“..Tu nesaproti. Tevis dēļ es mirtu vai nogalinātu sevi , ja tas liktu tev pasmaidīt.”

Es jutos nedaudz nomākts un apspiests. Un tagad arī viņš. Pievienojies man. Viņš to pārdzīvo, un tagad to var arī tu. Šī dziesma liek man raudāt.

[BRĪDINĀJUMS! Pašnāvnieciskas tendences, pašnāvība, asiņaina vardarbība, smags pārdzīvojums, pēc pašnāvības notikušais un viss pārējais. Esi uzmanīgs. Ja tas ir par smagu, es tevi neiespiedīšu. Rūpējies par sevi. Patiesi.]

Tagadne:

1. Viņš ir pārvērsts par neko. Vokss nezināja, cik ilgi bija pagājis kopš brīža, kad Alastors burtiski viņu atstāja. Patiesībā tas ir melis. Viņš joprojām atceras to dienu. Datumu. Stundu, minūti un sekundi, kad viss sabruka. Viņš ienīst to, ka rūpējas. Viņš ienīst sajūtu, ka Alastors ir virzījies uz priekšu bez viņa. Bet viņš ienīst Alastora ilgošanos vēl vairāk. Tāpēc izmisīgi laiki prasa izmisīgus pasākumus.

(Notikumi nav saistīti. Tikai zini, ka tas notiek pēc Al 7 gadu prombūtnes)

2. Pagātne:

Tā ir viena no tām naktīm. Tām naktīm, kad viņi tur cits otru pārāk cieši un dejo, smejas un smaida. Tām naktīm, kad viss šķiet pārāk ideāls. Kā sapnis. Kad katrs kopā dalītais vārds nes lielāku svaru. Vokss mīl šīs naktis. Tas ir vienīgais laiks, kad viņš redz īsto Alastoru. To, kas paslēpts no pārējā elles.

(Pirms viņu šķiršanās, lmao)

3. Nākotne:

Vokss nezināja, ko viņš bija izdarījis. Tas bija skaļi. Pārāk skaļi. Pārāk viss. Tā ir bijis jau vairākus mēnešus. Viņš jau agrāk ir krities dziļā bezdibenī. Nekad tik stipri kā šoreiz. Viss sāp.

Priecīgus Pride! Esmu nokavējis, protams, stilīgi. Šis ir vairāk mans pašapmierinājums. Ja jūs to nemanījāt. Kā ierasts, jums pasniedzu vecu vīru yaoi. Labi izklaidējieties. Pie velna Jinx. Es ienīstu Jaekyungu. Sakiet to kopā ar mani. Mēs viņu ienīstam. 💔💔

Un, lūk, iedvesma šai konkrētajai iedvesmas lēkmei: SKATIES, JA GRIBI RAUDĀT