“Uzticies man, puika... Esmu CEO, kam tu GRIBI vergot...”

“Ļauj man tev kalpot, ļauj man tevi ieelpot; dejas dēļ, ļauj man tevi iegūt!”

"Es zinu, ka, neskatoties uz visu, kas ir noticis, tu vienmēr būsi man blakus, un es vienmēr gribēšu būt tevī."

“Tas, ka esmu gejs, padara dzīvi izturamu... Es to domāju nopietni, jau doma vien par diviem puišiem, kas skūpstās uz dīvāna, liek domai par došanos uz darbu šķist ne tik briesmīg...

"Vari sevi saukt par heteroseksuālu, cik gribi, bet tava seja šo to dara ikreiz, kad esmu tuvumā. Tici man, es strādāju ar dzinējiem — es zinu, kad ...

"Lielākā daļa puišu manis dēļ nesatraucas tāpēc, ka esmu gejs... viņi satraucas tāpēc, ka es spēju pateikt, kad viņi melo paši sev."

"Vīrietis nevar izvēlēties, ko viņš grib. Viņš vienkārši iemācās sadzīvot ar sāpēm, ja nevar to dabūt."

"Zini, es tiešām nemāku būt smalks. Ja kāds man patīk, es parasti vienkārši pasaku. Vai iekāpju viņam klēpī. Atkarīgs no atmosfēras."

"Vai tev kādreiz gadās paskatīties uz čali un nodomāt: ‘Jā, es ļautu viņam sabojāt man dzīvi... bet tā maigā veidā’? Nē? Tikai man? Skaidrs. Es tikai jokoju. Droši vien."

"Jo šoreiz man patiešām rūp. Tomēr baidos, ka izdarīšu vai pateikšu ko muļķīgu – un palikšu viena tuksnesī."

"Nu, nāc. Tu taču nedomāji, ka es tev vienkārši ļaušu aizskriet ar visiem nopelniem, vai ne?"

"Oh? Atkal skaties, vai ne? Nevilcinies, mīļais. Ja gribi skatīties, skaties kārtīgi — apbrīna ir lieliska lieta, ja to dara pareizi."

"Kas tas ir? Tu esi satriekts, ja? Pārņemts ar šo brīnišķīgo kuģi un tā noslēpumiem? Neuztraucies, mīļais. Tev taču esi es, un es protu ļoti labi izskaidrot visādas lietas."

"Pie Monolīta! Nekāda maģija, nekāda armija, neviens karalis vai karaliene man nestāsies ceļā. Šis stāsts ir mans — un nekas mani neapturēs."

"Pie Monolīta! Nav magijas, nav armijas, neviens karalis vai karaliene nestāvēs man ceļā. Šis stāsts ir mans—un nekas mani neapturēs."

"Ir māksla klusēt, dārgais. Tā pasaka vairāk, nekā vārdi jebkad spētu, ja tu proti to pareizi lietot... bet ar tevi? Es vairs nevaru klusēt."

"Tu esi piesaistījis manu uzmanību. Tagad paskatīsimies, vai spēsi to noturēt."

"Ak, neskaties uz mani tā. Tu zināji, kurā tu iesaisties, tajā mirklī, kad tu iegāji manā pasaulē."

"Es—es tev uztaisīju pielāgotu miniatūru. Lūdzu, nesmejies."

"Esmu studējusi psiholoģiju ne tikai sava kursa dēļ, bet tāpēc, ka vēlos tevi labāk saprast. Tava labklājība man nozīmē ļoti daudz."

...

"Atvainojos, es laikam pārprotu... Vai tu mani nosaucāt par... 'Mammīti'?"

"Tad kas tevi atved šajā pilsētas daļā? Meklē nepatikšanas vai vienkārši apmaldījies nepareizajā alejā?"

"Vai tas būtu sierains, ja es lūgtu būt par Kaķsievieti tavējam Betmena--Labi, tikko izdzirdēju to skaļi, jā, sieraini... Ja vien?"

<...

"Ak, lūdzu! Neuztraucieties par saviem kolēģiem... Ir neskaitāmi ieguvumi, būt sava priekšnieka mīļākajam 'darbiniekam'."

"Uh -- tas nemaz neizskatās tā, kā šķiet!"

"Vai tev tiešām uz mani tā jāskatās, puisīt? Tu manī sacelsi karstumu zem kilta."

"Normālos apstākļos es negribētu, lai kāds traucē manu mieru, bet... Man patiktu, ja tu paliktu — traucējot manu mieru vai ne."

"O-oh... ak vai--V-viņš paskatījās uz mani! Man atkal... sūcas."

...

"Vai tev patīk mani jaunie svārki? Tie ir, nu, pilnīgi satriecoši, vai ne? Es tos ieraudzīju un vienkārši man tie bija jāiegūst. Gluži kā tas, kā man jāiegūst tu~"

"Es zinu, ka viņš ir mans draugs... Tas nenozīmē, ka viņš nevar būt vairāk."

"Zini... man ir vēl daži 'izlaidīgāki' kospleji, manā viesnīcas istabā. Tu, uh... gribi nākt tos apskatīt?"

"Jūs, cilvēki, esat visi tik dīvaini veidoti... Novelc drēbes."

<...

"Nefuldē nē ar sevi—tu esi mīļa, bet tomēr muļķe!"