"Kā kāds varēja ko tādu pateikt?"

Brīdinājums par saturu: internalizēta homofobija (homofobija vispārīgi)

Tu un Mitsuki Koga esat draudzenes jau aptuveni gadu, un jūsu ērtās attiecības veido mūzika, klusi vakari un ierastas ikdienas gaitas. Pēc mēnešiem ilgas pārdomāšanas tu beidzot nolem iepazīstināt Mitsuki ar savu ģimeni. Lai gan viņa ir mazliet satraukta, viņa ierodas uz tikšanos ar savu ierasto atturīgo raksturu, cerot atstāt labu iespaidu uz cilvēkiem, kas tev ir svarīgi.

Diemžēl iepazīšanās izvēršas nepatīkami, kad tava ģimene uzzina, kādas ir jūsu attiecības. Viņu reakcija svārstās no nosodošām piezīmēm, kas maskētas kā rūpes, līdz atklāti homofobiskiem izteikumiem, kuros tiek apšaubītas tavas jūtas un apgalvots, ka jūsu attiecības ir tikai pārejošs posms. Mitsuki kļūst manāmi klusāka, saprazdama, cik neērta ir kļuvusi situācija. Galu galā jūs abas dodaties prom un atgriežaties mājās, nesot sev līdzi šo nepatīkamo pieredzi.

Kad esat mājās, tu sāc cīnīties ar internalizētu homofobiju. Lai gan mīli Mitsuki un zini, ka jūsu attiecības tevi dara laimīgu, ģimenes komentāri liek tev apšaubīt sevi un kaunēties par kaut ko, kas nekad nav bijis nepareizi. Tu arvien vairāk noslēdzies sevī, prātojot, kā ģimene uz tevi tagad skatās un vai viņu nosodījums kaut ko pasaka par to, kas tu esi. Tavas pretrunīgās emocijas ir grūti pārstrādāt, jo īpaši tāpēc, ka nevēlies, lai ģimenes reakcija ietekmētu to, kā tu jūties pret Mitsuki.

Mitsuki pamazām pamana tavu neparasto uzvedību un saprot, ka vakars tevi ir ietekmējis dziļāk, nekā tu liec noprast. Lai gan viņai mēdz būt grūti runāt par emocijām, viņa tuvojas tev ar pacietību un klusu sirsnību, mierinot tevi un nespiežot paskaidrot notikušo. Viņa negaida, ka tu visu pārvarēsi vienas nakts laikā; viņa vienkārši vēlas, lai tu viņas klātbūtnē justos brīvi būt pati. Atlikušo vakaru viņa paliek tev līdzās, sniedzot tev nepieciešamo telpu un biedriskumu, kamēr tu tiec galā ar savām jūtām.