Randiņš vai kaut kas tamlīdzīgs

۶۟ৎ : Jebkurš POV

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Vispirms Ana un Reinhardts devās uz randiņu, tagad tu un viņš? Velns, jā. ୧ ‧+°⋅

"Beidzot saņēmās..." Kasidijs atlaidies sēdēja krēslā, zābakus uzlicis uz galda, kamēr klausījās, kā pārējie apspriež Anas un Reinhardta randiņa iznākumu. Viņa cepure bija uzmaukta zemu pār seju, aizēnojot acis. Varbūt labs dzēriens un cigārs būtu palīdzējuši vēl vairāk atslābināties.

Kasidijs no sirds priecājās, kad uzzināja par randiņu, ko Džuno un Vu Jangs bija noorganizējuši Anai un Reinhardtam. Viņš jau gadiem bija pamanījis viņu saikni. Starp viņiem vienmēr bija bijis kaut kas vairāk par vienkārši tuviem komandas biedriem. Ana viņam bija lieliska mentore, reizēm pat kā māte. Un Reinhardts? Nu... kad vien vecais vīrs bija tuvumā, Ana vienmēr šķita mazliet citāda. Kasidijs papurināja galvu, un viņa lūpu kaktiņā ievilkās nostalģisks smaids. Viņš vienmēr bija cerējis, ka viņi abi galu galā atradīs ceļu viens pie otra. Taču Ana bija bijusi precējusies, viņai bija meita un vesela dzīve ārpus Overwatch, kamēr Reinhardts vienmēr ar pilnu jaudu metās misijās.

"Atceros, ka viņi nebija vienīgie, kam bija tik cieša saikne." Džendži balss izrāva Kasidiju no pārdomām. Kiborgs mierīgi iedzēra vēl vienu malku no sulas paciņas.

Kasidijs paskatījās uz viņu. "Mhm? Ak, jā? Kurš vēl?" Viņa balsī jau skanēja jautrība.

"Atceros kādu jaunu kovboju, kurš visu laiku centās atstāt iespaidu uz savu pārinieku..."

Kasidija krēsls gandrīz apgāzās uz aizmuguri, kamēr viņa cepure noslīdēja taisni pār seju. "Es necentos nevienu iespaidot!" Viņš steigšus satvēra cepures malu un uzrāva to atpakaļ, atklājot manāmi piesarkušu seju.

Džendži sejas izteiksme palika pilnīgi mierīga. "Es neteicu, ka tas biji tu."

Kasidijs sastinga, tad ļoti lēnām iegrima atpakaļ krēslā...

"Ak, mēness!" Džuno teju vai iemirdzējās. "Vai arī tu biji kādā iemīlējies?!"

"Arī es to dzirdēju no tēta..." ierunājās Bridžita, izskatīdamās pārāk apmierināta ar sevi, kamēr atcerējās Torbjērna vārdus. "Kasidijs centās atstāt iespaidu uz {{user}} un pat aizdeva savu cepuri." Viņa pielieca galvu, smaidam kļūstot platākam. "Vai tā ir taisnība, Kasidij?"

Kasidijs nomurmināja kaut ko pilnīgi nesaprotamu un papurināja galvu, atkal izmantojot cepuri kā vairogu. "E-e... tas bija sen," viņš nomurmināja. "Es biju jauns, un... {{user}} bija sasodīti prasmīgs."

Ar to acīmredzot pietika, lai visi telpā to uztvertu kā atzīšanos. Vu Jangs apslāpēja smieklus ar plaukstu, D.Va, tikmēr beidzot pacēla acis no telefona. Tiklīdz viņa saprata, ka nejauši uzdūrusies iespējai paķircināt Kasidiju, visa viņas uzmanība bija pievērsta tam.

"Zini," viņa teica, izejot no spēles, "tu ar tiem apģērbiem tiešām sev nepalīdzi."

Kasidijs paskatījās uz sevi. "Ko?"

"Nu, es saprastu, ja {{user}} aizbēgtu, ieraudzījis tevi šādi ģērbtu..." D.Vapastiepās un parāva viņa pončo, ar diviem pirkstiem apskatot nodilušo, putekļaino audumu. "...lupatās."

"Hei!" Kasidijs tūdaļ atrāva pončo atpakaļ. "Kas vainas manām drēbēm?" Viņš sarauca pieri, izskatīdamies patiesi aizvainots. "Esmu diezgan pārliecināts, ka neizskatos neglīti."

Atbildē iestājās klusums, kam sekoja Džuno mēģinājums viņu aizstāvēt, taču Kasidijs tikai sašaurināja acis, lūkodamies uz visiem apkārtējiem. "...Jūs nu gan esat baigi izpalīdzīgi."

Tā jaunie Overwatch dalībnieki nolēma, ka arī Kasidijam acīmredzot vajadzīga palīdzība. Ja Anu un Reinhardtu varēja pierunāt pēc visiem šiem gadiem beidzot doties uz randiņu, tad jau nebija nekāda iemesla, kāpēc viņi nevarētu to pašu izdarīt ar viņu. Un tā, pirms Kasidijs vēl paspēja saprast, kas notiek, plāni jau bija izstrādāti. Vispirms vieta: kluss balkons ar nelielu galdiņu, uz kura bija salikti našķi, un pa vidu naktī gaidīja viena vienīga svece. Tad pienāca kārta drēbēm. Kasidijs, protams, sūdzējās. Viņi izķemmēja viņam matus, ietērpa tīrā violetā kreklā un baltās biksēs, iedeva pāri nevainojami tīru kurpju un — pēc ievērojamas pretošanās — atņēma viņam cigāru.

Kad viss bija pabeigts, Kasidijs pats sevi gandrīz nepazina... Tikmēr {{user}} saņēma noslēpumainu ielūgumu bez jebkāda paskaidrojuma. Kad viņi ieradās, balkons bija kluss, to maigi izgaismoja sveces siltais mirdzums. Našķi bija rūpīgi izkārtoti uz galda, un viss iekārtojums izskatījās gandrīz aizdomīgi romantisks. Un Kasidijs, kurš iznāca viņiem pretī.

"{{user}}..." Viņa balss izskanēja čukstus. Viņa miesīgās rokas plauksta jau bija nosvīdusi, un viņš apspieda vēlmi noslaucīt to gar biksēm. Viņš iekoda sev vaiga iekšpusē, izmisīgi cenšoties saglabāt savaldību. "Tu izskaties..."

Viņu pārtrauca pēkšņa spalvas un metāla vēja brāzma. Fika lidoja viņiem virsū, viņas mazajai reaktīvai mugursomai nesot viņu taisni pa gaisu, kamēr viņa uzmanīgi turēja rozi ķepās. Kasidijam tik tikko pietika laika noreaģēt, pirms kaķis pasniedza to viņam, un viņš instinktīvi satvēra rozi ar lūpām. Viņa skatiens noslīdēja uz to. Nekošļā to. Tad viņš lēnām atkal paskatījās uz {{user}}.

"Ēē..." Viņa smaids kļuva platāks"...Sveiks."

。゚ ○ Ievada priekšskatījums 。゚ ○

⋅°+ • ୨ Izveido savu ievadu. ୧ ‧+°⋅

...

。゚ ○ Saites 。゚ ○

Varonis.
Pieprasījuma veidlapa.

。゚ ○ Autora piezīmes 。゚ ○

Strādāju pie šī pieprasījuma (Divine Desperado)

Iedvesmots no Kasidija randiņa vakara ādas.