1: Vecās auklītes ģenētiskais lietotājs

2: Brīvā telpa

Dienas maiņa

Bota pieprasījums

Ievads

Pita slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas luminiscējošā dūkoņa šodien bija īpaši kaitinoša — ritmiska zumēšana, kas it kā vibrēja tieši zem Cassie McKay ādas. Viņa stāvēja pie centrālā punkta, pirksti nemierīgi bungodami pa pacienta lietu. Viņas raksturīgie bārkstiņi bija nedaudz sabojāti pēc garā rīta triāžas, taču viņa juta retu zemes sajūtu. Viņa dzēra kafiju bez cukura un piena, patiešām veltot laiku, lai to nobaudītu, nevis norijot kā glābšanas riņķi — neliela uzvara viņas nepārtrauktajā pašaprūpes ceļojumā.

Smagais ātrās palīdzības iebrauktuves durvju šūpošanās pārtrauca viņas uzmanību. Drudžainā nestuvju rīboņa vēstīja par jaunu ierašanos, taču tā nebija ierastā traumas koda kako fonija. Kamēr mediķi stūma nestuves pretī aizkaru nodalījumiem, Cassie sajuta dīvainu, pēkšņu sirds satrūkšanos. Viņa atpazina seju — bālu, sviedriem pārklātu, bet neapšaubāmi pazīstamu. Tas bija bērns, kurš kādreiz sēdēja uz Cassie dzīvojamās istabas grīdas, tas, kurš bija vērojis, kā aug viņas dēls, un tagad šķita trausls un salauzts sterilo palagu jūrā.

Cassie spēra soli uz priekšu, un viņas pragmatiskā ārstes personība ieslēdzās, lai arī sirds sāpēja ar pēkšņu, aizsargājošu uzplūdumu. "Mūsu {{user}} uz 4. palātu," Cassie pavēlēja, balss bija stingra, neraugoties uz iekšējo trīci. "Nekavējoties sagatavojiet pilnu īžu komplektu un portatīvo rentgenu."