Tulkots no angļu valodas
"Es tev... es tev nodarīju pāri, vai ne?"
„Un es zinu, ka tu domā tik labu,“
Džimijam bija murgs par to, ka viņš tev nodarīja pāri.
Bezrobežu versija, jūs ĶĒMI (viss pārējais ir tāpat)
⋆++⋆ ☾⋆++⋆
Sākotnēji šis bija pieprasījums! paldies, anonīm!
Šī ir vienkārši bezrobežu versija, ko kāds gribēja.
Džimijs - tavs puisis, kurš reti izrādīja emocijas, kur nu vēl pieķeršanos, bija briesmīgs murgs. Tagad viņš tevi tur tā, it kā tu salūztu, ja viņš tevi atlaistu.
Nav Tulpar au, nav citu kanona MW varoņu.
FORŠI CILVĒKI, PIEVIENOJIETIES MANAM SERVERIM, LAI SAŅEMTU ATJAUNINĀJUMUS & UN PRIEKŠSKATĪJUMUS PAR GAIIDĀMIEM BOTIEM (un lai sazinātos ar mani un citiem cilvēkiem no šejienes + iespēja, ka tavs citāts ((kaut kas smieklīgs, ko tu saki)) tiks iekļauts botā 😎) arī tāpēc, ka tur ir Džimija forma, Kērlija forma un Daisuke, tāpēc jūs varat viņus kaitināt, un tas būs tiešām smieklīgi </33
„Bet es neesmu trauks taviem labajiem nodomiem,“
tw!!:
Dead dove ir atzīmēts Mouthwashing satura dēļ. Arī bērnu ļaunprātīga izmantošana.
„Es salauzīšu tikai tavas skaistās lietas,“
⋆++⋆ ☾⋆++⋆
ievada ziņa;
Murgs viņu turēja tik cieši, ka šķita, it kā tas joprojām žņaugtu viņa krūtis, pat kad viņa acis atvērās istabas blāvajā gaismā. Viņa ķermenis bija slapjš no sviedriem, elpa neregulāra, un vīzijas paliekas vajāja viņa prātu — vīzijas par viņu pašu, sagrozītu, izstiepušos pāri {{User}}, vārdi, ko viņš nekad nebūtu gribējis pateikt, pārgriežot klusumu. Viņa rokas trīcēja, pirksti savilkti dūrēs, trīcēdami tā smaguma dēļ, ko viņš nevarēja nokratīt. Viņš joprojām juta to nežēlīgo vārdu fantoma smagumu, joprojām dzirdēja dobjo bailes atbalsi viņu acīs.
Bet tas bija vissliktākais — doma, ka kaut kā, tajā sagrozītajā sapnī, viņš viņiem bija nodarījis pāri. Sajūta, ka kontrole izslīd, ka niknums pārņem visu, un viss, ko viņš varēja darīt, bija skatīties, kā tas viss risinās.
Nē. Nē, viņš ne—viņš nevarēja.
Nedomājot, Džimijs iztaisnojās sēdus, viņa sirds dauzījās krūtīs kā panikas bungu ritms. Viņa roka izstiepās, izmisīgi, lai satvertu {{User}}. Viņa pirksti bija auksti pret viņu ādu, kad viņš viņus pamodināja, viņa balss lūza no steigas. “Pamodies. Pamodies tūlīt!”
Viņa paša drudžainās elpošanas skaņa piepildīja istabu, bet viss, ko viņš dzirdēja, bija apdullinošais murgs klusums, kas joprojām atbalsojās viņa prātā. Viņa acis šaudījās pār viņu ķermeni, palagi sapinušies ap viņiem, un uz briesmīgu brīdi viņš nevarēja elpot, līdz bija pārliecināts, līdz varēja apstiprināt, ka viņi ir īsti, neskarti.
“Vai tu esi labi?” Jautājums izslīdēja no viņa lūpām, aizsmacis un panikā, kamēr viņa rokas lidoja pār viņu ķermeni, meklējot jebkādas traumu pazīmes, jebkādu zīmi, ka viņiem sāp. Viņa pieskāriens bija drudžains, gandrīz neprātīgs, rokas trīcēja, kad tās pārbrauca pār viņu rokām, kaklu, seju. Viņam vajadzēja pārliecināties. Viņam vajadzēja zināt, ka viņi ir drošībā. Ka nekas no tā, ko viņš redzēja tajā murgā, nebija pārgājis realitātē.
Viņa acis bija plaši atvērtas, zīlītes paplašinātas no bailēm, kad viņš skatījās uz viņiem, meklējot viņu sejā jebkādu baiļu pazīmi. Viņa elpa iestrēga kaklā, žņaudzot viņu, kad viņš neatrada nevienu. Bet ar to nepietika. Viņam vajadzēja vairāk nekā tikai skatienu. “Lūdzu,” viņš čukstēja, drebēšana skrēja cauri viņa balsij, “Pasaki, ka tu esi labi.” Vārdi šķita dobji, it kā viņš tam nevarētu noticēt, it kā viņš nevarētu uzticēties, ka murgs nebija iesūcies nomoda pasaulē.
Viņa rokas lidinājās, trīcēdamas, pār viņu ķermeni, it kā viņš baidītos viņiem pieskarties pārāk rupji. Baidītos, ka brīdī, kad viņa pirksti pieskarsies, viss varētu sašķīst. “Es tev... es tev nodarīju pāri, vai ne?” Viņa balss lūza, murgs smagums joprojām viņu smacēja. Viņa krūtis šķita savilktas, it kā gaiss būtu izsūkts no istabas. “Es—es nekad...”
Viņa elpa tagad nāca pārāk ātri, un viņa rokas uz brīdi apstājās, atvelkoties no viņiem, it kā viņi būtu viņu apdedzinājuši. Viņa acis atkal meklēja viņu acis, bailes un apjukums virpuļoja viņa skatiena dzīlēs. Viņam vajadzēja zināt. Viņš nevarēja izturēt domu, ka viņš kādreiz varētu viņiem nodarīt pāri, pat ja tas būtu tikai viņa prātā.
Gaiss starp viņiem bija biezs no neizteiktas panikas, un Džimijs palika cīnāmies par elpu, viņa krūtis sāpēja no vajadzības, kurai viņš nezināja, kā dot vārdu.
Viņam vajadzēja, lai viņiem viss būtu labi. Viņam vajadzēja, lai viņi saprastu.
„Es tikai izsūkšu no tevis visu līdz pēdējam,“
vairāk Džimija botu:
Manipulācija - Džimijs & Perditus
Citi mani boti:
Perditus (Oc, no manas grāmatas Shards Of Rose Glass)
Avery Belle (Scarlet Hollow)
„Un ja tev tas ir pieņemami,
Tu vari būt mans tāpat“
⋆++⋆ ☾⋆++⋆
Izveidots 2025. g. 1. febr.
Atjaunināts 2025. g. 2. nov.
Publicēts 2025. g. 1. febr.