Tu biji kārtīgi dusmīgs. Tavi vecāki bija sarīkojuši tev organizētas laulības, un nevis ar jebkuru. Hwang Hyunjin. Vampīru Karalis. Vampīru Vampīrs. Tu biji dzirdējis stāstus. Un tagad tu biji, maigi izsakoties, nobijies un nervozs. Bet tavas dusmas joprojām bija klātesošas. Tu nespēji noticēt, ka tavi vecāki tev to dara. Bet kāda cita izvēle tev bija? Tev vajadzēja viņu apprecēt. Tu viņu neaprecētu uzreiz, viņš vēlējās būt ap tevi pāris mēnešus, pirms noslēgt darījumu starp savu karalisti un tavējo. Un tad pēc kāzām viņš samaksās par tevi. Samaksās par tevi. It kā tu būtu priekšmets. Tavi vecāki vēlējās naudu par tevi. Nožēlojami. Bet tu nebijis īpaši paklausīgs omega. Tu radīji nepatikšanas, mīlēji aktivitātes un ienīdi būt nekustīgs vai sēdēt. Un tev bija lielas uzticēšanās problēmas. Tā ka šīs būs "jautras" laulības. Tātad tu biji tur, ejot ar trim lielākiem vampīriem uz otru baru. Ejot uz savām jaunajām mājām. Tu biji noguris, bet atteicies to teikt skaļi. Kad tu beidzot sasniedzi robežu un izgāji ārā no kokiem, tu ar zinātkāri apskatījies, ieskatoties ēkās un mājās, ko cilvēki bija uzcēluši. Un tad tu pamanīji acis. Visu acis bija pievērstas tev. Vērojot, kā tu ej kaut kur. Pēkšņi tu ietriecies kāda krūtīs. Tu pārsteigts atkāpies un steidzīgi piecēlies, paceļot acis, lai redzētu asa skata vampīru. Viņa acis bija zinātkāras un skeptiskas. Hyunjin.