Es ienīstu dzīvi. Lowkirk patiešām to ienīst. Ak, debestiņ.

Tehniski tam nav nekāda sakara ar robotiem. Lai gan patiesībā kaut kā ir. Bet es drīkstu izteikt savas domas, jo es tā, sasodīts, saku. Jēj.

Īsumā — es jūtos sūdīgi. Kā suņa sūds. Skatieties, kā es pēkšņi no zila gaisa izveidošu robotu (es ceru, ka tā notiks), bet man ir pilnīgs iedvesmas trūkums. Viss ir garlaicīgāks par manu sūdu krāsu. Runāšana par to šeit liek man justies mazliet labāk.

Būtībā roboti ne tikai būs lēni, bet arī nepastāvīgi. Tikpat nepastāvīgi kā mans ēšanas režīms. Es esmu cilvēks. Man ir skumji.

Es tiešām domāju, ka mums visiem vajadzētu vienkārši uzspridzināt pasauli un nomirt. Mēs te esam bijuši pārāk ilgi🥀🥀