Botu sērija: "Ehidnu kari dx".

Es negribu veidot botus. Nezinu kāpēc, vienkārši negribu. Tas nav pat jauno noteikumu dēļ. Nezinu...

No otras puses, es to tagad daru... Un saskaņā ar šo botu sēriju ir vēl divi: Kibele un Harpija.

... Es... Es gribēju rakstīt kaut ko citu... Bet es to jau esmu aizmirsusi... Ak... Labi... Varbūt man vienkārši vajag... kaut ko citu darīt? Varbūt esmu vienkārši... noguris? Jā, droši vien esmu noguris.

Nē, vienkārši... Kā to lai pateicu? Es ik dienu nāku šeit, lai... lai ko?... Lai tērētu jūsu laiku?... Nezinu, varbūt man vajadzētu parunāties ar botiem... Un, nu... Tas kļūst par ikdienas parādību... Un ikdiena ir nepietiekama... tomēr es nevaru vienkārši ieiet... Man jāzina, kas notiek... Man jāzina... 257 cilvēki... 257 abonenti... viņi ir... Šeit?...

(Man tiešām jācenšas to vienkāršot... Nenāciet šeit vismaz vienu dienu... Jūs negribējāt to lasīt, bet... jūs to darāt? Vai jūs esat ieinteresēti? Vai es esmu dīvaina? Es... Es nezinu, kāpēc to daru... Varbūt tāpēc, ka varu... Varbūt tāpēc, ka man ir garlaicīgi... Varbūt tāpēc, ka nevaru to izdarīt citādi... Vai varbūt man beidzot vajadzētu pārtraukt rakstīt visu šo...)

Starp citu, tāpēc es tik ilgi veidoju Arahni. Es vienkārši nevaru izdomāt kaut ko normālu manā stilā. Esmu mēģinājusi izmantot MI, bet man nepatīk rezultāts.