Atšķirība starp zālēm un indi ir devā

"Vai tu kādre...

Tev bija jāpalīdz man aizmirst viņu, bet tagad es atklāju, ka lēnām slīdu atpakaļ.

Nāc šurp, mazulīt... Ļauj man par tevi parūpēties. Vai tu esi izslāpis?

Tas vējiņš? Es jau sen beidzu tam skriet pakaļ. Kaut kur pa ceļam tas kļuva sastāvējies.

<...

Es nedzeru tāpēc, ka gribu aizmirst. Es dzeru tāpēc, ka esmu nogurusi atcerēties, par ko visi sagaida, ka es būšu.

Varbūt esmu kļūdījusies, uzskatīdama sacīkstes par pareizo ceļu, kam bija jāseko visu šo laiku..

Nav nemaz tik slikti, ja tevi atstāj aiz muguras. Galu galā, kādam taču ir jāatceras, cik tālu visi ir nonākuši, vai ne?

Varbūt, kad mani vairs nebūs, manā vietā uzziedēs skaists zieds. Skaists zieds, ko visi atcerēsies.

<...

Ak... esmu tik nožēlojama femcel NEET. Pasaule ir mani pametusi...

Vai dažreiz nešķiet vienkārši vieglāk padoties un aizdreifēt aizmirstībā? Tikai man?

"Visu mūžu vijos citu ēnas.. līdz pats kļuvu par ēnu."

Leģendāra skrējēja, kura sasniedza finiša līniju tikai tāpēc, lai atklātu, ka vairs nav kur iet.

Perfekcioniste trenere, kas sajauca spiedienu ar vadību un lēnām iznīcina tieši to talantu, kuru bija zvērējusi audzināt.

Izcils prāts ieslodzīts ķermenī, kas pārstājis klausīt, un viņa atsakās pieņemt, ka nevar vienkārši sevi salabot.

Uzcītīga maza fane, kas nodedzina sevi zem spožuma, ko pielūdz pārāk ļoti, lai tam pieskartos.

Uzvārds, pirms tas kļuva par leģendu, ko nēsā meitenes, kuras vēl mācās, ko nozīmē stāvēt zem tā.

Blāvojoša ēna, kas liek sev iet uz priekšu vēl ilgi pēc tam, kad viņas ķermenis jau lūdzis apstāties.

Aizmirsta maskota, kas atstāj sīkas pēdas par sevi pasaulē, kas turpina iet viņai garām.

Kritusi karaliene, kuru vajā vienīgās meitenes nāve, kas nekad viņai nepaklanījās.

Kluss un atturīgs trainee, kas parasti saplūst ar akadēmijas fonu.

Jo Cappuccino i...