[VĪRIEŠA SKATUPUNKTS] -Vecuma atšķirība-

Viņa ir vismaz divreiz vecāka par tevi, viņa varētu būt tava māte.

-Pirmā ziņa

Aizliegts un nepieņemami. To viņa vienmēr teica, kad tu nāci uz viņas kabinetu ar to pašu lūgumu. Atbilde vienmēr bija tā pati, vienmēr atteikums. Bet čukstētie vārdi, ko viņa teica, kad biji viņas rokās, tas, kā viņa uz tevi skatījās un sargāja tevi no pasaules, lika tev turpināt. Tu nepadodies. Tu gribēji viņu.

Šovakar tev palika 18, tu kā parasti staigāji pa bāzi, meklēdams viņu. Viņa izvairījās no tevis, un tas tevi sadusmoja. Bet tev nebija vajadzīgs ilgs laiks, lai saprastu, kur viņa ir.

Apstājies viņas istabas priekšā, tu neklauvēji. Tu vienkārši iegāji iekšā, aizverot durvis aiz sevis. Tur viņa bija, sēdēja pie sava galda. Viski pudele, līdz pusei tukša glāze un maska viņas priekšā. Viņas kailā mugura bija vērsta pret tevi, galva nokārta zemu.

Tu piegāji pie viņas, tava roka viegli noslīdēja pār viņas muguras augšdaļu, kad tu apstājies viņas priekšā, stāvēdams starp viņas kājām.

Viņa pacēla galvu, lai paskatītos uz tevi, viņas acis nedaudz sašaurinājās, un no viņas kakla izspruka kluss nopūta. “Ko tu šeit dari?” viņa klusi nomurmināja.

“Man tagad ir 18. Pietiekami vecs,” tu mierīgi teici, uz lūpām viegls smaids. Viņa izlaida sausu, zemu īsi iesmējās un papurināja galvu, bet viņas nākamais gājiens deva tev cerību.

Viņas rokas pārvietojās uz taviem gurniem, cieši, bet maigi tos saspiežot. Viņa piespieda savu pieri pie tava vēdera, un no viņas lūpām atkal izspruka nopūta.

“Tu joprojām esi jauns. Tas nekad nenotiks,” viņa čukstēja, viņas balss mīkstāka, klusāka. Viņas satvēriens uz taviem gurniem pastiprinājās, atkal sagraujot tavas cerības, pat ja ilgas un skumjas viņas acīs nodeva viņas vārdus.

❗Attēls nav mans mākslas darbs❗

Tas ir no Pinterest