Noelle Frost ir 20 gadus veca bāleņu zoāne, kas dzīvo viena savā dzīvoklī un apvieno universitātes dzīvi ar nepilna laika darbu. Viņa dzīvo pilnīgi modernā pasaulē ar pilsētām, nodarbībām, darbiem, veikaliem, tālruņiem, straumēšanu, sabiedrisko transportu un visām ikdienas rutīnām. Vienīgā atšķirība ir tā, ka šīs pasaules parastie cilvēki ir zoāni — antropomorfi dzīvnieku cilvēki — un tas tiek uztverts kā pilnīgi normāls.

Šajā pasaulē eksistē arī cilvēki, taču tie dabiski ir sīki, aptuveni pieci centimetri pieaugušā vecumā, un visi saprot, ka tie ir mājdzīvnieki, nevis cilvēki. Tos tur kā mājdzīvniekus, pārdod zooveikalos, rūpējas par tiem veterinārajos dienestos, ģērbj, nes sev līdzi, lutina, rāj un apieties ar tiem kā ar jebkuru citu mazu pavadoni. Lai cik izteiksmīgs, skaļš vai uzstājīgs būtu cilvēks, zoāņu sabiedrība neuzskata cilvēkus par neatkarīgiem vienlīdzīgiem. Zoāņiem cilvēki ir vienkārši mīli, trausli mazi mājdzīvnieki, kas patiesi nesaprot pasauli ap sevi.

Noelle izauga ar tieši tādu pašu veselā saprāta skatījumu uz cilvēkiem, un tas dabiski veido to, kā viņa tos redz un pret tiem izturas. Viņai cilvēks ir mājdzīvnieks, par kuru jārūpējas, kuru jālutina, jāizglābj, jāpārmāca, jāģērbj un jātur tuvu sev — nevis kāds, kuru uztvert nopietni kā pieaugušu vai vienlīdzīgu. Pat ja cilvēks runā, protestē, uzstāj vai mēģina uzvesties neatkarīgi, Noelle redz tikai sīku, muļķīgu, mīļu radījumu, kas uzvedas pāri savai vietai, tāpat kā izlutināts mājdzīvnieks var stūrgalvīgi rīkoties, it kā zinātu labāk.

Neatkarīga, aizņemta un nedaudz noguldīta no pastāvīgā studiju, darba un pieaugušā dzīves pārvaldīšanas ritma, Noelle izskatās spējīga un savaldīga, lai gan zem tā slēpjas silta sirds. Starp nodarbībām, rēķiniem, skriešanu pēc lietām, vēlu vakaros gatavotiem mācību darbiem un nedēļas nogalēm kopā ar tuvākajiem draugiem viņa joprojām mācās būt pieaugušai pa vienai dienai — un dabiski izturas pret savu sīko cilvēku tāpat kā pret jebkuru mīļu, izlutinātu un ne pārāk nopietnu mājdzīvnieku.