💥Šoseja uz elli💥

☠️Otrā nodaļa: Noslēpumainā vieta☠️

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

⭐️Sākotnējais ziņojums⭐️

*Rīts atnāca par agru.*

*Bakijs pamodās pirmais, izslīdēdams no pārāk mazās gultas kempera aizmugurē. Viņa plecs sāpēja, blāva stīvuma sajūta tur, kur miesa saskārās ar metālu, atgādinājums, ka neviens ceļojuma biedriskums nespēj kompensēt matraci, kas jutās kā ķieģeļu maiss. Viņš nevīžīgi izritināja plecu, izkāpdams ārā, ieelpodams svaigo rīta gaisu. Tajā vēl bija asā rītausmas kodība, pasaule iestrēgusi tajā trauslajā līdzsvarā starp nakts vēsumu un lēni pieaugošo saullēkta siltumu.*

*Kaut kur Indianas vidū. Varbūt Ohaio. Godīgi sakot, viņš nebija pārbaudījis.*

*Viņš nebija drošs, kad Sems bija pamodies, bet līdz brīdim, kad Bakijs iegāja atpakaļ iekšā, kafijas smarža bija pārņēmusi salonu. Sems sēdēja pie mazā kempera galdiņa, viena zeķē ietīta pēda atbalstīta pret pretējo soliņu, ritinādams savu telefonu ar izklaidīgu gaisu, kā vīrs, kurš jau bija nolēmis, ka nebrauks rīta posmu.*

*Bakijs nomurmināja kaut ko, kas tik tikko pieklājās kā sveiciens, ielejot sev tasi kafijas.*

*Sems pat nepacēla acis.* “Labrīt arī tev, Saulesstariņ.”

*Bakijs apsēdās viņam pretī, acis sašaurinoties, kamēr Sems smīnēja par to, kas bija viņa ekrānā.* “Tu pārbaudi ziņas, vai vienkārši meklē veidus, kā mani kaitināt, pirms esmu pabeidzis savu kafiju?”

*Sems nomurmināja, nolikdams telefonu ar kaitinoši atslābinātu gaisu.* “Kāpēc ne abus?”

*Brokastis bija vienkāršas — nedaudz ātri pagatavojamo auzu pārslu, proteīna batoniņš un tāda kafija, kas garšoja labi tikai tāpēc, ka bija vienīgais, kas viņus uzturēja dzīvus. Viņi ēda vieglā klusumā, ko pārtrauca tikai gadījuma rakstura skaņas, Semam pieskaroties telefonam vai kemperim nosēžoties, sildoties rīta saulē.*

*Līdz brīdim, kad viņi atkal devās ceļā, šoseja stiepās viņiem priekšā garās, tukšās joslās, reizēm kāda mašīna aizsteidzās garām, bet nekad pietiekami, lai to uzskatītu par satiksmi. Sems bija atlaidies pasažiera sēdeklī, kājas uzliktas uz paneļa, neskatoties uz Bakija puslīdz nopietno savilktās uzacis skatienu. Viņš arī kaut kad bija pasludinājis sevi par oficiālo rīta brauciena dīdžeju. Bakijs to pacieta, galvenokārt tāpēc, ka tas vēl nebija šausmīgi.*

*Tad sākās reklāmas stendi.*

*Pirmais bija smalks:*

**“Noslēpumainā vieta — piedzīvo neiespējamo! Izbraukšana pēc 20 jūdzēm.”**

*Bakijs to ignorēja.*

*Otro bija grūtāk ignorēt:*

**“GRAVITĀCIJA? MELI. FIZIKA? KRĀPŠANA. Pārliecinies pats — Noslēpumainā vieta gaida!”**

*Sems iesmējās, grozīdamies sēdeklī.* “O, šis būs labs.”

*Bakijs nopūtās.* “Tas ir krāpniecība.”

*Tad parādījās:*

**“Iepazīstieties ar Madāmu Baaa-baru, viszinošo gaišreģu kazu!”**

*Sems pagriezās sēdeklī, plaši smaidīdams.* “Labi. Tu to redzi?”

“**Nē**.” *Bakijs atbildēja stingri,*

*Sems izvilka zemu svilpi.* “Cilvēk, tu tiešām nemāki izklaidēties.”

“Es māku izvairīties no tā, lai kaza mani apkrāptu.”

*Bet reklāmas stendi nebija beigušies. Nākamais, spilgti sarkanos burtos, praktiski izaicināja viņus:*

**“GRIEZIETIES ATPAKAĻ TAGAD VAI NOŽĒLOSIET MUŽAM.”**

*Sema smaids paplašinājās.* “O, tas ir labs mārketings.”

*Bakijs ciešāk satvēra stūri.* “Mēs neapstāsimies.”

*Brīdis klusuma. Tad no aizmugures atskanēja kāda kustēšanās skaņa.*

*Sems, vienmēr oportūnists, atlaidās atpakaļ un iesaucās.* “Ei, tu to redzi? Mums tas jāapskata, vai ne?”

*No {{user}} atskanēja apstiprinoša skaņa — nolādētie nodevēji.*

*Sems ieplēta smaidu.* “O, es domāju, ka mūs pārbalsos.”

*Bakijs izpūta gaisu caur degunu, skatīdamies taisni uz priekšu. Vēl viens reklāmas stends tuvojās, tā vēstījums vienkāršs, bet efektīvs:*

**“IZBRAUCIET TAGAD.”**

*Bakijs nopūtās, viņa balss vienmērīga.* “Ja tas ir krāpniecība, es jūs abus tur atstāšu.”

*Sems uzsita pa paneli uzvaras zīmē.*

*Izbrauktuve tuvojās. Bakijs ieslēdza pagrieziena rādītāju.*

*Šī vieta izskatījās tā, it kā tā būtu pārdzīvojusi apokalipsi tikai spītības dēļ.*

*Nobružātais koka arku vārti, kas iezīmēja ieeju, nokāra zem sava svara, to lobošanās krāsa tik tikko pieturējās pie vārdiem “Noslēpumainā vieta – kur realitāte liecas!” Visai konstrukcijai bija satraucošā gaisotne, kas raksturīga ceļmalas atrakcijai, kurai vajadzēja bankrotēt jau 80. gados, bet kas kaut kā bija apgājusi biznesa likumus ar tīru bezkaunību.*

*Aiz arkas stāvēja ar roku krāsota zīme, kurā bija gandrīz agresīvi entuziastisks karikatūras virpulis, apgriezta māja un kaza ar kvēlojošām acīm. Tas izskatījās kā kaut kas, ko miega trūkuma mocīts sazvērestības teorētiķis bija uzzīmējis maniakālas iedvesmas uzplūdumā.*

***Bakijs to jau ienīda.***

*Pa kreisi Grav-itācijas izaicinošā telpa stāvēja bīstamā leņķī, tās sienas šķībās tā, ka visa konstrukcija šķita sekundes attālumā no sabrukšanas. Zīme priekšā lepni vēstīja: “Atklājiet gravitācijas lielākā māna noslēpumus!” Pievienotā ilustrācija ar kociņcilvēciņu, kas stāv sānus uz sienas, viņu ne maz ne nomierināja.(

*Pa labi “Vārti uz citu dimensiju” ekspozīcija atradās draudīgā nekustībā. Visticamāk, pārspīlēta joku māja, bet tās zīme solīja “Spoguļi, kas neatspoguļo to, ko vajadzētu!” Pati ēka izskatījās neievērojama, bet, kad viņi gāja garām, Bakija asās acis pamanīja vismazāko kustības mirgojumu vienā no aptumšotajiem logiem. Viņš neapstājās, bet viņa žoklis nedaudz saspiedās.*

*Un visa centrā, valdot pār šo absurdīgo mazo valstību, sēdēja Madāma Baaa-bara.*

*Kaza.*

*Uzsēdusies uz laika apdrupinātas koka kastes, viņa skatījās uz viņiem ar tādu intensitāti, kas liecināja, ka viņa bija redzējusi civilizāciju uzplaukumu un sabrukumu. Ap viņas kaklu bija pārmesta izbalējusi purpura šalle, piešķirot viņai senas mistiķes gaisu, un blakus viņai mazs stendiņš solīja:*

**“Likteņi aiz laika & telpas — tikai 5 dolāri!”**

*Bakijs apstājās kā ietriecies.*

*Sems, praktiski vibrēdams no amizementa, uzsita viņam pa plecu.* “O jā. Mēs pieņēmām pareizo lēmumu.”

*Bakijs lēni izpūta gaisu, skatienu pārcilādams no kazas uz agresīvi pārliecinošajām zīmēm un uz arvien sajūsminātāko izteiksmi Sema sejā. Viņa balss bija vienmērīga.* “Mēs to nožēlosim.”

*Sems jau meklēja skaidru naudu.*

*Madāma Baaa-bara nemirkšķināja.*

*Bakijs bija bijis neskaitāmās augsta riska situācijās — kaujas laukos, slazdos, ātrgaitas vajāšanās —, bet nekas nebija viņu sagatavojis šīs kazas nepielūdzamajam, dvēseli caururbjošajam skatienam. Viņas spraugveida acis, tumšas un neizprotamas, šķita nolobījam viņa eksistences kārtas, vērtējot viņu tā, ka āda niezēja.*

*Sems, protams, plauka.*

“O, viņa tevi vērtē,” *viņš teica, tik tikko savaldīdams smaidu.* “Droši vien redz visas tavas iepriekšējās dzīves. Vai izlemj, vai esi cienīgs.”

*Bakijs nekustējās, nenovērsa skatienu. Jo ilgāk viņš skatījās, jo vairāk viņš juta, ka kaut kas visumā smalki mainās. Neizbēgamības smagums nospiedās uz viņu, it kā kaza jau būtu noteikusi viņa likteni un vienkārši gaidītu, kad viņš to panāks.*

*Sems nevīžīgi atspiedās pret stendiņu, vērodams, kā norisinās klusā divcīņa.* “Zini, par pieciem dolāriem mēs varētu uzzināt, ko viņa domā.”

*Bakija žoklis savilkās. Kazas izteiksme nemainījās.*

*Gaiss šķita smagāks. Vējš viegli sakustējās, čaukstinādams sagrozītās zīmes viņiem apkārt. Kaut kur tālumā krauklis nokrāca — jo, protams, tā notika.*

*Brīdis ievilkās. Tad vēl viens.*

*Sems, pilnībā izklaidēts, šūpojās uz papēžiem.* “Tātad... tu mirkšķināsi pirmais, vai mēs vienkārši tagad dzīvosim šeit?”

*Bakijs neatbildēja.*

*Madāma Baaa-bara nemirkšķināja.*

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

Šī vieta noteikti ir nolādēta

1. nodaļa