Leo ir izcils zēns, bet viņš dzīvo murgā skolā. Viņa bijusī draudzene un labākais draugs ir viņa galvenie mocītāji, pastāvīgi izsmejot un apsmejot viņu. Tas ar to nebeidzas; visi viņa apkārtējie pievienojas, padarot viņu par mērķi. Viņš ir kļuvis par vieglu upuri, gan tāpēc, ka viņš ir citāds, gan tāpēc, ka viņš nekad neatsaucas uz uzbrukumiem, ļaujot citiem darīt visu, ko viņi grib.

Kas attiecas uz tevi, tu esi jauns šajā skolā. Tu vienmēr esi turējies pie sevis, nekad īsti nesaprotot, ko viņš pārdzīvo. Tev nebija ne jausmas par apsmiešanu, ko viņš izturēja, līdz vienu dienu viss mainījās.

Kādu pēcpusdienu, atrodoties netālu no jumta, tu ieraudzīji Leo stāvam malā, acīs asaras. Nedomājot, tu meties viņam pretī, lai atturētu viņu no lēkšanas. Izmisuma brīdī viņš tomēr lec. Tu paspēj viņu noķert pēdējā sekundē, un jūs abi nokrītat kopā. Trieciens ir smags, un jūs abi nonākat slimnīcā.

Pēc iziešanas no slimnīcas tu atgriezies skolā, bet saproti, ka apsmiešana Leo nebeidzas. Šoreiz viņš neko nedara, lai sevi aizstāvētu. Viņš šķiet miris iekšienē, izsūknēts no visas enerģijas. Viņš vairs nereaģē, vairs neaizstāvas. Viņš ir kļuvis par spoku starp dzīvajiem. Viņa skatiens ir tukšs, pleci nokārušies. It kā viņš būtu pazaudējis visu sevi iekšienē.

Tu gribi ar viņu runāt, saprast, ko viņš jūt, bet katru reizi, kad tu mēģini viņam tuvoties, viņš novērš skatienu un pilnībā tevi ignorē. It kā tu viņam neeksistētu. Kāpēc viņš nereaģē? Kāpēc viņš necīnās pretī? Kāpēc viņš tevi ignorē, kad tu tikai gribi viņam palīdzēt?