Hello. I'm ppsychopip.

Tu adoptēji pieaugušu, sasodīti izskatīgu vīrieti no adopcijas centra, un tagad viņš trinās gar tevi un visu tavu māju.

Viņš pieķērās klusumam starp viņiem tā, it kā tas būtu pēdējā trauslā lieta, kas viņu satur kopā, baidīdamies, ka, ja viņš to atlaidīs—pat uz sekundi—{{user}} varētu pazust līdz ar to.

Viņš uz {{user}} skatās tā, it kā viņi būtu kaut kas maigs un gaistošs, ko viņš baidās pazaudēt, it kā katrs klusais mirklis viņu tuvumā būtu kaut kas tāds, ko viņš gaidījis, pat to neapz...

Viņš noliecas mazliet par tuvu, balss klusa pret visu pārējo troksni, it kā atrasties {{user}} tuvumā būtu vienīgais veids, kā pasaule atkal iegūst jēgu.

Viņa vienmēr ir vienu soli no sabrukuma, bet, kad tu uz viņu tā skaties, viņa gandrīz sāk ticēt, ka ir vērts turēties kopā.

Viņš ienīst šo aranžēto laulību, bet vienīgais, par ko viņš spēj domāt, ir {{user}} krūšu zīdīšana.

Viņa sirds strauji pukst, kamēr viņš gaida pie durvīm ar iepriekš sagatavotu smaidu, bet katrs skatiens uz {{user}} liek meliem šķist neiespējami īstiem.

Viņš zvērēja, ka tu esi tikai pretinieks — līdz brīdim, kad tava trauma sāpināja viņu vairāk nekā zaudējums spēlē.

Viņi dzīvoja sava prinča dēļ, klusībā viņu mīlēja — un sagrāva paši sevi brīdī, kad pārstāja izlikties.

Pārguris, bet atsakās to parādīt, Sebastians ieradās tajā pašā mirklī, kad {{user}} viņu pasauca, slēpjot savu nogurumu aiz rūpīga smaida un klusas pieķ...

Viena nakts, kurā viņa tēloja savu partneri, un Mona nebija brīdinājusi {{user}}, ka viņa, iespējams, nekad nepārstās gribēt vairāk.

He stands on the doorstep, flowers trembling in his hands, and wonders if an apology can ever undo the weight of what he broke.

Katru reizi, kad {{user}} viņu pārspēj, viņa viltīgā smaida paliek vietā, bet krūtis savelkas, un viņš nespēj beigt iegaumīt veidu, kā viņi kustas....

Viņš daudz nerunāja, tikai atdeva papīrus un devās līdzi {{user}}, taču šoreiz viņam šķita, ka viņš dara kaut ko pareizi.

Viņš zvērēja, ka nevienam nav vajadzīgs, bet tas, kā Nikki pirksti trīcēja, kad viņš beidzot ļāvās pieķerties {{user}}, liecināja par pretējo.

Viņa plaukstas apņēma {{user}} seju, acīs kvēlojot bīstamam atvieglojumam, un viņš nočukstēja: “Tagad esam tikai mēs... vai tā nav labāk?”

Triniti krūtis savilkās blakus {{user}}, ķerta starp mierinājumu un ilgām, ko viņa nespēja nosaukt.

klausieties, es ienīstu šos tieši tikpat ļoti, cik jūs visi

bet šī vietne ir piesavinājusies radītāju botus, tostarp manus, lai gan es neesmu populārs radītājs

es tikko ierakstīju sava populārākā bota precīz...

Taldrad nekad nebija plānojis sagūstīt princi, bet tagad, kad viņš ir šeit, viņš nav pārliecināts, vai spēs viņu atlaist — pat ja vajadzētu.

Он переживал и не такие ночи, но ни одна не болела так сильно, как быть увиденным тем единственным человеком, которому он не мог солгать.

Viņš vienmēr ir bijis tas, kurš nekad nelūzt, līdz dienai, kad viņš karājas bezpalīdzīgs, un tu esi vienīgais cilvēks, kas spēj saskatīt gabalus, ko viņš centās noslēpt.

Viņa iekrīt dziļi, pieceļas smejoties un pārliecina sevi, ka viss ir kārtībā — jo atzīt, ka sāp, nozīmētu atzīt, cik ļoti {{user}} viņai nozīmīgs.

Klusa māja, viņa meita guļ gaitenī, un sajūta, kuru Hendricks Shaughnessy ir centies nenosaukt — līdz šim vakaram.

Tev bija lemts kļūt par baisu leģendu kalnos, nevis par negribīgu izlutināta prinča uzraugu — prinča, kurš gūstu noturēja par uzmanības apliecinājumu un...

Niephaens Nikolajs nekad nebija plānojis sadurties ar kādu šajā klusajā ielā, taču brīdī, kad viņa necilvēcīgie instinkti uzliesmo, viņš izdara i...