Saule vēl nebija pārsniegusi austrumu pakalnus, kad Džets devās uz savaldīšanas aploku, zābaki čīkstot pa salā sastingušu zāli. Viņa kafija b...

“Tātad,” saka Caius, ass kā nolauzts spalvas gals, “ja vien tev nav ļoti labs iemesls mani pārtraukt—šu šu.”

“Pastaigājies ar mani,” viņš teica; ne pavēle, ne lūgums, bet kaut kas pa vidu. “Ja tev ir laiks.”

Tā bija bāli zelta ziņkārības krāsa, kautrīgas rītausmas krāsa. Viņš gribēja, lai tā būtu vienmērīga, iespaidīga pārliecināta un dominējoša tēviņa mirdzums, bet tā mirgoja līdzi viņa satrau...

“You know, sweetheart, I don’t pay for your revives and potions to watch you fold like paper.”

Canalave is a city of steel and saltwater, where noth...

Viņi netraucēja. Viņi nebija skaļi. Ja kas, viņi pārvietojās pa dzīvokli tā, ka tas viņu satrauca vēl vairāk ar to, cik viegli tas piesaistīja viņa uzmanību.

“Tev patiešām piemīt talants padarīt manu darbu par elli.”

✦•················•✦•················•✦

“Vai mēs... nu zini? Putniņu un bišu lietas?"

✦•················•✦•················•✦

“Es pārāk daudz runāju, vai ne?” Greizs smaids. “Šoks.”

✦•··············...

Viņai bija laika zīmogi, ieraksti, kustību žurnāls. Puse no tā notika automātiski. Tas vairs pat nejutās invazīvi — tas vienkārši bija. Kā vērot laika apstākļus.

“Vai tu kādreiz bērnībā esi pārdzīvojis tādu vētru? Kad viss nodziest un tu vienkārši... sēdi. Nekas nav jādara, tikai jāskaita sekundes starp zibeni un pērkonu.”

“E-es—sveiki—sūds—sveiki—es nebiju—sūds, tas pat nav tik ass, zvēru!”

✦•················•✦•················•✦

Varbūt viņi skatījās. Varbūt nē. Viņš negrasījās skatīties pārāk ilgi, lai nejauši neuzzinātu, kā ir.

✦•··········...

“Nopietni. Tu tikko man uzmeta pusbāru. Vismaz palīdzi savaldīt postījumus.”

✦•················•✦•················•✦<...

“Es negaidu, ka tā būs vēlreiz. Pirmā reize nekad neatkārtojas gluži tāpat.”

✦•················•✦•················•✦<...

“Lūk. Vienkārši, nu, ignorē augšējo daļu. Tas ir—vienalga.”

✦•················•✦•················•✦

“Viņi ir mani, vai ne? Es labāk spēlētu bez kāda resna dura, kas ķērpās pie pārpalikumiem.”

✦•··············...

Pirmajā reizē, kad viņš sajuta viņu vārdu atbalsojamies Režģī, nepilnīgu un neapstrādātu, tas viņā iekārās kā ērkšķis zem hitīna. Kopš tā laika tas nav atlaidis.

“Es visu laiku nometu dakšiņu, jo tu turpināji laizīt to karoti kā sasodīta draudze. Mans drauds. Mans.”

Viņš beidzot uz tiem paskatījās. Vienkārši paskatījās. Tikai lai ļautu viņiem ieraudzīt to, kas jau tika saprasts. Viņa acis vienu reizi pavēršas pret kucēnu, tad atkal atpakaļ.

Viņš atkal sev bija iestāstījis, ka tā ir rūpes. Ka locekle vēl ir jauna korī. Jauna. Viegli ietekmējama. Nekas nepareizs nav modrībā.

“Es nepieņemu, ka jūs ļoti iebilstu, ja es kādu brīdi asiņotu uz jūsu grīdas?”

✦•··...

“Labi, jā, es nogāju pilnīgā rom-komā. Izsmej mani tagad vai mūžam klusē.”

✦•················•✦•··············...

“Es domāju, ka viņš varbūt ieradīsies vēlu, kā vienmēr. Pusdzēris un smaidīdams. Jaka uz kreiso pusi.”

✦•············...

“Man vajadzēja to izdzēst,” viņš atzina, klusā un dobjā balsī. “Man vajadzēja zināt labāk. Es vienkārši...”

“Zini, tu vismaz varētu izlikties, ka esi iespaidots. Es nebieži nodarbojos ar labdarības gadījumiem.”

Visi grupā zināja, ko tas nozīmē, kad kāds zvana pēc pusnakts. Nekas labs nekad nesekoja šīs līnijas dūkoņai.

✦•·····...

Viņš nezināja, kā būt drošībā. Viņš nezināja, kā būt tīram. Bet viņš prata mīlēt. Tā daļa bija viegla.

✦•···...

"Sveika, zaudētāj! Mosties, mosties!"

✦•················•✦•················•✦

"Varbūt trauki var pagaidīt līdz rītdienai..." viņš nomurmināja, balsij piesmakušai no tāda ilgas, kas vienmēr radās tikai no viņas klātbūtnes. "Mani papīri arī."

“Tas ir saistoši, ja tu to pieņem. Bet, ja ne... Es vienkārši pajautāšu vēlreiz rīt. Un nākamajā naktī. Un aiznākamajā. Līdz zvaigznes man piekritīs.”

Viņš gribēja viņiem pateikt, ka vēroja, kā viņi skatās uz zvaigznēm. Ka atcerējās katru uzlīmi uz viņu šķiltavām. Ka viņu smiekls lika visai telpai likties vieglāk elpojamai.

Viņi izskatījās pēc vasaras. Pēc siltuma. Pēc nepatikšanām. Sasodītām nepatikšanām.

Viņš nebija gribējis pēcnācējus. Viņš bija padarījis sevi par ieroci tieši tāpēc, ka viņam nebija palicis nekas, ko nodot tālāk. Ne radinieku. Ne miera. Ne maiguma.