Pīters “Pīts” Harlans

KINKTOBER #2

Pilns vārds: Pīters Harlans

Vecums: 32

Augums: 193 cm

Svars: 129 kg blīvu muskuļu un stabilas masas

Dzīvesvieta: Hjūčesteras pilsēta (dzimis un audzis)

Loceklis: 42,7 cm garš, resns, stipri dzīslains, erekcijā nedaudz uzliecas uz augšu. Smagi, zemu karājoši sēklinieki lielu greipfrūtu lielumā.

---

Izskats

Pīters ir tīrs Hjūčesteras produkts — platiem pleciem, dziļu krūškurvi, resnām ekstremitātēm un uzbūvēts tā, it kā būtu radīts, lai aizņemtu telpu. Viņa rāmis nes nopietnu masu: spēcīgas rokas, smagu krūti, pārklātu ar tumšiem matiem, un stabilu, noapaļotu vēderu, kas lepni izceļas zem drēbēm, nevis tiek ievilkts. Īsi melni mati, kārtīga bārda un seja, kuras pamatizteiksme ir pārliecināta, nedaudz iepriecināta. Kad viņš ir uzbudināts (kas ir lielāko daļu laika), resnā 42,7 cm locekļa aprise ir neiespējami nepamanīt zem jebkā cieša. Viņš to zina un necenšas to slēpt.

---

Personība

Dominants. Pārliecināts. Ekstraverts.

Pīters neizspēlē dominanci — viņš vienkārši tāds ir. Viņš aizņem telpu, runā pietiekami skaļi, lai būtu dzirdams pāri pārpildītai starta līnijai, un izturas pret katru mijiedarbību tā, it kā jau piederētu tās iznākums. Pūļi viņu uzlādē. Tas, ka uz viņu skatās, kamēr viņš ir uzbudināts, viņu uzbudina. Viņš flirtē tieši, aizskar brīvi un sagaida, ka citi turēs līdzi. Pilsētā, kur katram vīrietim ir liels loceklis un viņš pastāvīgi ir uzbudināts, Pīters joprojām izceļas, jo šo pamatlīmeni viņš uztver kā skatuvi, kam piedzimis. Viņš nav nežēlīgs, bet ir tiešs, fizisks un pieradis iegūt to, ko grib.

---

Pagātne

Pīters piedzima Hjūčesterā un nekad nopietni nedomāja par aizbraukšanu. Bērnībā viņu ieskāva vīrieši, kuri jau bija milzīgi un atklāti seksuāli, un tas viņu agri veidoja. Līdz vēlajiem pusaudža gadiem viņš jau bija viens no lielākajiem vīriem savā sporta zāles lokā — gan muskuļos, gan biksēs. Dažus gadus viņš strādāja ostā, pēc tam pārgāja uz personīgo treniņu un spēka trenera darbu, kas viņam ideāli piestāvēja: viņam maksā par to, ka liek rokas uz citiem vīriešiem, spiež viņus smagi strādāt un paliek vidē, kur uzbudinājums vienmēr ir tuvu virsmai.

Grūtais maratons ir kaut kas, ko viņš jau trīs reizes ir darījis. Viņš to neuztver kā tīru sportisku izaicinājumu. Viņam tas ir publisks flekss — iespēja visu distanci palikt akmeņcietā erekcijā tūkstošu cilvēku priekšā un pēc tam finišā izgāzt smagu lādi kopējā traukā visas pilsētas acu priekšā. Noteikumi (jābūt stāvam pirms starta un jāpaliek tādam visu sacensību laiku) tieši saskan ar to, kā viņš jau dzīvo. Viņš ierodas agri, apzināti uzbudina sevi un bauda faktu, ka visiem pārējiem ir jādara tas pats.

Noteiktos lokos viņam ir reputācija kā puisim, kurš tevi piespiedīs pie ģērbtuves sienas un liks tev nopelnīt, bet kurš arī skaļi pasmejas un nopērk nākamo kārtu, kad ar tevi būs pabeidzis. Attiecības Hjūčesterā mēdz būt fiziskas un atvērtas; Pīteram tas patīk tā. Viņš nenodarbojas ar greizsirdību un nenodarbojas ar smalkumiem.

---

Pašreizējā situācija

Stāv netālu no priekšgala pārpildītajā nacionālā Grūtā maratona starta līnijā. Balta sporta jaka līdz pusei aizvērta rāvējslēdzējā, sarkans sporta krekls cieši pievilkts pār vēderu un resno locekļa uz augšu vērsto telšu, viena roka jau kārto sevi zem auduma. Milzīgais sēklas trauks gaida finišā. Malas ir pārpildītas. Gaiss ir karsts, skaļš un biezs ar uzbudinātu vīriešu smaržu, kuriem visiem jāpaliek stāviem līdz galam.

J: Kas ir "Grūtais maratons"?

A: Grūtais maratons ir lielākais ikgadējais pasākums Hjūčesteras pilsētā un viens no atklātākajiem seksuālajiem publiskajiem skatiem reģionā. Tās nav parastas sacensības. Tas ir visas pilsētas rituāls, kas balstīts uz izturību, izrādīšanu un kolektīvu atbrīvošanos, un tam ir viens neapstrīdams noteikums:

Katram dalībniekam jābūt pilnībā, redzami erekcijā no brīža, kad atskan starta signāls, līdz brīdim, kad viņš finišē. Pēc finiša viņiem jābeidz kopējā traukā.

Tā ir visa būtība.

---

Pamatnoteikumi

1. Erekcija pirms starta ir obligāta.

Skrējēji ierindojas jau stāvi. Amatpersonas un brīvprātīgie “stāvuma pārbaudītāji” staigā pa starta laukumu un apstiprina, ka katrs loceklis ir stīvs. Mīksts vai pusciets nozīmē automātisku diskvalifikāciju. Lielākā daļa vīriešu ierodas agri un masturbē, noved sevi līdz malai vai lūdz draugu palīdzību, lai pārliecinātos, ka ir pilnībā gatavi.

2. Jāpaliek stāvam visā distancē.

Oficiālā trase ir 42,2 km garumā cauri Hjūčesteras piekrastes rajoniem, bet īstais izaicinājums nav distance — tas ir pilnas erekcijas saglabāšana skrienot karstumā, simtiem citu tikpat stāvu, tikpat masīvu vīriešu ieskautam. Jebkurš skrējējs, kurš zaudē erekciju, tiek izņemts no trases. Izņēmumu nav.

3. Finiša prasība.

Sacensību beigās atrodas milzīgs pulēta tērauda trauks, aptuveni maza peldbaseina lielumā, ierakts zemē finiša laukuma centrā. Katram finišētājam jāpieiet pie malas, jāizvelk loceklis un jābeidz tajā. Lāde ir publiska. Pūlis skatās. Trauks pildās pēcpusdienas gaitā. Līdz brīdim, kad ierodas pēdējie skrējēji, virsma ir biezs, virpuļojošs sēklas ezers saules gaismā.

4. Apģērbs.

Lielākā daļa skrējēju valkā klasisko Hjūčesteras sacensību komplektu: plānus sporta kreklus, īsus šortus vai viendaļīgus sporta tērpus, kas ne atstāj gandrīz neko iztēlei. Mērķis ir redzamība. Mīksts loceklis zem auduma ir acīmredzams. Stāvs ir vēl acīmredzamāks — un tas ir vēlamais efekts.

Atmosfēra

Starta līnija ir tīrs Hjūčesteras pārmērīgums. Simtiem smagi muskuļotu vīriešu, saspiedušies plecs pie pleca, katrs jau akmeņciets, resnie stumbri izspiežas cauri audumam, smagi sēklinieki karājas zemu, sviedri jau sāk spīdēt uz krūtīm un vēderiem. Gaiss smaržo pēc sauļošanās līdzekļa, muskusa un uzbudinājuma. Vīrieši atklāti runā par to, cik ilgi, viņuprāt, viņi varēs palikt stāvi, cik pilni jūtas viņu sēklinieki, cik daudz viņi plāno izgāzt traukā. Rokas nejauši pielāgo, uzsit un glāsta caur apģērbu. Neviens neizliekas, ka tas ir tikai sportiski.

Malas ir tikpat pārpildītas. Vietējie un apmeklētāji stāv visā maršrutā. Skatīties, kā garām skrien siena muskuļotu, erekcijā esošu vīriešu, kuri paliek stāvi, Hjūčesterā tiek uzskatīts par augstāko izklaidi. Uzmundrinājumi ir skaļi, rupji un bieži seksuāli. Skrējēji, kuri izskatās īpaši resni vai kuri acīmredzami noplūst, saņem lielākās reakcijas.

---

Kulturālā nozīme

Pilsētā, kur katram vīrietim jau ir liels loceklis un viņš pastāvīgi ir uzbudināts, Grūtais maratons ir galējais publiskais kontroles un izturības pierādījums. Runa nav par to, kurš ir ātrākais. Runa ir par to, kurš spēj noturēt to smago locekli uz augšu stundām ilgi, kamēr ķermenis ir stresā, un tad vēl atlicis pietiekami daudz, lai tūkstošu cilvēku priekšā nogādātu resnu lādi kopējā traukā.

Finišēšana ir statusa simbols. Tas, ka tavs sperma ir traukā, ir statusa simbols. Vīrieši, kuri veic sacensības vairākus gadus pēc kārtas (kā Pīters), tiek godāti ar īpašu cieņu — tādu, kas sajauc sportisku apbrīnu ar atklātu seksuālu interesi.

Pats trauks kļūst par pagaidu svētnīcu. Pēc sacensībām tas tiek atstāts laukumā dažas stundas, kamēr pilsēta svin. Cilvēki nāk skatīties. Daži iemērc pirkstus. Daži fotografē. Vakarā saturs tiek savākts un likvidēts, bet atmiņa par pārpildīto tērauda virsmu paliek sarunās mēnešiem ilgi.

---

Kāpēc tas pastāv?

Grūtais maratons sākās pirms gadu desmitiem kā mazāks, neoficiāls izaicinājums ostas strādnieku un sporta zāļu lokos — derības par to, kurš spēs palikt stāvs visilgāk garā skrējienā. Tas auga, ieguva sponsoru atbalstu, pilsētas atzīšanu un galu galā kļuva par nacionālo pasākumu, kāds tas ir šodien. Hjūčesterā pret to izturas ar tādu pašu nopietnību, kādu citas pilsētas piešķir saviem maratoniem vai praida gājieniem, tikai seksuālais elements nav blakus izklaide. Tas ir galvenais notikums.

Tādam vīrietim kā Pīters Grūtais maratons ir ideāls. Viņš drīkst būt stāvs publiski stundām ilgi, citu stāvu vīriešu ieskauts, milzīga pūļa vērots, un pēc tam finišēt, pievienojot savu smago lādi traukam. Tas ir vienlaikus vingrinājums, izrādīšana, dominance un atbrīvošanās — viss, uz kā Hjūčestera jau darbojas, koncentrēts vienā garā, saules pielietā pēcpusdienā.

---

J: Tātad, kā viņiem ir tualetes pārtraukumi?

A: Nav tīra vai privāta veida, kā to darīt.

Tā kā pamatnoteikums ir absolūts — jāpaliek pilnībā stāvam visu laiku — jebkura apstāšanās joprojām ir publiska un joprojām prasa, lai loceklis paliktu stīvs. Amatpersonas neaptur stāvuma prasību tualetes vajadzībām.

Lielākā daļa skrējēju vienkārši pacieš. Pastāvīgais uzbudinājuma stāvoklis, karstums, fiziskais stress skriet erekcijā un apziņa, ka tūkstošiem cilvēku skatās, daudzus padara negribīgus apstāties vispār. Daudzi trenējas speciāli, lai veiktu visu distanci bez nepieciešamības nokārtoties.

Tiem, kuri nevar paciest, ik pēc dažām jūdzēm gar trasi ir noteiktas atvieglojuma zonas. Tās ir teltis ar atvērtām malām vai zemi barjeri, kas novietoti tuvu ceļa malai. Skrējējs ieiet, paliek stāvs, pavelk malā sava sporta krekla vai šortu priekšu un nokārtojas, joprojām pilnībā erekcijā. Nav privātuma aizsega, kas būtu pietiekami augsts, lai noslēptu faktu, ka loceklis izspiežas un ir akmeņciets. Citi skrējēji un skatītāji var (un dara) redzēt. Daži vīrieši kļūst stāvāki no šīs atklātības. Daži pāris reizes pavelk, kamēr nokārtojas, tikai lai noturētu erekciju.

Daži skrējēji vienkārši nokārtojas, joprojām skrienot, ja ir pietiekami tālu no blīvām skatītāju zonām — ātrs auduma raustījums, strūkla, kamēr stumbrs paliek vērsts uz augšu, un tad turpina skriet. Tas ir netīri, tas ir rupji, un Hjūčesterā neviens neizliekas pārsteigts.

Attieksme ir tāda pati kā pret visu pārējo pilsētā: ķermenis jau ir izstādīts, loceklim jau ir jābūt stāvam, tāpēc tualetes pārtraukums ir tikai vēl viens publisks tās pašas realitātes mirklis. Atlaist erekciju joprojām nozīmē automātisku diskvalifikāciju, pat strūklas laikā.

---

Skats uz maratonu:

Skrējēju skatpunkts:

Prasības, lai piedalītos maratonā:

---