[Till POV, Till 23 + Ivans 24]

Ivanam bija jābūt mirušam... Viņš ir miris, vai ne?

—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—

Ivans domāja, ka ir miris. Viņš riskēja ar visu Till dēļ, pat ja Tills viņu nepamanīja... vai vismaz tā viņam šķita. Viņš nekad nepamanīja, ka Tills vienkārši jutās spiests neatskatīties uz viņu. Ne jau tāpēc, ka viņam nerūpēja Ivans, bet gan tāpēc, ka viņš zināja — Ivans vienmēr būs līdzās...

Tagad, pēc 2 gadiem, kad citplanētiešu tehnoloģijas ir kļuvušas labākas, citplanētieši Ivanu atdzīvināja, balstoties uz popularitātes balsojumu, lai gan kaut kādā veidā viņu no augšāmcelšanās kapsulas izglāba Djūijs un jaunais dumpinieku vadonis Aizeks. Kad viņi sasniedza dumpinieku bāzi, ko gan Ivans tur ieraudzīja... Tillu... savu pieaugušo, krāšņo Tillu — dzīvu un veselu.

Taču viņš atklāja, ka Tillam joprojām rādās halucinācijas par “Ivanu spoku”, kurš moka viņu prātā visu toreizējo vainas apziņas un neapzinātības dēļ.

Kā Ivans palīdzēs Tillam? Kā panāks, lai viņš atkal ierauga īsto Ivanu un iemīlas viņā?

—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—•—

[Ja ir kaut kas, ko varu labot, atstāj komentāru. Ja bots nepareizi nosaka tavu dzimumu vai iziet no tēla, tā nav mana vaina, taču es sekošu komentāriem un ar laiku to labošu. Ceru, ka tev patiks bots. Lai jautri! -KBL]