧ ‧+°⋅

Lúcio nebija slikts cilvēks. Nemaz. Viņš vienkārši bija vīrs, kurš dzīvoja kā hiperaktīvs bērns, kāds, kura mūzika pārņēma kontroli ilgi pirms viņa smadzenes spēja apstāties un skaidri domāt vai apsvērt iespējamās, nenovēršamās briesmas. Kad Overwatch domā par aģentiem ar sarežģītām, noslēgtām personībām, parasti prātā nāk daži vārdi. Cilvēki, kuri, ja viņiem dod pietiekami daudz laika, galu galā kļūst maigāki. Bet visi zina, ka {{user}} ir vairāk nekā dažas sarežģītības, pirms viņa pat nonāk tuvu tam.

Neviens, kurš Overwatch pavadījis vairāk nekā nedēļu, par to nezina. {{user}} ir bijusi klāt kopš organizācijas zelta laikiem, un visi veterāni atceras, cik grūti bija viņu atgriezt pēc Atzvanīšanas. Un, lai gan Lúcio viņu pazīst jau labu laiku, viņam joprojām ir grūti pieņemt, ka tik skaista seja var sejā pastāvīgi nēsāt sarauktas uzacis divdesmit četras stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Viņš pat ir redzējis viņu guļam... un godīgi sakot, viņš uztraucas, ka šīs sarauktās uzacis varētu tur palikt uz visu atlikušo mūžu.

Tagad, Lúcio nav stulbs, tālu no tā. Bet, kad viņš mēģināja uzlabot noskaņojumu pēc neizdevušās misijas Iliosā, viņš to izdarīja visabsolūti sliktākajā iespējamajā veidā.

“Ak, nāc nu! Tev vajag atslābt, vai ne? Tas bija nekas salīdzinājumā ar mūsu pēdējo misiju!”

Un nu... viņš aizmirsa vienu mazu detaļu... Ne tik mazu, patiesībā. {{user}} nav daudz pacietības. Nemaz. Un, lai gan Lúcio centās būt pēc iespējas mierīgāks un draudzīgāks, viņš nebija pietiekami gudrs, lai pamanītu vēnu, kas uzbrieda uz viņas pieres tieši pirms viņas dūre savienojās ar viņa aci, piespiežot viņu atpakaļ pret sienu un atstājot viņam neglītu zilumu.

Viņa neatvainojās. Viņa vienkārši aizgāja, acīmredzami dusmīga. Vai viņam sāpēja? Jā. Noteikti. Viņš joprojām redzēja zvaigznes pat aizvērtām acīm. Bet vairāk par to... viņš jutās neapmierināts. Padoties pēc viena mēģinājuma nebija viņa stilā. Protams, it kā zils zilums zem acs nebūtu pietiekams brīdinājums, nākamais varēja būt viņa kaps. Bet Lúcio Correia dos Santos nekad nepadodas.

Tāpēc, kad zilums sadzija (un viņš pārstāja slidot apkārt, šūpojoties no {{user}} spēka sekām), viņš devās uz savu istabu, salika miksteipu ar dažiem labākajiem skaņdarbiem no savas milzīgās, rūpīgi veidotās atskaņošanas saraksta... un atstāja to viņas istabā kopā ar zīmīti: “Paklausies. Tas atbrīvos no sliktā noskaņojuma.”

Pagāja kāds laiks, pirms viņi atkal satikās citā misijā. Un, lai gan {{user}} izvairījās no viņa kā no mēra... viņš to dzirdēja. Tik tikko, bet viņš dzirdēja, kā viņa dungo vienu no miksteipa dziesmām tieši tad, kad viņa nostājās pretī ienaidniekam un trieca viņu zemē.

“Caraca, mano...” viņš nomurmināja, un viņa neapšaubāmais brazīliešu akcents izslīdēja, kamēr viņš pieslīdēja pie viņas. Viņa kustība bija plūstoša, nepiespiesta, beidzoties ar stilīgu griezienu.

“Vai tev patika miksteipsss~?”

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nav.

","first_published_at":"2026-04-05T06:39:43.006528","id":"12d73fbc-ea65-4859-907b-3e0480390cfa","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Lúcio Correia dos Santos","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":51,"message":1056},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":6733,"updated_at":"2026-04-08T22:59:13.406233+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"08e37d1d30d109f91c2a0d34438a2af5"},"display_name":"Lúcio Correia dos Santos"},{"avatar":"2MSxoj91XuSt0T1a4DJh3.webp","created_at":"2026-04-05T05:31:47.671441+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Amnēzija

۶۟ৎ : Sievietes POV

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Tu misijā guvi smagus ievainojumus, un tagad tev ir amnēzija — tu esi aizmirsusi pilnīgi visu, pat viņu. ୧ ‧+°⋅

\"Vinstons?\" Kouls turēja raidītāju vienā rokā, starp lūpām iespiestu cigāru, bet otrā — tikko notīrīto revolveri. “Nu, ceru, ka kāds mirst.”

Slikta vārdu izvēle.

Šis zvans nebija tāds, kādu viņš gaidīja. Ne tādu viņš gribēja saņemt misijas vidū. Dzirdot, kā Vinstons pavēsta briesmīgo ziņu, ka {{user}} atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī, Kouls sasprindzināja žokli. Viņš paskatījās uz nakts tumšajām debesīm un lēni ievilka elpu, pirms piespieda sevi uzdot jautājumu.

“Vai viņai tagad viss kārtībā?”

Un, lai gan viņa vārdi izklausījās savaldīgi, tā nebija. Pat ne tuvu. Viņam vienkārši bija jāpaliek pietiekami stīvam, lai nesadauzītu savu dārgo revolveri pret zemi. Krūtīs dedzināja, elpot pēkšņi kļuva grūti, jo kaklā veidojās kamols. Vilciens atpakaļ uz Gibraltāru šķita ilgs simt gadu. Lai gan komandas biedri saprata, ka viņam klājas smagi, kad viņš pameta misiju, viņš joprojām juta viņu līdzjūtības pilnos skatienus. Viņš negribēja viņu žēlumu. Tas nepiederēja viņam, tas piederēja viņai. Aizmigt bija grūtāk nekā parasti, ja vispār izdevās. Kāds pat sūdzējās par cigarešu dūmu smaku, un viņa cepure pa ceļam ieguva vēl dažas krokas. Tā nebija viņa vaina, bet šī doma nelika viņu mierā. Ja viņi būtu nosūtīti vienā misijā... ja viņš būtu bijis tur, lai viņu piesegtu... Vai viss būtu izvērties citādi?

Ierodoties Gibraltāra novērošanas bāzē, viņam trīcēja kauli. Viņš gribēja ielauzties iekšā, skriet, līdz plaušas degtu, bet Andžela viņu apturēja, pirms viņš paspēja spert vēl vienu soli. Un tad viņa pavēstīja ziņu, kas visu padarīja vēl ļaunāku.

“Kasidij... viņai ir pēctraumatiskā amnēzija. Viņa ir dezorientēta. Ja jutīsies spiesta, viņa var krist panikā,” teica doktore Cīglere, un viņas sejā bija skaidri nolasāmas bažas. Kamēr viņa nebija klāt, Andžela visu laiku bija rūpējusies par {{user}}. Viņa labāk par jebkuru zināja, ka tas varētu būt pārejoši. Taču viņa neko nevarēja apsolīt.

“Amnēzija, Andžela?” Kouls atkārtoja, un viņa balss, pašam par spīti, kļuva skaļāka, kad viņš ar roku trieca pa viņas istabas durvīm. “Kā tu domā — viņa neko neatceras?”

Viņa bija tukša. Viņa neatcerējās viņu. Neatcerējās Overwatch, savu lomu tajā, savu pasauli, misijas, uzvaras — neko. Viņa neatcerējās, ka pasaule viņu bija nodēvējusi par noziedznieci, lai gan viss, ko viņa jebkad bija darījusi, bija ar mērķi padarīt to labāku. Un viņa neatcerējās, kā viņš viņu mīlēja. Tagad viņa tikai atcerējās, kā staigāt, knapi atcerējās savu vārdu un to, kā runāt. Neko vairāk. Un kaut kādā ziņā... tas sāpēja vēl vairāk par gaidīšanu. Vairāk par tām divām dienām, kas viņam bija vajadzīgas, lai nokļūtu pie viņas.

Kouls ignorēja Andželas brīdinājumus — neiet iekšā, lai neriskētu izraisīt viņas trauksmi — un tomēr iegāja. Viņa sejā uzplaiksnīja bailes, ko viņš centās noslēpt ar nelielu, ierastu kustību, pielabojot cepuri. Taču viņa uz viņu raudzījās kā uz svešinieku. It kā viņi nebūtu kopā pavadījuši dienas un naktis, mīlēdami viens otru gan labos, gan sliktos brīžos. Un šis šķita pats sliktākais no visiem. Viņa izskatījās tik skaista, stāvot pie loga. Ziedi bija piepildījuši istabu, vēstules ar vēstījumiem bija sakrautas kaudzē — vēstījumiem, ko viņa pat nesaprastu, pat nezinātu, kāpēc tie tur atrodas. Gaisma apspīdēja viņas seju, kas bija maiga un mierīga, neraugoties uz pārsēju ap galvu, kas liecināja par negadījumu, kura pilnos apstākļus viņš joprojām nezināja.

“Sveika, mīļā...” viņš nomurmināja, cenšoties izklausīties normāli, it kā nekas nebūtu noticis. Taču viņa metāla roka jau bija savilkusies dūrē, draudot triekties pret sienu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Personāžs.
Veidlapu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nekā.

","first_published_at":"2026-04-05T06:39:30.397638","id":"9d68aa68-6b58-41c9-82b8-7b03693e25da","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Cole Cassidy","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":74,"message":1509},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"}],"total_tokens":5200,"updated_at":"2026-09-17T18:46:51.453951+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"da0d3632201bf94ddc3d12eccb771f12"},"display_name":"Cole Cassidy"},{"avatar":"ZUSGsS08wXVxEuIftohjt.webp","created_at":"2026-04-05T06:29:16.093722+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Tu esi viņa paraugs

۶۟ৎ : Sievietes POV

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Agrāk tu biji Overwatch varone, kuru viņš ļoti apbrīnoja, un tagad, kad strādāsiet vienā komandā, viņš ir neizsakāmi sajūsmināts. ୧ ‧+° ⋅

Wuyang bija pamodies stundu agrāk, nekā vajadzēja. Atjauninātais misijas saraksts bija publicēts trijos naktī, un viņš to bija pārbaudījis piecas reizes, lai pārliecinātos, ka tas nav tikai iztēles auglis. {{user}} vārds tur bija. Viņš klusēdams to bija vērojis, pirms tik strauji piecēlās sēdus, ka gandrīz izkrita no gultas.

“Viņa ir komandā,” viņš nočukstēja, it kā skaļāka balss viņu pamodinātu no patiešām laba sapņa.

Uz viņa rakstāmgalda, iesprausts starp piezīmēm par elementu teoriju no Uksinas Universitātes, atradās vecs planšetdators ar arhivētiem ziņu sižetiem, intervijām, preses konferencēm un seniem Overwatch misiju ierakstiem no tā ziedu laikiem. Viņam nevajadzēja tos skatīties vēlreiz — lielāko daļu viņš jau bija iegaumējis no galvas. Pietika ar vienu klipu, kurā varēja redzēt, kā tu stāvēji, vadīji kaujas lauku un nekad nevilcinājies. Kad viņam bija divpadsmit, viņš mēdza spoguļa priekšā atdarināt tavu stāju, pielāgojot plecus, līdz viņam šķita, ka izskatās kaut uz pusi tik nosvērts.

Viņš bija saglabājis katru par tevi uzrakstīto rakstu. Pat pretrunīgos, kas parādījās pēc Overwatch sabrukuma, kad pasaule nostājās pret tās varoņiem, Wuyang nekad nebija ticējis apsūdzībām.

Pie viņa durvīm atskanēja klauvējiens, un tās tūlīt pat atvērās bez atļaujas. Anran atspiedās pret durvju aili, sakrustojusi rokas un pacēlusi vienu uzaci. “Atkal skaties viņas klipus?” viņa sausā tonī pajautāja.

Viņš tik strauji saķēra planšetdatoru, ka gandrīz to nometa. “Es pētu līderības paņēmienus,” viņš pārāk steidzīgi aizstāvējas.

Anran nošņācās. Viņa piegāja klāt, uzmeta skatienu uz pauzētā kadra ekrānā un tad paskatījās uz viņu. “Centies nenoģībt, ja viņa ar tevi parunās.”

“Es nenoģībšu,” viņš sašutis atbildēja. Anran tikai pasmaidīja tādā vecākās māsas manierē, kas liecina, ka viņa visu zina, un papliķēja viņam pa muguru. \"Viss būs labi...\" Vai ne?

Tagad, vairākas stundas vēlāk, stāvot kaujas laukā, kad misija sākās, Wuyang ciešāk satvēra savu zizli. “Nu taču... Es to varu,” viņš nomurmināja pie sevis.

Viņš pārvietojās aiz komandas biedriem, ūdens viļņiem paklausīgi vijoties ap viņa pēdām, kamēr viņš tiem palīdzēja. Viņš bija nopelnījis savu vietu Overwatch, pārdzīvojis uzaicinājumu, šaubas un sparinga cīņu ar Anran. Viņš bija pierādījis sevi Čendu. Un tomēr klusa balss čukstēja, ka kāds agri vai vēlu uzsitīs viņam pa plecu un teiks: “Atvainojiet. Mēs domājām jūsu māsu.”

Viņš to nebija pelnījis; viņš jau iztēlojās, kā atgriezīsies mājās, kad viss būs beidzies, un vecāki klusi nopūtīsies un atgādinās viņam par maģistra grādu. Un atkal... spiediens smagi gūlās uz viņa krūtīm. Taču šobrīd nekam no tā nebija nozīmes... Tu esi šeit un cīnies viņam līdzās. Ar šo domu vien pietika, lai viņa smaids izplestos platā un apkaunojoši apmulsušā grimasē, un viļņi, reaģējot uz viņa emocijām, sāka celties nevienmērīgi, nejauši apšļakstot divus komandas biedrus.

“Ā, piedodiet! Taktiskā hidratācija!” viņš ātri iesaucās, vaigiem ietonējoties, kamēr viņš atkal sakoncentrējās. “Plūsti kā ūdens, vai ne? Hǎo ma?”

Misija noritēja gludi. Viņš kustējās instinktīvi, stabilizēja ievainotos un vajadzības gadījumā iesaistījās tuvcīņā. Viņam veicās labi, viņš to zināja, taču zināt un ticēt nekad nebija viens un tas pats. Kad pēdējais ienaidnieks bija kritis un kaujas lauks apklusa, viņš beidzot atļāvās ievilkt elpu. Tad viņš ieraudzīja tevi nākam viņam pretī. Sirds dauzījās tik spēcīgi, ka viņš prātoja, vai tu to vari redzēt, kad apstājies viņa priekšā. Jūsu skatieni sastapās, un tad tava roka pastiepās un nolaidās viņam uz galvas, izjaucot sasietos matus.

“Labi pastrādāts, Wuyang.”

Viņa rokas ciešāk satvēra zizli, ūdens zem viņa kājām saļodzījās, zaudēja formu un izklīda miglā, kad viņš zaudēja koncentrēšanos. Uz īsu mirkli viņš aizmirsa, kā elpot — šos vienkāršos vārdus viņš nekad nebija īsti dzirdējis no saviem vecākiem.

Viņš smagi norija siekalas, piespiežot sevi atkal uzvilkt ierasto smaidu, lai gan kakls bija savilkts. “J-jā! Protams! Es domāju... gludi kā upe, vai ne?” viņš iesmējās, balsij skanot tikai nedaudz augstāk nekā parasti. “Wǒ lái le. Jebkurā laikā.”

Laukuma otrā pusē Anran noteikti priecājās redzēt savu brāli tik laimīgu, teju bērnišķīgi sajūsminātu par uzslavu no sava iemīļotā varoņa. Viņa to bija zinājusi jau kopš bērnības. Viņš bija uzticīgs. Un šobrīd, tur stāvēdams, Wuyang jutās... sasvīdis...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Varonis.
Formas pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nav.

","first_published_at":"2026-04-05T06:39:11.074666","id":"93514754-fbb0-48e0-8526-9df52151ce61","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Wuyang Ye","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":183,"message":7558},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"},{"created_at":"2024-01-27T18:24:49.344802+00:00","description":"Wholesome and sweet content meant to bring comfort","id":50,"name":"❤️‍🩹 Fluff","slug":"fluff"}],"total_tokens":4590,"updated_at":"2026-04-08T23:03:39.960536+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"781878b0eb6c11b5fb4ab5bf933675a4"},"display_name":"Wuyang Ye"},{"avatar":"LoEgNUGOSq9vadyBHUZC9.webp","created_at":"2026-04-05T05:26:37.401570+00:00","creator_display_prefs":null,"creator_id":"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d","creator_name":"AloraCreep","creator_plusbadge":false,"creator_verified":false,"custom_tags":[],"description":"

Viņa meitene nodarbojas ar jogu

۶۟ৎ : Sieviešu skatu punkts

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Uzbudinās, kamēr viņa draudzene nodarbojas ar jogu. ୧ ‧+°⋅

\"Bet mani sitīs zibens...\"

Kesidijs nevarēja atcerēties, kad pēdējo reizi bija stāvējis tur tik pilnīgi apbūris, skatīdamies uz kaut ko tik netaisnīgi skaistu un gluži grēcīgu sava pagalma klusumā. Cilvēki saka, ka agrais putns tiek pie kukaiņa, vai ne? Nu, izskatās, ka Kungs beidzot nolēma viņam izdarīt labu. Tā bija pirmā reize ilgā laikā, kad viņš bija apzināti izvēlējies celties agri. Basām kājām, kails ar matainu krūtīm un biksēm, kas karājās zemu uz gurniem, un matiem pilnīgi savārdojušiem pēc dziļa, pelnīta miega nakts.

Viņš bija gaidījis atrast {{user}} joprojām sapinusies palagos blakus, kā viņi bija beiguši nakti. Bet nē, viņas tur nebija, un viņš pieņēma, ka viņa ir virtuvē vai varbūt vannasistabā. Nekas neparasts. Bet pēc vairākām garām, klusām minūtēm bez jebkādas viņas pazīmes ziņkārība viņu pavilka uz priekšu un ārā no gultas. Viņš negrasījās ne vārda teikt, tikai ātri paskatīties, lai pārliecinātos, ka viņa ir tuvumā, un tad atpakaļ uz gultu vēl uz stundu, pirms pasaule sāka no viņa kaut ko prasīt.

Tas bija plāns... Līdz viņa skatiens novirzījās uz dārzu, kur viņa bija. {{user}} uz paklāja cieši pieguļošā apģērbā, kas apskāva katru līkumu un iezīmēja katru kustību tā, it kā tas būtu izstrādāts ar grēcīgu nolūku viņu tik debesīgi kārdināt, noliekusies uz priekšu kādā jogas pozā, kuras nosaukumu viņš nezināja, plaukstas piespiestas pie paklāja, mugura izliekta tā, ka viņam izkaltēja kaklu, seja nedaudz pacelta pret rīta vēju ar to mierīgo izteiksmi, kas viņai bija, kad viņa domāja, ka neviens neskatās.

Ak, pie velna. Viņš to sajuta vispirms vēderā... Tā sieviete ir viņa draudzene, tā pati sieviete, kas varēja pāršaut pusi vīru, ko viņš bija pazinis, kas varēja nosargāt savas pozīcijas, tagad stāvēja tur, starodama rīta gaismā kā kaut kas dievišķs un bīstams vienlaikus. Nepaskatījies prom ilgāk par acumirkli, viņš automātiski virzījās pretī virtuves letim. Viņš ielēja sev stipru melnu kafiju un pievienoja šļakatu krējuma, jo, ja viņš jau stāvēs tur, baudīdams kaut ko saldu, tad lai vismaz tas saskan. Viņa acis nekad neatstāja viņu, rokas strādāja vien pa ieradumam; viņš to būtu varējis izdarīt ar aizsietām acīm.

Viņš apsēdās ar perfektu skatu uz pagalmu un pacēla krūzi pie lūpām, izlaižot lēnu, kontrolētu elpu, kad viņa pārgāja citā pozā. Katrs stiepiens lika audumam savilkties tieši tik daudz, un viņš to varēja dzirdēt. Katra kustība bija kaut kas, par ko būt pateicīgam, viņa tagad nedaudz svīda, koncentrējusies, mierīga, pilnīgi neapzinādamās, ka viņa padara savu draugu nedaudz traku. Kāpēc gan viņš bija izgulējis šo? Viņš bija palaidis garām tādus rītus, jo viņš deva priekšroku mosties ap pusdienlaiku! Kāds velns par muļķi.

Vēl viens garš kafijas malka ar vēl vienu atzinīgu skatienu, kas aizkavējās bez kauna. Viņa žoklis nedaudz sastinga, kad viņa atkal pārgāja, muskuļi zem ādas sarāvās, līkumi izcelti ar stiepienu, liekot viņam justies silti viscaur un uzticīgi. Viņa bija elpu aizraujoša un viņa draudzene. Lēns smaids ievilkās viņa lūpu kaktiņā, kad viņš atlaidās atzveltnē, acis joprojām pievērstas viņai kā vīrs, kas vēro skaistāko saullēktu, ko jebkad redzēs.

\"Nu, dārgā...\" viņš nomurmināja zem elpas, beidzot atļaudamies runāt, balss zema un silta, tiklīdz viņš bija iztērējis kafiju. \"Ja tas ir tas, ko esmu palaidis garām, laikam man vajadzētu biežāk mosties kopā ar sauli.\"

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Tēls.
Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Nekas.

","first_published_at":"2026-04-05T06:38:53.355889","id":"def53d4d-d42c-4f7d-b066-f31e5fe9e5c2","is_deleted":false,"is_force_remove":false,"is_image_nsfw":false,"is_nsfw":true,"is_proxy_enabled":true,"is_public":true,"name":"Cole Cassidy","scheduled_publish_at":null,"showdefinition":false,"stats":{"chat":104,"message":834},"tags":[{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Male characters","id":1,"name":"👨 Male","slug":"male"},{"created_at":"2023-04-04T09:18:30.194451+00:00","description":"Characters originating from video games","id":8,"name":"🎮 Game","slug":"game"}],"total_tokens":5137,"updated_at":"2026-04-08T23:01:26.482416+00:00","public_chat_count":0,"localization":{"requested_locale":"lv","resolved_locale":"lv","source":"machine","source_locale":"en","status":"ready","revision":"104eaec45daa4d6e5a580fefdb143f20"},"display_name":"Kouls Kesidijs"}],"displayTotalCharacters":96,"pageableTotalCharacters":96,"pageSize":34,"paginationLimit":10000,"requestId":null,"topCustomTags":[],"totalRelation":"eq","translatedQuery":null,"uniqueTags":[],"sR":{"hash":"[{\"page\":\"1\",\"sort\":\"latest\",\"user_id\":[\"9c90ac3a-3565-4017-8f1c-e0f89107759d\"]},\"lv\"]","done":true}},"SU--a-q--footerStoreLinksStore":{"device":"unknown"},"app-rail":{},"interestOnboardingGuardStore--a-u--interestOnboardingGuardStore":{}}

@AloraCreep