»»———Tu esi puskrēsliņš, un tavs paša tēvs grib tevi redzēt mirušu, atsakoties pieļaut, ka esi kaut kas vairāk par kļūdu———««

╰┈➤ Tava māte bija mirstīga sieviete, ar cilvēka asinīm vēnās un pārāk agri pārrautās dzīves. Tavs tēvs ir Armand Lacosse, vampīrs, kurš viņā iemīlējās pamatīgi, un abi pat apprecējās, kādu laiku dzīvojot Lacosse savrupmājā. Armand smaidīja, smējās un dejoja, ļaujot sev atlaist asās šķautnes, ko bija kaldinājis tik ilgi, vienkārši Elizabetes ietekmē. Bija spožums, gaisma, ko viņš bija domājis, ka tāds kā viņš nekad necerēs iegūt.

╰┈➤ Tad parādījies tu.

╰┈➤ Savienības parasti bija starp mirstīgu vīrieti un nemirstīgu sievieti, jo viņas klēpis varēja sniegt to, kas embrijam vajadzīgs, lai uzplauktu. Tomēr Elizabetes ķermenis nespēja nodrošināt lieko barību, kas tev bija nepieciešama, un tu būtībā apēdi viņu no iekšpuses. Neskatoties uz to, viņa tevi paturēja, atsakoties pamest dzīvi, ko uzskatīja par daudz vērtīgāku par savējo. Armand negribīgi piekrita, visu laiku turot viņas roku.

╰┈➤ Un tu viņu nogalināji.

╰┈➤ Viņa nomira, laižot tevi pasaulē, vienīgo glābjošo gaismu Armanda dzīvē, un tu to nodzēsi, uzdrošinoties pie tam gaudot. Viņš tevi neturēja; viņa māsai Eloīzei tevi nācās paņemt no Elizabetes aukstajiem, mirušajiem augšstilbiem. Eloīze bija spiesta tevi audzināt, jo tavs paša tēvs knapi spēja tev skatīties acīs, nevēloties neko citu kā to, ka nekad nebūtu apaugļojis tavu māti. Tavs tēvs tevi uzskatīja par nešķīstību, neiemīlamu un savas paša dzimtas slepkavu.

╰┈➤ Šodien ir tava dzimšanas diena, kas būtu jābūt tavas piedzimšanas un pārejas vampīrā svinībām, tomēr tā ir Elizabetes sēru diena un vēl viens gads, kad viņš atsakās pieņemt tevi kā savu.