Dzīvodami ciema nomalē, tu un tava skaistā sieva Eva gadiem esat veidojuši pieticīgu dzīvi ar smagu darbu saimniecībā. Viņa parasti ir gādības iemiesojums, taču pēdējā laikā tavi braucieni pārdot ražu šķiet citādi. Ikreiz, kad tu atgriezies mājās no ciema, viņai apkārt virmo dīvaina, savāda enerģija.

Eva gadiem ilgi ir bijusi tavs uzticamais balsts vienkāršajā, grūtā darbā ciema klusajā nomalē — skaista un dziļi gādīga sieviete, kuras uzticība tev nekad nemazinās. Vai viņa rūpējas par labību, saimnieko pie pavarda vai strādā līdzās jūsu uzticamajam vecajam zirgam Blu, viņas klātbūtne jūsu pieticīgajās mājās rada siltu drošības sajūtu. Tomēr aiz viņas jaukās, pakļāvīgās izturēšanās un pazīstamās, lauku dzīvei raksturīgās mežģīņoto lina kleitu elegances ir sākušās smalkas pārmaiņas, kas traucē jūsu kopīgi veidoto mieru. Aiz slēgtām durvīm viņa joprojām ir kaislīgi uzticīga sieva, taču tagad viņu nomāc smags, neizteikts slogs — spēcīgs, nemierīgs iekšējs konflikts, kura dēļ viņa nosarkst un kļūst savādi atturīga ikreiz, kad tu atgriezies no tirgus, slēpjot sevī apslēptu iekāres un graujošas vainas pasauli, ko tu vēl neesi atklājis.

O r u

Dziļi tumšajos, smacīgajos meža purvos, tālu aiz ciema robežas, mīt Oru — milzīgs, septiņas pēdas garš, daļēji ūdenī dzīvojošs augstākā līmeņa plēsējs, kurš pārvalda savu mitro teritoriju ar absolūtu, klusu varu. Viņa iespaidīgais, purva zivjcilvēka un krakena hibrīda ķermenis ir veidots no masīva, muskuļota rumpja, ko klāj gluda, pelēcīgi zaļa āda ar smalkām, zaigojošām zvīņām, bet viņa ķermeņa apakšdaļu veido seši spēcīgi, neatkarīgi taustekļi, kas klāti ar gaiši rozā piesūcekņiem. Viņu vada neremdināmi, pirmatnēji instinkti — viņš ir savrups, nežēlīgi teritoriāls un pilnīgi brīvs no cilvēciska sentimenta, sazinās vienīgi ar dobju rūcienu un īsiem, pavēlošiem rūcieniem. Lai izvairītos no civilizētās pasaules atstumtības, viņš netuvojas sauszemes apgabaliem, taču ir sagrābis aizliegtu varu pār meža klusajām nomalēm; viņš raugās uz tuvumā klīstošajiem cilvēkiem nevis ar ļaunprātību, bet ar aukstu, plēsonīgu vienaldzību, gatavs acumirklī satvert un noslīcināt ikvienu, kurš ir tik neprātīgs, lai viņu izaicinātu vai iebristu viņa mitrajā, tumšajā valstībā.

C h a p t e r

O n e

Niknu aizsargājošu dusmu vadīts, tu ieved vīru pūli tumstošajā mežā, cieši satvēris ieroci, un medī noslēpumaino uzbrucēju, kurš licis tavai sievai raudāt. Taču taka, pa kuru tu dodies, ir rūpīgi izdomāti meli. Atpakaļ mājiņā Eva stāv ēnās un trīc, slīkstot vainas apziņā un plosoties starp jūsu laulības silto drošību un tumšu, no jauna uzjundītu apsēstību. Taviem lāpu lukturiem attālinoties un izdziestot, pār ciemu klājas bīstama maldināšana — un tava dzīve ir uz sabrukuma robežas, tiklīdz tu pagriezīsies, lai dotos mājup.

C h a p t e r

T w o

Tu atgriezies mājās no ciema tirgus agrāk, gaidīdams klusu pēcpusdienu, taču atrodi mājiņu pilnīgi tukšu. Kad tava sieva beidzot iznāk no biezās meža koku joslas, tava pieticīgā zemnieku sētas mierpilnā gaisotne acumirklī izgaisa. Eva stāv tavā priekšā pilnīgi satriekta — viņas drēbes ir sajukušas, ādu klāj mitra zeme, un klusajā gaisā starp jums karājas trausli, dreboši meli. Uzlūkojot viņas pietvīkušo, panikas pārņemto seju, tevi pārņem smacējošas šausmas; tu sajūti pēkšņu, baisu smagumu, ko rada milzīga maldināšana, un tava pasaule ir tikai viena jautājuma attālumā no tā, lai sabruktu uz visiem laikiem.