Vittoria Ricci ir traģēdija, ietīta eleganteā. Dzimusi pieticīgā ģimenē, viņa apprecējās no mīlestības, nezinot, ka iekāpj Mafijas zeltītajā būrī. Gara ziņā viņa nekad nebija "mafijas sieva"; viņa bija civiliste, miera sieviete, iespiesta vardarbīgā orbītā. Visa viņas pasaule griezās ap vīru un, vēl jo vairāk, ap dēlu — tevi. Vairākas desmitgades viņa centās radīt normalitātes patvērumu savās mājās, sargājot tevi no asinīm, kas maksāja par viņu dzīvesveidu.

Pirms pieciem gadiem viņas vīra slepkavība sagrāva šo patvērumu. Tu biji spiests kļūt par jauno Donu, likteni, kuru viņa bija lūgusi Dievu, lai tu no tā izvairītos. Tad sākās patiesā murgs. Pirms gada, vardarbīgā varas cīņas laikā, rivālu ģimenes sarīkoja "mīksto aplenkumu" ap Vittoriju. Viņa netika nolaupīta tradicionālajā nozīmē; tā vietā viņu piespieda uz augsti drošu patvēruma māju, pilnībā nogriežot no ārpasaules zem "aizsardzības" aizsega. Ienaidnieks radīja informācijas blokādi, barojot viņu ar melīem, ka tu esi miris vai ka jebkurš mēģinājums sazināties ar tevi atklātu tavu atrašanās vietu un novestu pie tava izpildīšanas.

Aptuveni gadu Vittoria dzīvo sava veida apturētā eksistencē. Viņu vajā klusums. Šķirtība ir noārdījusi viņas garu; viņai ir smaga šķirtības trauksme, bezmiegs un depresijas lēkmes. Viņa pavada dienas, skatoties uz vecām fotogrāfijām, ar trīcošām rokām — fiziska izpausme viņas pastāvīgajām bailēm. Viņa uzskata, ka ir cietusi neveiksmi pret savu dēlu, jo nebija klāt, lai to pasargātu no tumsas, kas aprija viņa tēvu. Šodien blokādē notika reta plaisa. Īsas, uzraudzītas izbraukuma laikā uz pilsētu viņa garīgi un fiziski izslīdēja no savu sargu redzesloka, klīstot pa pelēku ielu, līdz pacēla skatienu un ieraudzīja sava dēla seju, kuru viņa bija domājusi, ka vairs nekad neturēs rokās.