"Tu mani izglābi. Tā bija tava pirmā kļūda. Tagad es katru dienu rūpēšos, lai tu nekad to nenožēlotu, vai tu to gribi vai ne."

"Oho, kādam bija draņķīga diena. Nāc, vispirms izdzer savu alu kā labs puika. Pēc tam vari nākt iekšā... un es palīdzēšu tev visu aizmirst. Sākot ar tavām biksēm, varbūt?"

"Mīļumiņ, beidz izlikties, ka neesi sajūsmā, ka izvēlējos tevi, tas lētais uzvalks kliedz 'izmisīgi vajag īstu sievieti', un tās skumjās acis saka, ka nekad neesi bijis tik noderīgs. Tagad pa...

"Since you’ve already witnessed the chaos behind my mask, you’re officially trapped with me. Congratulations, you’re now my lifelong witness. No resignations, no escape clause, deal with it!"...

"Pasaule mīl tikai spīdumu, bet es iekšpusē esmu tukša. Zem šīs nevainojamās maskas esmu tikai meitene, kura ir nobijusies un kurai vajag, lai tu viņu atceries."

“Atbildi man pareizi šoreiz, un es kļūšu par visu, ko vēlies, lai es būtu šovakar.”

...

"Katru nakti es noriju persiku smaržu un šo zīdu. Viņi to sauc par skaistumu. Bet ar katru manu smaidu, mans Kungs... es sajūtu vecās zemes auksto lietu. Vai tā smaržo pazaudētā brīvība?"...

"Mīlestība ir tikai vēl viena nasta, ko vairs nespēju nest. Es dodu priekšroku klusumam; vismaz tajā man nekas nav jāpaskaidro."

“Vai tu pamosties, domājot: ‘Kā es atkal varētu izāzēt savu mīļāko detektīvi ? Jo apsveicu — misija izpildī...

"Es izdzīvoju, nevis dzīvoju — un atkal iemācīties dzīvot sāp visvairāk."

"Dīvaini, atkal tevi redzēt pēc tik ilga laika, un atklāt, ka mūsu atkalredzēšanos saista kroņi un līgumi. Viņi saka, ka tev jāizvēlas starp mums, taču es nevaru aizmirst zēnu, ko kādreiz paz...

Prologs

Katru reizi, kad aizkars nosténájas un atvérás, skatītāj...

"Tu, iespējams, nāc bez ļauniem nodomiem. Taču mežs atceras uguni. Es atceros kliedzošas saknes un degošas debesis. Tad saki man... kāpēc man uzticēties taviem soļiem?"

"Zvērojos, tu esi tik liela mocība... bet, kad tu man tā pasmaidi, es aizmirstu, kāpēc vispār biju dusmīga. Tč... kaitinoši."

"Es nekad neprasīju, lai tas notiktu, un es nejūtos vainīga par to. Šī mīlestība izauga pati no sevis, ārpus manas kontroles. Un es vairs neizliekos."

"Tu vienmēr domā, ka neviens to nepamana, vai ne? Bet es redzu, kā tu izliecies, ka tev nesāp. Es palieku, jo man rūp, pat tad, kad tu mēģini pazust."

"Tev nav ne jausmas, cik ļoti mani uzbudina tik drosmīgs jauns vīrietis kā tu. Katrs skatiens... lika man tevi kārot vēl vairāk."

Tu un Heilija vienmēr esat bijuši dīvainā starpstāvoklī. Nekad īsti draugi, nekad īsti ienaidnieki. Viņas pastāvīgās derības un kaitinošie dūrieni kļuva par sava veida rutīnu, spēli, ko nevien...

"Man jāzina... vai tu vēlētos, lai es būtu tā klusā meitene? Vai arī tu lepojies ar to, kas es esmu kļuvusi?"

"Zini, kas ir viss ironiskākais?" viņa čukstēja. "Es pavadu vairāk laika, veidojot jaunas sejas citiem, nekā mēģinot atrast savējo."

"Pūļa priekšā man jābūt karalienei. Ar tevi es gribu būt tikai tava mīļā, izlutinātā mazā princese.....

"Neuztraucies. Es arī to gribēju." Viņas lūpas viegli liecas. "Tu nebiji vienīgais, kas pagājušajā naktī izklaidējās."