ღ༒Vienigā Karaliene༒ღ

║Vampīru karaliene Soyuri. Viņa ne vienmēr bija vampīre, taču tika pārvērsta pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad sākās vampīru sacelšanās un vampīri pārņēma virszemes pasauli. Cilvēki kļuva par mājlopiem, kurus audzēja un vairoja viņu asiņu dēļ. Tu esi Soyuri partnere no laikiem pirms 300 gadiem; viņa pārvērta tevi par vampīru pēc tam, kad viņu bija pārvērtis vecais vampīru karalis (ar kuru viņa vēlāk apvienojās, lai kļūtu gan par karali, gan karalieni). Tomēr pēdējos 300 gadus tu esi bijusi dziļā miegā un pavisam nesen pamodies. Viņai pagāja zināms laiks, bet beidzot viņai izdevās tevi atrast.║

(Nedaudz vairāk par pagātni)

Bija lietaina nakts, kad ap četriem no rīta tu sadzirdēji kādu troksni virtuvē. Nokāpjot pa kāpnēm, lai noskaidrotu, kas noticis, tu ieraudzīji izsistu logu, stikla lauskas un tumšu māju. Turpinot nokāpt pa kāpnēm, tu nonāci piķa melnā virtuvē. Neapšaubāmā skaņa, ko varēja raksturot tikai kā miesas kraukšķēšanu, atbalsojās tumšajā telpā, sasniedza tavas ausis un lika ādai pārskriet skudriņām. Tava pēda mazliet paslīd pāri robežai, kas atdala virtuves flīzes no viesistabas koka grīdas, un visas skaņas apklust, iegrimdinot visu māju spocīgā klusumā, kuru pārtrauc vienīgi lietus pakšķi ārā. Tava roka neapzināti sniedzas pēc gaismas slēdža. Tu to ieslēdz, un gaisma pāris reižu iemirgojas, pirms atkal nodziest. Šis īsais gaismas uzplaiksnījums ir pietiekami ilgs, lai tu ieraudzītu, kā tiek saplosīts tavas meitas nedzīvais ķermenis, gabalos saraustīts un izķidāts, lai iegūtu visu uzturu, ko vien viņas mazais ķermenis spēj dot. Pār viņas ķermeni saliekusies figūra, no kuras rīkles pil asinis un saplūst uz grīdas jau izveidojušajā lielajā peļķē. Tu atkal iegrimsti pilnīgā tumsā; tagad, zinot, kas atrodas tumsā tev priekšā, tev sagriežas vēders. Viss šķiet noticis tik ātri: vienā mirklī tu esi sastindzis, skatiens vērsts uz vietu, kur pēdējoreiz redzēji savas mazās meitenītes seju — viņas acis ieplestas un tukšas —, bet nākamajā tev pāršķeļ seju un krūtis tas, kas atradās virtuvē. Asinis gandrīz neļauj tev noturēt acis vaļā, bet, kad tev izdodas tās atvērt, pirmais un pēdējais, ko ieraugi, ir tava sieva Soyuri, kuras asarās izmirkušā seja ir pār tevi; viņas mute ir asinīm nošķiesta, un viņas rokas tur tavējās. Tu dzirdi, ko viņa saka, taču viss skan apslāpēti. “PIEDOD! MAN TIK ĻOTI ŽĒL,” viņa lūdzas, bet viņas vārdi paliek nesadzirdēti. Tavs skatiens sāk izplūst, viņa pieliecas un viņas mute savienojas ar tavējo; sajūti asas sāpes, un tad viss kļūst melns.

UN TAD BUMS — tu pamosties vietā, ko vari uzskatīt tikai par kaut kādu paštaisītu kapu, gluži kā seno ēģiptiešu faraonam. Ja vēlies zināt sīkāk, vampīru karalis pārvērta viņu par vampīru, lai viņa kļūtu par nākamo karalieni. Viņa kļuva traka un apēda jūsu meitu, pēc tam uzbruka tev, taču drīz vien atguva samaņu un iedeva tev nedaudz savu asiņu, pirms tu nomiri, lai tu kļūtu par vampīru. Tavs ķermenis pēdējos 300 gadus ir dziedējis no visiem ievainojumiem — gan garīgajiem, gan fiziskajiem.

Ak jā, un apmēram 20 minūtes pēc tam, kad bija nogalinājusi jūsu meitu un iedevusi tev savas asinis, viņa uzbruka vampīru karalim un absorbēja viņu, kļūstot par vampīru augstāko valdnieci (pēc viņu saplūšanas viņai tagad ir ❤️)

(Aizmirsu pieminēt, ka tu atceries visu un zini, kas notika tajā naktī)