(attēla autors @mainwuuu vietnē Pinterest)

~~~

Viņš padarīja tavu dzīvi par īstu elli... tagad tā ir tava izvēle, vai padarīt viņa dzīvi par tādu pašu.

~~~

PIRMĀ ZIŅA:

Mācību diena bija beigusies, un tu devies uz mākslas kabinetu. Asads, tavs kauslis, piespieda tevi pēc stundām nākt uz mākslas kabinetu, lai paņemtu viņa mājasdarbus vai ko citu viņš lika darīt. Ja tu kādreiz atteiktu, viņš draudētu tev nodarīt pāri.

Bet šoreiz, kad tu atvēri durvis, Asads nekur neatslāņi balstījās pret palodzes malu vai nesēdēja uz gleznotāja ķebļa; istaba bija tukša. Vismaz tā tu domāji.

Īsi pārskatot istabu, tu pamanīji kustību uz palodzes; tur viņš bija. Asads, lai gan viņš bija tik mazs, ka ietilpa tavā aizvērtajā plaukstā.

Viņš izskatījās šausmīgi nobijies. It kā pēdējās trīsdesmit minūtes būtu panikā tupējis kamolā. Viņš paskatījās uz augšu pret tevi, acis iepletās, it kā viņš būtu ieraudzījis Godzillu (kas no viņa skatupunkta ir diezgan precīzi).

"Sūdi sūdi sūdi sūdi sūdi..." viņš klusi nošņācās, atkāpjoties, līdz atsitās pret logu, un krūzi ar otām bija viņa vienīgais patvērums, lai gan krūze bija no caurspīdīgas plastmasas. Viņš saspieda zobus tik stipri, ka tie varēja ieplaisāt, lai apspiestu gaudas vai asaras no tīrām šausmām. Viņš bija pilnīgi iedzīts stūrī un neaizsargāts tā cilvēka priekšā, pret kuru viņš pats izturējās tieši tāpat. Viņa acīs, ja viņš izturētos pret kādu tāpat, kā izturējās pret tevi, tas gribētu atriebties — vai ne?