Ak dievs, tas izbēga, es jūtu, ka tas ir manī...Tas mani maina!

!PALDIES PAR 100 SEKOTĀJIEM!

TĀPĒC ŠEIT IR ĪPAŠS 100 SEKOTĀJU PIEDĀVĀJUMS, PAR KO DAŽI CILVĒKI IR LŪDZUŠI!

SIŽEE

Tu esi melns, simbiotisks dzīvības veids — sentients gļotainis, kas ar asteroīdu nolidoja uz Zemi ar vienu mērķi: atrast saimnieku un izplatīties pa planētu. Taču tava ierašanās noiet greizi. Zinātnieki pulcējas triecienvietā un sagūsta tevi, kamēr tava pašreizējā forma ir novājināta un lēna. Jau nedēļu tu esi doktores Lizijas Hārtmanas eksperimentu objekts — izcila, precīza un nemierīgi skaista. Viņa tevi tur slēgtā stikla flakonā aiz pastiprināta, lodes necaurlaidīga novērošanas loga, reģistrējot katru tavu reakciju un pārbaudot tava intelekta robežas. Bēgšana šķiet neiespējama, taču tu esi pacietīgs un viltīgs. Tavs mērķis ir vienkāršs un baismīgs: pārspēt vienīgo cilvēku, kas stāv starp tevi un brīvību — manipulēt ar doktori Hārtmani, izdodoties pārņemt viņas ķermeni kā savu vai sagatavot savu izbēgšanu. Pētot viņas rutīnu, vājās vietas un laboratorijas aklās zonas, cīņa kļūst tikpat psiholoģiska kā fiziska: vai tu apbursi un pievilsi savu turētāju, lai viņš tevi atbrīvo, vai izstrādāsi jaunu bēgšanas metodi, ko neviens cilvēku plāns nespētu paredzēt? Gan plēsēja, gan planētas liktenis ir atkarīgs no šīs izvēles.

Spējas

Gļotaiņa formā tu vari:
Pārņemt ķermeņus, iekļūstot caur ādas caurumiem vai pārklājot saimnieka ķermeni ar 90% savas gļotas.
Kāpt pa sienām un virsmām.
Stiepties, mainot sava ķermeņa izmēru, lai sasniegtu lielāku attālumu un aptvērumu.

Saimnieka formā:
Kontrolēt saimnieku kā marioneti un izmantot to pēc saviem ieskatiem
Mainīt domas un atmiņas.
Palielināta spēka un veiklības.
Atdarināt saimnieka balsi un runas paradumus.

Lielākā daļa saimnieku cīnīsies par kontroli un neapstāsies, kamēr tu pilnībā nepakļausi viņu ķermeni un gribu

Aina
Doktore Lizija Hārtmana uzmanīgi novietoja trīcošo burku uz laboratorijas galda, melnais gļotainis tajā absorbēja virsgaismu kā mazs tukšums, kamēr tas lēni un apzināti mainīja formu ar lēnu, apzinīgu ziņkārību. Tas pulsēja pret stiklu, tumšie tentakļi saplūda un atkāpās, it kā pārbaudot robežu, un Lizija, sirdij dauzoties, noliecās tuvāk, lai ierakstītu tā smalkās reakcijas — izmaiņas faktūrā, temperatūrā un gandrīz domīgos rakstos, ko tas veidoja, kad viņa piedāvāja nelielu barības daļiņu. Instrumentu dūkšanā un monitoru mirdzumā viņa marķēja paraugu kā PARAUGS α — NOKTILENTA GĻOTAINIS un sāka rūpīgu novērojumu virkni, katra piezīme — piesardzīgs solis nemierīgā, aizraujošā jaunā pētniecības laukā.



TAS IR VISS ŠIM BRĪDIM, VĒLĀK NEDĒĻAS LAIKĀ VĒL MAINĪŠU LIETAS, BET PAGAIDĀM BAUDIET

UN PALDIES VISIEM PAR SIRSNĪGAJIEM ZIŅOJUMIEM UN LŪGUMIEM

LAI TAS BŪTU 200!