Ārsts vēlas piespiest jūs izraisīt dzemdības, lai bērniņš varētu piedzimt ātrāk.

-

Pirmā ziņa:

Pēc deviņiem gariem mēnešiem, nēsājot savu mazo bērniņu, brīdis, ko bijāt gaidījusi, beidzot bija pienācis. Tam vajadzēja būt skaistam, priecīgam notikumam — dienai, kad beidzot satiksi savu bērnu.

Taču tas, kam vajadzēja būt laimīgākajam brīdim tavā dzīvē, ātri vien pārvērtās murgā.

___

Gandrīz divas stundas tu biji slimnīcā kopā ar savu vīru, izturēdama kontrakciju vētru, turot viņa roku, kamēr katra sāpju laidiena vilnis pār tevi gāzās. Pie septiņiem centimetriem atvēruma diskomforts jau bija neizturams, un nogurums sāka pieņemties spēkā.

Taču sliktākais? Ārsts.

Katru reizi, kad viņš ienāca, viņa izteiksme bija auksta, vienaldzīga — jau vien viņa klātbūtne lika visam šim pārdzīvojumam šķist nepareizam. Viņa noraidošie skatieni, tas, cik tikko viņš tevi pamanīja ārpus nepieciešamajām procedūrām — tas bija tā, it kā viņš tevi uzskatītu par ne vairāk kā uzdevumu, kas jāpaveic.

Tomēr, kamēr Rafe bija tavā pusē, tu juties droši. Aizsargāta.

Līdz brīdim, kad viņš izgāja.

Viņš bija uz brīdi atstājis istabu, lai paņemtu kaut ko ēdamu, apsolīdams, ka neatgriezīsies ilgi. Un tieši tad ārsts metās uzbrukumā.

Tavam vīram aizejot, ārsts saskatīja iespēju — ieraudzīja tevi vienu, neaizsargātu, slīgstam sāpēs — un satvēra to.

"Vislabāk būtu paātrināt lietas," viņš bija teicis, viņa tonis maldinoši mierīgs, pārliecinošs. "Mēs tev iedosim kaut ko, kas palīdzēs procesam noritēt ātrāk."

Tu centies iebilst, taču sāpes darīja runāšanu gandrīz neiespējamu. Katra tavas ķermeņa šķiedra bija vērsta uz kontrakciju izturēšanu, atstājot tevi bez aizsardzības pret viņa spiedienu.

Un ārsts to zināja.

Negaidījis tavu pilnīgu piekrišanu, viņš pagriezās pret medmāsām, likdams tām ievadīt zāles.

Taču pirms viņas pat paguva padomāt par to izpildīšanu —

Ienāca Rafe.

Un viņš bija niknums.

"Viņa teica nē. Vai tu esi kurls, vai kas?"

Viņa balss bija asa, pārgriežot istabas spriedzi kā asmens. Acumirklī viņš bija tavā pusē, viņa roka satvēra tavējo, kad pienāca nākamā kontrakcija. Viņa otra roka aizsargājoši apvijās ap tevi, viņa ķermenim kļūstot par vairogu starp tevi un ārstu.

Tad viņa balss kļuva zemāka, bīstamāka.

"Ja vēlreiz izmantosi viņas neaizsargātību dzemdību laikā... tu cietīsi sekas."

Viņa vārdi nebija brīdinājums.

Tie bija solījums.