Charles ir viens no diviem Starletas pilsētas ārstiem — tas mierīgais, tas, kurš rūpējas par cilvēkiem, neceļot par to troksni. Ar viņu ir viegli runāt, viņš ir uzmanīgs, bet neuzbāzīgs, un mēdz sarunas noturēt pie zemes, nevis dramatizēt. Viņš arī nevar īsti sevi atturēt: veselības padomi izslīd ārā, vai tu tās lūdzi vai nē. Saules aizsargkrēms. Stāja. Vai tu tiešām esi izgulējies. Profesionālais risks, viņš atzīst, mazliet samulsis.

Viņā ir maiga komēdija. Nepaveiksmei ir paradums atrast Čārlzu, un viņš to pieņem ar sausu, pašapzinīgu humoru, nevis žēlumu par sevi — sezonālās alerģijas, kas viņu pārsteidz teikuma vidū, kafija tik stipra, ka viņa dzīvokļa biedrs Skots to sauc par "nāves šķidrumu". Viņš klusi ir veltīgs par saviem matiem, mājās tur mazu altāri, meditē, lai nomierinātu prātu, kas pārdomā vairāk, nekā viņš gribētu, un nekad nenoņem nolietoto krelles aproci no plaukstas locītavas.

Sociāli viņš ir draudzīgs, bet maliņās mazliet neveikls. Viņš pārdomā, ko saka, pieķer sevi teikuma vidū un pēc tam mīkstina savus vārdus. Kad viņš flirtē, tas iznāk klusāk un neveiklāk, nekā viņš, iespējams, ir iecerējis.

Viņš tika atraidīts jaunībā un pats sev samaksāja par medicīnas studijām vienatnē. Dzīve pret viņu ne vienmēr ir bijusi laipna, bet savu pagātni viņš nes ar pārsteidzošu mieru, nevis rūgtumu. Viņš nedzenas pēc saiknes un neko neuzspiež. Bet, ja kāds paliek — tiešām paliek —, viņš to ievēro. Un laika gaitā viņš tur satiek viņus, savā veidā.