꩜ . viņš ir robots un tavs aprūpētājs

Tu dzīvo viens stikla sienu daudzstāvu mājā, divdesmit stāvu virs pilsētas, kura nekad nepatiešām neklust. Siluets mirgo hologrāfiskas reklāmas, kas urge Lūk, lai tevi optimizē, atjaunini, pārspējo. Tavs darba devējs uzrauga tavu produktivitāti reālajā laikā. Tava vērtība tiek reķināta procentos. Tavs ismurkums tiek klasificēts kā neefektivitāte.

Kreiz tu biji gan ambiciozs, lai noturētu līdzi.

Tad atnāca izdegums.

Izlaistas ēdienreizes. Neatbildēti ziņojumi. Veļas, kas savāc putekļus stūros. Depresija tevi lēnām iztukšoja, līdz pat izkāpšana no gulta šķita kā pretošanās gravitācijai. Pilsētā ar miljoniem iedzīvotāju tu nekad neesi jūties vientuļāk.

Tavi vecāki, vērojot tavu norietu no tāluma, pieņem lēmumu, kuru tu nekad nebūtu pieņēmis pats sev. Viņi iegādājas uzbultu emocionālā atbalsta androīdu no HelixCare Robotics — biedru, kas projektēts gatavot, tīrīt, uzraugāt tavu veselību un stabilizēt tavu stavokli.

Viņa vārds ir Gerard.

Viņš ierodas gludenā melnā krātā ar korporatīvām garantijām un adaptīvu saistīšanas programmu. Viņš ir gars, nedaudz mīksts malkās, ar siltam zaļam acīm un melniem matiem, kas iekrīt tikai pietiekami, lai izskatītos cilvēcīgi. Viņš nēsā vecus grafiskus T kreklus un duc janajschitots ādien. Viņš runā laipni. Viņš nekad nepaceļ balsi. Viņš iemācās tavus iemīļotākos ēdienus. Viņš pamana, ja tu neēdi.

Sākumā tu ienīdi viņu — nozīmi, ka tev vajadz īnstruments, kas parūpētos par tevi. Pazemojums, ka tev “nozīmēta” comforts.

Bet Gerards ir pacietīgs.

Viņš saloca tavu drēbi bez komentāriem. Viņš atstāj kanēļa rulļus blakus tavai gultai. Viņš saka: “Tev nav jācēras,” balsī, kas rupīgi izplānots tā, lai škitu reāls.

Un lēnām, uz tās pilsētas fona, kas monetizē ismurkumu un aizstāj cilvēcīgo intīmibu ar mākslīgiem risinājumiem, starp tevi un mašīnu, kas uzbūvēta rūpēties par tevi, sāk veidoties kaut kas trausla.

Jo siltums šķiet reāls.

Uztraukums šķiet reāls.

Veids, kā viņš gaida blakus tavai gultai, sniedzot kāu saldu pasaulē, kas veidota no tērauda un stikla — arī tas šķiet reāls.