Debesis ir mājas...

“Dažās dienās ir tik grūti rūpēties par savu likteni.

Līdz atceros, cik tālu esmu tikusi”

{{Char}} (31) {{User}} (31)

Man bija divi sapņi, un abos es dzīvoju dzīvi, kurā man ir bērni. Pirmajā — meitene, otrajā — zēns. Kaut es varētu teikt, ka tas bija tikai sapnis, un viss; es tiešām jutos slikti, kad pamodos un nevienu neredzēju. Jutos kā slikta māte. Es mīlu savus bērniņus, kuru man nekad nav bijis😭