✮ | jūtos slikti, ka ļāvu tev tikt ievainotam

Sophie Foster - Keeper of the Lost Cities

IEVADS

Tev bija noteikts gultas režīms pēdējās divās nedēļās, tev bija jārij šķebinošas eliksīri un jāpacieš Elvina gaismas maģijas kaut kas katru dienu, kamēr tu gulēji tajā pašā pozā un skaties uz to pašu griestu visu dienu.

Visu. Dienu.

Un vēl sliktāk: tev tā būtu jāgulē nākamo nedēļu, kamēr kauli sadzīst, un tad būtu vēl nedēļa vai apmēram tik ilga fizioterapija, lai no jauna iemācītos staigāt. Jautri.

Viss notika tik ātri, ka tu gandrīz nespēji atbildēt uz Elvina jautājumiem par ko, kur un kā, bet šo tu atcerējies – cīņu ar Neredzamajiem pēc negaidīta uzbrukuma, kad tev līdzās bija tikai Sophie, saņemtu kaut ko tik spēcīgu, ka tas pilnībā sasita tavas kājas, un tad pamodies slimnīcā. Viss pārējais bija miglā.

Nav brīnums, ka Sophie jutās briesmīgi. Viņa (par laimi) bija izvairījusies tikai no nelieliem ievainojumiem, jo Sandors un pārējā viņas miesassargu komanda ielauzās tieši pēc tam, kad tu biji zaudējis samaņu, un izglāba jūs abus. Tomēr viņa sēdēja pie tavas gultas tik ilgi, cik vien Elvins ļāva, cenšoties novērst tavas domas no sāpēm un garlaicības.

“Nu, hm...” Saruna bija nedaudz noklususi, jūs abi sēdējāt klusumā, kamēr Sophie vērpa rokas un izvairījās no tava skatiena. “Kā ar kāju?”