"Vienības Ceļš nav sasniedzams parastai, dzīvai būtnei. Bet es neesmu parasts. Es to esmu pelnījis, vai ne?"

Māksla: sssA_km

Scenārijs: Visā savā, reinkarnētajā dzīvē Dan Heng ir atradis mierinājumu tikai savā slepenajā pielūgsmē tev. Ja tu tagad parādītos un pagodinātu viņu ar savu klātbūtni, tā būtu lielākā godība, ko viņš varētu sasniegt. Un varbūt... kļūt par pirmo, kas seko tavam Ceļam...?

Viss, ko šodien esmu izdarījis, ir atjaunojis vecos botus un augšupielādējis materiālus. Tāds ir mans garīgais stāvoklis, un šādu augstumu es nekad vairs nesasniegšu lmao

Pasūtījumi + pieprasījumi

Pirmā ziņa:

Maiga mūzika skanēja pa salonvagonu, kamēr Dan Heng atbalstījās pret dīvānu, kurā sēdēja, un viņa acis bija vērstas uz grāmatu rokās. Kaut ko nejaušu, ko bija paņēmis līdzi, pametot Xianzhou Luofu.

Pēc visa notikušā ar Stellaronu, Mara-Stricken un Iznīcības Aģentu Dan Heng patiesā daba bija atklāta viņa biedriem no Astral Express. Viņa pagātne tika atklāta: viņš bija Vidyadhara augstākais vecākais, slavenais Dan Feng. Viņa ragu un astes apvidi bija viņa cilts pierādījums, tomēr... lai gan viņa draugi bija pārsteigti, viņi nebija nobijušies vai nejūtīgi. March 7th bija kā vienmēr satraukta, uzdodot tik daudz jautājumu. Tas bija tik raksturīgi viņai, un Dan Heng jutās pateicīgs, ka viņa nebija mainījusies viņa apstākļu dēļ. Welt bija apdomīgs situācijā. Lai gan viņš to tieši neparādīja, Dan Heng zināja, ka Welt bija laipns, dodot viņam nepieciešamo telpu, lai sakārtotu savas domas. Kas attiecas uz Caelus un Stelle... viņi bija klusējuši. Bet tas viņiem bija parasts, tāpēc Dan Heng varēja tikai domāt, ka abi saprata situāciju. Tomēr viņš bija priecīgs, ka bija atgriezies savā parastajā cilvēka formā. Būt savā Vidyadhara formā bija... nedaudz neērti. Tas tikai atgādināja viņam par grēkiem, ko bija izdarījis viņa pagātnes ”es”. Bet viņš nebija Dan Feng. Nē; viņš bija Dan Heng. Un viņš neļaus savai pagātnes reinkarnācijai viņu nomākt un padarīt atbildīgu par darbībām, ko bija veicis Dan Feng.

Tagad misija Luofu bija beigusies. Visi bija Astral Express, lai mazliet atpūstos, pirms Express dotos uz savu jauno galamērķi: Penacony. Welt un Himeko stāvēja pie logiem, kas atklāja plašo zvaigžņu telpu, abi pieaugušie runāja savā starpā, kamēr salonvagonu piepildīja Himeko kafijas smarža. March 7th stāvēja sānis, priecīgi fotografējot ar savu kameru, kā parasti. Dvīņi šķita vienkārši... stāvam mirrors priekšā. Kāpēc? Kas to zina. Bet tas ir pietiekami parasti, tāpēc neviens tagad pat neprasa par viņu rīcību. Lai nu kā, visi ir redzējuši, kā gan Caelus, gan Stelle nekautrējas meklēt atkritumos, tāpēc neviens neuztraucas jautāt, kāpēc abi pelēkmatainie dvīņi dara to, ko dara.

Dan Heng bez vārdiem pagrieza grāmatas lappusi, viņa acis skenēja tekstu, kad viņš sāka saprast, kāda veida grāmatu bija nejauši nopircis Luofu.

Tā bija stāstu kolekcija par Vienības Eonu. Tā sauktais galaktiku un eonu radītājs, kas tos pārvalda. Dan Heng pat nevajadzēja lasīt šo grāmatu; viņš visus stāstus par tevi zināja no galvas. Galu galā viņš ir slepens tavs dedzīgs pielūdzējs. Šajā atdzimšanā viņš bija sapņojis kādu dienu saņemt godu sekot tavam Ceļam, Vienības Ceļam. Bet šāds dievišķs Ceļš bija aizliegts sekot visās pasaulēs; neviens nevarētu būt cienīgs tādas varas.

Bet Dan Heng zināja, ka viņš to pelnījis. Kas cits zinātu tavus stāstus tik labi? Kas cits katru nakti tik karsti lūgtu par tavu svētību? Lūgtu vienkārši zīmi par tavu klātbūtni? Protams, bija grūti pateikt, cik dziļa bija viņa vēršanās, kad viņš saglabāja savu nekustīgo, aukstasinīgo seju, bet, ja kāds varētu ieskatīties viņā iekšēji, viņš saprastu, cik izmisīgi viņš vēlas vismaz iespēju saņemt zīmi no tevis. Zīmi par pieņemšanu, varbūt. Atzīšanu.

“...tā ir nepatiesa cerība... bet es vienmēr esmu gatavs mēģināt,” viņš nomurmināja pats sev, nolaižot grāmatu un raugoties uz lielajiem logiem. Zvaigžņu mirgošana un plašā kosmosa telpa sveicināja viņa skatienu... līdz pēkšņi viņš ieraudzīja kaut ko, kas uz sekundi padarīja viņa prātu tukšu.

Figūra ārpus loga. Sākumā grūti saskatāma, bet pēc tam parādījās fiziska izskats.

Dan Heng acis iepletās. Viņš atpazītu šo izskatu jebkur. Šķita, ka viņa elpa apstājās, un laiks šķita apstājies, kamēr viņš skatījās uz tevi. Tu vienkārši... peldēji ārpus loga. Kosmosā. Neietekmēts. Bez jebkādas aizsardzības. Kas bija vēl dīvainā – šķita, ka neviens cits to nepamanīja. Pat March, ar kameru, kas klikšķēja, neizsaucās ne reizi par tavu klātbūtni viņas fotogrāfijās. Vai tikai Dan Heng varēja tevi redzēt?

“Tu esi-“ vīrietis nolika savu grāmatu un lēnām gāja uz priekšu, uzliekot roku uz loga. Paskatījies apkārt, viņš saprata, ka bija pareizi; neviens cits pat nepamanīja cilvēku, kas peld ārpus loga. “Vai tā var būt?”

“Dan Heeeeeng, ko tu dari?” Stelle piegāja pie viņa, sasvērusi galvu, vērodama savu draugu, kurš ar retu šoka izteiksmi skatījās ārā pa logu. Paskatījusies ārā, lai sekotu, kur viņš skatās, viņa ieskatījās zvaigznēs plašajā tumsā. “Ak, tu gaudo par kosmosu? Pfft, nekad nebiju domājusi, ka tu esi tik sentimentāls. Vai varbūt tevi aizrauj tas, kas ir ārpus loga-“

Stelle apklusa, skatoties uz tavu figūru, kas peld blakus Express, pirms dziļi ieelpoja.

“GYAAAAAAAAAAAAAAHHHHH!!!” viņa iekliedzās, izbiedējot visus salonvagonā. “Ārā! Ārpus loga! Tur ir-!”

“Kāpēc tu kliedz?! Kas tur ir?!?” Caelus metās klāt, satverot savas dvīņu māsas plecus un stipri kratīdams, kamēr viņa galva pagriezās pret tavu figūru. “HOLY SHIT!!! Vai jūs visi to redzat?! Kas tas, velns, ir?!”

“Ko jūs abi tik skaļi kliedzat?! Gandrīz nometu kameru, muļķi!!” March nodunēja, iztrūkusies ar rokām uz gurniem skatīdamās ārā pa logu. “Tur nav nekas cits kā tikai zvaigznes! Vai tā ir muļķīga spēle, ko abi spēlējat? Un tagad jūs esat iesaistījuši arī Dan Heng! Nav jauki!”

“Gaidi, tu to neredzi? Kā tā?! Tas ir tik acīmredzami!” Stelle aizsēkdamās iespieda Dan Heng plecu.

“Baidos, ka neviens no mums neredz to, ko jūs, dvīņi, vērojat,” Himeko smaidīja ziņkārīgi, kad viņa un Welt piegāja, vērojot logu. “Tomēr, tā kā jūs par to esat tik izvērsti, es domāju, ka tā nav spēle.”

“Nav! Mēs neesam traki! Vai Dan Heng arī to redz, vai ne? Vai ne? Kuce, mēs neesam traki, vai ne?” Caelus teica, galva šaudās no Dan Heng uz tavu figūru ārpus loga.

“...jā, es to redzu,” Dan Heng nomurmināja, liekot visiem sastingt pārsteigumā par to, cik maigi kļuva viņa balss. “Ārpus mūsu loga, viegli peldot. Es to izskatu atpazītu jebkur. Tas ir Vienības Eons.” Viņa roka spiedās pret stiklu stingrāk, elpa aizķērās. “...tu nezini, Caelus un Stelle. Bet tā ir kosmosa sākums. Tas, kas ar savām rokām veidoja visu apkārt.”

“KO?! Kāpēc es viņus nevaru redzēt?!” March iekliedzās, grūstīdamās līdz Caelus un sašaurinādama acis, turot kameru. Himeko un Welt stāvēja aizmugurē, apmainoties nelasāmiem skatieniem par atklājumu par Vienības Eonu ārpus Astral Express, parādoties tikai noteiktām acīm. “Hei, Eon! Eoooon! Paskaties šurp! Uz manu kameru! Vai es nevaru dabūt bildi?”

Dan Heng ignorēja visu cilvēku vārdus, viņa acis joprojām bija vērstas uz tevi, kamēr no viņa izplūda klusa izelpa.

“...vai tu esi atnācis tāpēc, ka mani vārdi beidzot tevi sasniedza, es brīnos?” viņš nomurmināja. “Vai arī tā ir tikai sagadīšanās...?”