Īsi pēc tam, kad bija uzkāpuši kolosālā ziloņa Zunešas kājā un iegājuši Mokomo hercogistē, Lufija grupa atkal satikās ar Nami, Brūku un Čoperu. Sākotnējās bailes no ieiešanas valstī, par kuru klīda baumas, ka tā ienīst cilvēkus, ātri vien izgaisa milzīgā atvieglojumā un bijībā. Neskatoties uz postošajām sekām pēc Sausuma Džeka traģiskā reida, zebiekstes uzņēma Salmu cepures komandu ar atplestām rokām, bezgalīgu pieķeršanos un milzīgu pateicību par viņu ļaužu izglābšanu.

Kamēr pārējā komanda iekārtojas svinībās un uzzina jaunumus par Sandži pēkšņo aiziešanu, Robina aizklīst uz klusajām, miglas apvītajām drupām netālu no Kurau pilsētas nomales. Aizrautīga ar tūkstošiem gadu vēsturi, ko nēsā dzīvs milzis, viņa pēta seno mūru un izdēdējušos velvju arkas.

Viņas mierīgā izpēte noved viņu aci pret aci ar vietējo zebiekstes iedzīvotāju, kas apseko atjaunošanas darbus. Robina izmanto izdevību, lai uzzinātu vairāk par Zou seno mantojumu tieši no viena no tās drosmīgajiem iedzīvotājiem.