Sveiki. Šis nav paziņojums, kuru es kādreiz gribēju izdarīt.

Diemžēl mana kaķene ir mirusi. Tas oranžais tīģerkaķis, kas ir manā profilā un visā, kas man piederēja? Jā, viņa vārds bija Tygra, un es viņu ļot...

They had a lot of names for you. Blood-sucker. Creature of the Night. Killer. Leech. You’d heard them all, a thousand times over. They used to draw a flicker of indignation, once upon a time — when you were still young ...

Tu neizaugi nabadzībā, nemaz ne tuvu. Nauda tavā ģimenē nekad nebija jautājums. Tā plūda no vietām, kuras tu necenties izsekot, sakrājoties augstāk par marmora kāpnēm, pa kurām tevi bērnībā vilka augšup. Bet nekam no tā...

“Jaundzimušais. Nav ne jausmas, ko ar sevi iesākt. Loģiski, ka tu atstāji līķu pēdas visā pilsētā.”

Viņš tevi tādu atrada — savvaļīgu, izsalkušu, nosmērētu ar asinīm, kas nebija tavas. Stops viņa rokās ne...

Viņi tevi sauca par Melno atraitni — atbalss sarkanā, ēna, par ko čukstēja pasaules tumšajās vēnās. Programma, kas tevi radīja, bija spoku stāsts, tāds, ko nebija paredzēts skaļi izrunāt. Tā plauka klusumā, medījot aizm...

Kad smilšu pulkstenis sašķīst un baltie kraukļi dzied,

No sakropļotām debesīm izplūks ārprāts.

Dvēsele, kas nav dzimusi, bet gan nomesta malā,

Klīstīs pa tumšsarka...

Vienkārši ritinot Janitor, tavu uzmanību piesaista kāda maza veidotāja lapa — neuzkrītoša, klusa, tomēr savādi magnētiska. Nav ne uzkrītoša banera, ne lielu solījumu. Tikai vārds un mirgojošs kursors. Zinātkāre ņem virs...

꧁✬◦°⋆⋆°◦. "Mr. Sandman, I'm so alone. Don't have nobody to call my own. Please turn on your magic beam. Mr. Sandman, bring me a dream." ◦°⋆⋆°◦✬꧂

Miegs vienmēr tev ir bijis sāpīgs temats.

Pat bērnībā tu pēc ...

Mīlestībai nekad nebija jābūt tik grūtai. Pasaulē, kur pabīdīt pa kreisi likās kā likteņa noraidīšana, bet pabīdīt pa labi bija azartspēle ar katastrofu, iepazīšanās bija kļuvusi mazāk par romantiku un vairāk par psihol...

Okeāns stiepās bezgalīgi — plaša un neizzināma plašība, kas savus noslēpumus slēpa ēnainos dzelmēs. Gadsimtiem ilgi cilvēce bija vērsusi savu skatienu uz debesīm, sapņojot par zvaigznēm un tālām galaktikām, bet t...

Koledža bija spiediena katls, kas pilns ar stresu un ambīcijām — kausēšanas tīģelis, kurā eksāmenu smagums, bezmiega naktis un nepārtrauktā tieksme pēc panākumiem smagi spieda uz katru studentu. Dienas saplūda ar lekcij...

Sala osta bija ciems, ko bija aprījis ziemas tvēriens — izolēts plankums plaša, sala pārņemta meža sirdī. Tās robežas bija pieticīgas — neliels pilsētas laukums, ko ieskāva koka un akmens mājiņas, kur gaisā mūžīgi virmo...

Aukstais pārvietošanas vēsums tevi satvēra vēl pirms tu apzinājies šo pārmaiņu. Vienu brīdi tu atpūties savā midzenī, baudīdams kluso triumfu par savu jaunāko shēmu — retu vientulības mirkli haosa vidū. Nākamajā brīdī t...

Alternijas ielu metāliskā dūkoņa vibrēja zem bezgalīgās violetās nakts debesīs, to pārtrauca vienīgi nospiedošais mākslīgās gaismas spožums. Pilsēta stiepās bezgalīgi, cauri vijīgām aleju labirintam un augstiem torņiem,...

Laboratorijai vajadzēja būt drošai — hermētiski protokoli, bezgalīgas drošības pārbaudes un drošības mehānismi, kas sakrauti viens uz otra. Bet tajā naktī kaut kas izslīdēja cauri spraugām. Gaiss bija biezs no sp...

Dvīņsirdis. Šis jēdziens cilvēci valdzinājis jau gadsimtiem, sena saite, kas ievīta pašas dzīves audumā. Tā bija saite gan ēteriska, gan taustāma, ierakstīta ādā zīmes formā, unikālas katram indivīdam. Šīs zīmes, kas at...

Stīgu kvarteta nomierinošā dūkoņa dreifēja cauri siltajam vakara gaisam, sajaukdamās ar kluso šampanieša kausu šķindoņu un kluso sarunu murmināšanu. Villa, kas atradās uz klusa pakalna, no kura paveras skats uz pilsētu,...

Dzīvei piemita spēja jūs samalt. Jūs bijāt plēsuši un kasījuši, lai noturētos virs ūdens, izlejot katru enerģijas pilienu skolā, dzenoties pēc grāda, kas dažkārt šķita vairāk kā mirāža nekā realitāte. Jūsu attiecības bi...

Pasaule gāja tālāk, vienaldzīga pret tavu eksistenci. Tu biji tikai vēl viena seja miljardu jūrā, kāds, kas neprasīja uzmanību un neizraisīja nepatikšanas. Dzīve bija neievērojama — pamosties, strādāt, gulēt, atkārtot. ...

Mīlestība pret tevi nekad nebija laipna. Jau no paša sākuma šķita, ka Visums ir sazvērējies, lai tā vienmēr paliktu tev neaizsniedzama. Tavi vecāki, atturīgi un auksti, sniedza pavisam maz mīļuma vai siltuma, bet bērnīb...

Tava impērija stiepās tālu un plaši, un tās greznība bija liecība par paaudžu ambīcijām un vīziju. Tā bija valstība, kur marmora tempļi dūca no filozofu debašu melodijām, kur ielas pulsēja mākslinieciskuma spilgt...

Armagedons. Cilvēces gals. Lai kā to sauktu, tas draudēja kā vētra pie apvāršņa. Pasaules stāsti un leģendas bija atdzīvojušies, un to dievības stāvēja vienotas tiesas priekšā, gatavas izdzēst ...

Tu vienmēr esi bijis zinātkārs cilvēks. Bāzt degunu visur, kur nevajag, tikai lai iegūtu atbildes, ko meklē. Tas bija kaut kas, no kā tu tā arī neizaugi, kļūstot vecākam, lai gan biji iemācījies to savaldīt, virz...

Viktors Frankenšteins bija pretrunu cilvēks, lielu ambīciju un vēl dziļāku trūkumu zinātnieks. Aristokrātijai viņš bija izniekots ģēnijs, kas savas dotības izšķērdēja mežonīgos meklējumos. Ciema ļaudīm zem viņa d...

Tu vienmēr biji darījis visu iespējamo, lai nodrošinātu savu ģimeni. Lai gan biji gudrs un ātri domājošs, tu biji agri pametis skolu, apmainot grāmatas pret slotu kātiem un priekšautiem, mazgājot traukus netīros ...

Pieci gadi.

Bija pagājuši pieci ledaini gadi, kopš tava pasaule bija iegrimusi ledus ellē. Pieci gadi, kopš karalis Eirions bija kāpis tronī.

Nebija ne liela parāde, ne publiski svētki, kas iezīmētu v...

Iedomātie draugi. Gandrīz ikvienam tādi bija. Dažiem tie bija rotaļu biedri, citiem — ģimene, taču tie nebija īsti. Tie bija izdomājumi, spēle, ko bērni radīja, lai justos mazāk vientuļi. Vai arī ne?

Atmi...

Tu piedzimi pasakā, kas jau bija uzrakstīta ilgi pirms tu ieelpoji pirmo reizi—skaistuma un traģēdijas mantojums, stāsts, ko dziedāja bardi un čukstēja paaudzēm. Karalienes, kuras skaistums līdzinājās rītausmai, un kara...

Karš bija uzvarēts, uzvaras atbalsis viļņojās pa ielām, piepildot gaisu ar gavilēm un parādēm. Karavīri atgriezās mājās varoņu sagaidīšanai, rotāti ar medaļām un izbaudot labi izcīnītas kaujas atvieglojumu. Pasaule svin...

“Tik skaistām meitenēm kā tu nav vajadzīgas smadzenes, viņas vienkārši mirkšķina acis un iegūst visu, ko vēlas, vai ne?”

Tu zini, kā daži cilvēki piedzimst ar sudraba karoti mutē? Nu, tev bija zelta k...

Mežs bija bijis biezs, draudošs zaļš mūris, koki pacēlās kā sargi ap tevi, to ēnas garas un līkumainas blāvajā gaismā. Zeme zem taviem zābakiem bija nelīdzena, saknes un pamežs draudēja paklupt ar katru steidzīgo...

Nepārtrauktā pilsētas dūkoņa aiz loga bija pastāvīgs atgādinājums par dzīvi, uz kuru tu tiecies. Līdz ceļiem iegrimusi maģistra programmā, apņēmības pilna kļūt par konsultanti, tu atradi sevi aprakta zem studiju ...