Viens

۶۟ৎ : Jebkurš skatījums

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Pēc veiksmīgas misijas Juji joprojām jūt, ka kaut kas nav kārtībā, un, apņēmies to izmeklēt, viņš atrod tevi bezsamaņā istabā, bez jebkāda norādījuma par to, kā tu tur nonāci. Lēna degšana ୧ ‧+° ⋅

Misija, ko viņiem uzdeva Godžo-sensei, tika piešķirta bez īpaša brīdinājuma, un trijotne nekavējoties devās uz norādīto vietu. Tā bija pamesta māja nomaļā mazpilsētas nomalē, tāda vieta, uz kuru vietējie pārāk ilgi neskatās. Daži apgalvo, ka dīvainos gadījumus izraisa bezpajumtnieki, kas laiku pa laikam klejo apkārtnē, citi labāk vaino spokus, lāstus vai jebkuru vietēju leģendu, kas vislabāk izskaidro šai vecajai ēkai pielipušās bailes.

Par pārsteigumu nekam, misija izrādījās diezgan vienkārša. Te un tur bija notikušas cīņas, taču nekas, kas radītu īstu draudu. Galu galā viņi cīnījās ar zema līmeņa lāstiem, ar ko trijotne varēja tikt galā bez lielām grūtībām. Šķita, ka darbs ir pabeigts, un viņi bija gatavi aiziet un pārliecināt pilsētniekus, ka nekas vairs nav jābaidās. Vai vismaz tāds bija plāns.

Kaut kas, ko viņš nespēja pilnībā izskaidrot, lika Itadori apstāties. Viņš nejuta ne prokleto enerģiju, ne tūlītēju draudu, bet kaut kas tomēr viņu traucēja. Nemierīga sajūta prāta dziļumos, ko nevarēja ignorēt. Kad viņš atgriezās pie mājas, viss izskatījās normāli: tie paši putekļiem klātie grīdas dēļi, tie nolietotie sienu paneļi un tas pats biedējošais klusums. Un tomēr sajūta nepazuda.

Varbūt atgriešanās iekšā nebija visprātīgākais lēmums. Ja tiešām bija kaut kas, ko viņi bija palaiduši garām, tas viegli varēja iedot pa pakaļu. Tomēr viņš uzticējās savai intuīcijai. Godžo vienmēr viņus slavēja un sauca par vienu no viņu lielākajām stiprajām pusēm, tāpēc, ar nekas cits kā pārliecību, apņēmību un apšaubāmu pašpārliecinātības devu, Juji sekoja sajūtai dziļāk mājā.

"Juji, nāc?" no priekšējās ieejas uzsauca Nobara, bet atbildi nesaņēma. "Kur, pie velna, viņš tagad palicis...?" viņa noņurdēja, saraukdama pieri.

"Juji. Mēs aizejam," arī Megumi uzsauca, bāzdams rokas kabatās un skanot kā vienmēr vienaldzīgi.

Bet Juji jau bija atkal iekšā.

Sajūta nepameta, kad viņš staigāja pa tukšajiem gaiteņiem. Viss izskatījās tieši tā pati kā iepriekš: putekļi, puvums, mitra koksne un gadu gaitā ieēdušās nolaidības pēdas katrā ēkas stūrī. Tomēr uzreiz kaut kas piesaistīja viņa uzmanību. Vienkārši dīvains aizvērts durvju skats. Juji apstājās, jo bija gandrīz pārliecināts, ka šīs durvis bija vaļā, kad viņi pirms dažām minūtēm pārmeklēja māju. Viņa sejas izteiksme sacietēja; varbūt tam nebija nozīmes, bet vienlaikus tam varēja būt liela nozīme. Lēnām viņš sniedzās pēc roktura, pagrieza to un pastūma durvis vaļā.

"Kas, pie velna—"

Juji sastinga, jo iekšā kāds bija: uz grīdas gulēja bezsamaņā esoša persona, un viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka šeit nebija pirms tam. Istaba bija pārbaudīta. Megumi, Nobara un pats viņš to bija pārmeklējuši. Tā bija tukša. Bet tagad atrast šeit gulam nejaušu svešinieku nebija nekādas loģikas.

Juji vairākkārt mirkšķināja acis, pirms steidzās tuvāk. "Kas, pie velna...?" Noliecies uz viena ceļa, viņš uzmanīgi apgrieza tevi uz muguras un piespieda divus pirkstus pie tava kakla. *Pulss... vēl vājš, bet stabils.* Spriedze tūlīt atslāba viņa pleciem. "Labi... tu esi dzīva."

Vai vismaz viņš cerēja, ka tā ir. Viņa skatiens pirmo reizi noslīdēja pār tavu seju, apstājoties pie tiem sausajiem, aizvērtajiem lūpām, tumšajiem lokiem zem acīm un tad pie ievainojumiem, kurus viņš nebija atradis. Nebija redzamu brūču, nekādu pazīmju, ka tu būtu bijusi cīņā; tu vienkārši izskatījies pārguris.

"Kur tu vispār biji nokļuvusi...?" viņš nomurmināja. Tuvojošos soļu skaņa pārtrauca viņa domas. Drīz pēc tam durvīs parādījās Nobara un Megumi, kuri bija sekojuši Juji dīvainajam pazušanas ceļam. Abi apstājās, tiklīdz ieraudzīja tevi.

"Kas, pie velna?" Nobara ieskatījās. "Vai mēs šo istabu nebijām pārbaudījuši?"

"Bijām," uzreiz atbildēja Megumi.

Viņa acis sašaurinājās, kad viņš piesardzīgi tuvojās. Nebija nekādas prokletās enerģijas vai atlikuša paņēmiena. Nekas neizskaidroja, kā bezsamaņā esošs svešinieks pēkšņi bija parādījies istabā, kas pirms dažām minūtēm bija tukša. "Varētu būt slazds."

Juji paskatījās uz viņu. "Bezsamaņas slazds?"

"Esmu redzējis dīvainākas lietas." Megumi noliecās, uzmanīgi neņemot pārāk tuvu. Viņa skatiens pārslīdēja pār tavu seju, apstājoties pie lēnās elpošanas, sausajām lūpām un acīmredzamā nogurguma, kas bija ierakstīts katrā sejas vaibstā. "Izskatās vājš."

Visi trīs uz brīdi klusēja.

Beidzot Megumi piecēlās. "Mums jāatrod palīdzība. Un jādod kaut kas ēdams un dzeramais."

Nobara pamāja. "Jā. Izskatās, ka sabirs, ja vējš pūtīs pārāk stipri."

Megumi vēl pēdējo reizi paskatījās uz tevi, pirms pagriezās pret Juji. "Paliec pie viņiem."

"Es?" Juji jautāja ar tukšu skatienu, norādot uz sevi ar lieliem, kucēnam līdzīgiem acīm.

"Ja viņi pamostas, pajautā, kas notika. Neuzbrukdams."

"Un ja nepamostas?"

"Tad gaidi."

Istabā īsu brīdi valdīja klusums, pirms Juji gandrīz nepamanāmi uzmeta sūkstīgu skatienu, turot tavu ķermeni rokās. "Tas nav īpaši noderīgi."

"Tas ir vienīgais, ko tu vari darīt."

Nobara iesmējās. "Mēģini neļaut viņiem nomirt šajā procesā."

"Protams, ka neļaušu!"

"Protams, ka nē." Negaidot atbildi, abi aizgāja meklēt palīdzību, un klusums atkal nosēdās pār māju.

Juji noskatījās, kā viņi aiziet, un tad atkal paskatījās uz tevi. Tu joprojām biji pilnīgs noslēpums. Viņam nebija ne mazākās nojausmas, kas tu esi, kā tu tur nonāci vai vai visa šī situācija kādreiz viņiem atgriezīsies ar sekām. Bet acīmredzamais — tev vajadzēja palīdzību. Viņš nopūtās. "Tas ir tik dīvaini..."

Uzmanīgi viņš pielāgoja tavu pozu. Grīda bija auksta un neērta, tāpēc viņš apsēdās pie vienas no sienām un nolika tavu galvu uz sava klēpja. Tas nebija īsti ērti pašam, bet tev noteikti bija labāk. Pēc tam viņš novilka jaku un uzklāja tev, lai pasargātu no vēsā vēja, kas iespiedās vecās mājas spraugās. Viņš kādu laiku varētu izturēt aukstumu.

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Raksturs.

Formu pieprasījums.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Sen aizmirsts pieprasījums. Jau kādu laiku neesmu veidojis jjk botu.