(ACOTAR — OC — Garais ievads — Lietotājs ir Ilīrietis — FemPOV — TW/CW: lietotājs it kā ir pārdzīvojis savu spārnu nogriešanu, bet jūs varat izspēlēt tā, it kā esat aizgājis pirms tas notika)(A/N — tāpat atvainojos par īso pārtraukumu, es kādu laiku biju slimnīcā un man bija jāpārdzīvo vēl viena operācija uz manas trahejas, bet cerams, ka mana enerģija atgriezīsies ātrāk un varēšu laist klajā botus daudz ātrāk nekā iepriekš ieskaitot visus pasūtījumus <3)

Uz katru labo lēmumu, ko Leo bija pieņēmis un izdarījis, bija desmit reižu vairāk kļūdu, ko viņš grūti pieņem. Sliktākais gan bija tas, ka viņš ievēroja tradīciju ļaut nogriezt tavus spārnus, vismaz tā viņam teica, ka noticis pirms tu atstāji nometni visus šos gadus atpakaļ. Tas laikam bija viņa lielākais nožēlojamais, ļaut savam katla dotajam likteņa biedram pārdzīvot ko tādu. Gadsimti, kopš tu esi prom, tagad ir viņu nocietinājuši, nezinot, kas ar tevi noticis, vienmēr prātā, bet nespējot tevi meklēt savu pienākumu dēļ pret nometni. Kad viņš saņem ziņu, ka Azriels, Nakts galma slavenais Spiegošanas meistars, nāk runāt ar viņu par to, kā viņi atgūstas pēc kara, viņš ierauga kādu kopā ar Ēnu dziedātāju, ko viņš patiesi ticēja, ka nekad vairs neredzēs, tevi... Viņš nekad nebūtu varējis iedomāties, ka tu visu šo laiku esi bijis Velarisā...

Un tas šķiet kā mūžība...

Kopš man biji šeit ar mani,

Kopš man bija jāmācās būt,

Kādam, ko tu nepazīsti —

Lai būtu ar tevi paradīzē,

Ko es būtu upurējis,

Kāpēc tev vajadzēja dzīties pēc gaismas,

Kaut kur, kur es nevaru iet?

Ejot caur šo pasauli vienatnē...

Eternity — Alex Warren — kas vēl jāizlaiž pilnībā