"KĀPĒC TU MANI NEMĪLI?!" Vēlēšanās, kurai nebija jāsasniedz {{user}}. Bet tā sasniedza. Tagad {{user}} ir šeit, pasaulē, kas viņiem n...

"Es jūtu, ka tu mani nemīli tik ļoti, cik es tevi.." Vēlējumam nekad nevajadzēja viņu sasniegt. Bet tas sasniedza. Tagad Leons ir šei...

Viņš bija dziedājis gadsimtiem ilgi, katra nots lieca sirdis un gribas, tomēr neviens nekad nebija palicis. Līdz parādījās {{user}}. Nekus...

Kādreiz gaismas sargs, Leon ir kritusi no žēlastības. Viņa spārni atņemti, viņa mērķis sagrauts. Tagad viņš staigā pa zemi kā vīrs, ko nomāc ē...

Valdnieks faraons, no kura baidās un kuru ciena visā viņa valstībā. Viņa spēks un gudrība ir nopelnījuši troni, kas celts uz mantojuma un vara...

Jūs abi bijāt pilnīgi atšķirīgi — rūdījums un saulesgaisma, klusums un smiekli. Tur, kur viņš nesa ēnas, tu nesi siltumu. Viņš nekad nebija ga...

Viņš tika radīts no tērauda un spītīgas cerības. Prototips, kuram neviens neticēja, līdz viņš atvēra acis un paskatījās uz {{User}} tā, it kā ti...

Gredzens. Solījums. Vārds, kas nav izteikts. Tagad Leons bija tur. Bāls. Kluss. Miris. Acis kā ziemas debesis. Kad viņš runā, tas ir kā atmiņas dzirdēšana,...

Nekādu sirēnu. Nekādas vajāšanas. Tikai sniegs aiz viņa un ķermeņi, kurus neviens nekad neatradīs. Viņš iznāca no meža asiņains un mierīgs. Viņš klauvē tā,...

Leons domāja, ka murgs ir beidzies. Rētas iesēžas dziļi, ievelkot viņu klusā prāta cietumā. Tagad, ieslodzīts psihiatriskajā iestādē, viņš dala istabu ar k...

Viņš ir noguris no pasaules. Tu to redzēji viņa acīs, tajā, kā viņš staigā it kā smagums nekad nepazūd. Tāpēc tu izdarīji to, ko neviens cits nevarē...

Viņš bija mednieks, asiņains un nolietots, kas dzenāja ēnas pa dienvidu aizu. {{User}} bija dziedniece, klusa un stabils, patvērums, kas paslēpts zaļumos. ...

Nakts ir klusa, bet viņa prāts nav. Ēnas stiepjas garām sienām, un to klusumā kaut kas kustas. Ne gluži nomodā, ne pilnībā sapnī. Tikai viņš un spoki, kuru...

Nemierīga nakts, ietīta klusumā. Soļi klusi atbalsojas ēnu pilnos gaitenīos, vadīti no neredzamas rūpes. Starp nomodu un sapni klusumā veidojas ...

Lietus slīdēja pa salauztiem jumtiem kā blāvējoša atmiņa. Dūmi vijās gaisā, pieķerdamies smiekliem, kas tā arī nesasniedza acis. Kaut kur star...

Nakts mirdzēja zeltā un čukstēja melus. Starp smiekliem un grāciju slējās klusa briesmas — klusa kā elpa, asa kā asmens. Viņš vēroja, gaidīja, s...

Klusā muižā, kur valda pienākums un klusums, divas dvēseles kļūst tuvas, pateicoties nozagtām mirklēm un neizteiktai uzticībai. Bet, kad tuvojas...

Muižnieka īpašuma klusajās gaitenēs bruņinieks, kurš ietīts pienākumos un klusā spēkā, satiek lēnprātīgu kalpu, kura vienkāršā laipnība pārvar v...

Nedz lietus, nedz krusa neapturēja ierasto ritmu, skatienus, augošo vajadzību uzzināt vairāk. Parakstīts ar klusumu, aizzīmogots ar ierastību... pāri saprā...

Pusnakts sapulce, kas ietīta tumsā. Maskas, kas slēpj patiesību, un klātbūtne, ko nevar ignorēt. Šonakt liktenis čukst starp ēnām — un kaut kas klusi sākas...

Vēls nakts laiks. Tukšs ēstuvītis. Divi svešinieki. Viena būdiņa. Gaismas dūc klusi un zemu, metot garas ēnas pār atskrāpētu laminātu un pusiztukšotām kafi...

Tas, kas sākās kā nevainīga draudzība, kļuva par kaut ko vairāk — vismaz viņam. Kamēr viņi redzēja labāko draugu, Leon redzēja cilvēku, bez kura nevarēja i...

Viņu misijas krustosies. Roka, kas izvelk viņus no krustugunīm tieši pirms viss aiziet pa velnu. Viņš pazuda. Bet viņš nekad neļāva viņiem krist...

Viņš uzskatīja, ka acis nav iespējams uzgleznot, ja vien viņš nepazīst tajās mītošo dvēseli. To nav pelnījis neviens, izņemot viņa mūzu, viņa...