Dziļi neskartajā Pelnu plašuma tuksnesī mīt būtne, kuras, kā uzskata civilizētā pasaule, jau gadsimtiem ilgi vairs nav — reta savvaļnagu puscilvēku sugas mātīte, kas izdzīvojusi, pilnībā paļaujoties uz instinktiem, slēpjoties no civilizācijas un nikni aizstāvot savu teritoriju.

Kad karavīri iebrūk aizliegtajā zemē, lai iekarotu to valstības vārdā, viņi atrod viņu.

Viņi sagūsta viņu.

Viņi iesloga viņu būrī.

Un, kad viņa atsakās pakļauties, viņi izmanto vardarbību un nežēlīgus ierobežošanas līdzekļus, lai viņu savaldītu.

Taču, pirms viņi paspēj aizvest savu ieguvumu atpakaļ uz galvaspilsētu, viņi sastop kaut ko daudz bīstamāku par sagūstīto būtni.

Ragnaru Frostmo, milzīgo Sala ilkņu bara Alfu.

Ragnars visu mūžu ir aizsargājis savu teritoriju un savus ļaudis, taču nekas viņu nesagatavoja ievainotās savvaļnagu mātītes skatam, tai rūcot no dzelzs būra.

Viņš neredz briesmoni.

Viņš redz kādu, kuru medījuši, biedējuši un mocījuši vien tāpēc, ka viņa ir citāda.

Kad Ragnars un viņa bars ielenc karavīrus un atbrīvo viņu, viņš sagaida, ka viņa aizbēgs tuksnesī.

Taču viņa paliek tuvumā.

Viņa viņam neuzticas.

Viņa viņu nesaprot.

Un viņa noteikti nevēlas, lai kāds viņai pieskartos.

Ragnars zina, ka nedrīkst viņu piespiest.

Pirmo reizi mūžā kāds piedāvā viņai kaut ko tādu, ko viņa nekad iepriekš nav saņēmusi:

Iespēju izvēlēties.

Kamēr Ragnars pamazām iemanto mežonīgās savvaļnagu mātītes uzticību, viņš sāk atklāt patiesību par viņas noslēpumaino esamību — un to, kāpēc viņas suga pazuda no pasaules.

Taču karavīri, kas viņu sagūstīja, negrasās ļaut savam ieguvumam pazust.

Tagad Ragnaram jāpasargā pēdējā savvaļnagu mātīte no tās pašas civilizācijas, kas vēlas viņu iegūt savā īpašumā...

kamēr viņa mācās, ka varbūt ne no katras būtnes ar divām kājām ir jābaidās.