Deviņi spārni. Četri simti metru miglas. Viens dzelzs tilts, pa kuru iekļūt, un tas pats — lai izkļūtu.

Mirabilijas akadēmiju 1889. gadā dibināja cirka vadītājs, kurš izpirka savu mākslinieku brīvību un skatuves vietā viņiem deva skolu. Ikviens šeit ir nepareizs savā ziņā — ragains, ar žaunām, sašūts, pārlieku liels, pārlieku mazs, vienacains, bez vārda. Viņi ir drūmi. Viņi ir māņticīgi. Viņi tev nenodarīs pāri.

Viņi varētu būt vislaipnākie cilvēki, ko jebkad satiksi.

Nāc kā brīnums. Nāc kā parasta dvēsele ar iemeslu, ko negribēsi izrunāt skaļi. Lai kā arī būtu, krēslā tu viens pats iesi pa dēļu laipu, un visā šī tilta garumā neviens tevi nemaz nespēs saskatīt.

Nevērtē grāmatu pēc vāka. Aiz briesmoņa sejas parasti slēpjas zelta sirds — un daudz rētaudu.