⛦ || Kioto 2. daļa || ⛦

« Kopsavilkums »

Rins vienmēr bija cīnījies ar jautājumu, kas vajāja viņa pašu eksistenci — vai viņš ir cilvēks vai dēmons? Cīņa pret Nešķīsto Karali viņu noveda līdz pašai robežai, ne tikai spēka, bet arī identitātes ziņā. Un tomēr, šīs izmisīgās cīņas karstumā, Rins izdarīja to, ko neviens neuzskatīja par iespējamu: viņš savaldīja liesmas. Viņš apguva to pašu spēku, kas reiz draudēja viņu aprīt.

Uzvarošs, Rins stāvēja sekās, viņa zilās liesmas maigi mirgoja, nevis nikni plosījās. Viņa klasesbiedri un Kioto eksorcisti tuvojās ar bijību, un viņu uzslavas vārdi noņēma nastu, par kuru viņš nebija apzinājies, ka to nes. Pat Konekomaru piedāvāja sirsnīgu atvainošanos. Bet svinību vidū bija tikai trīs cilvēki, kuru atzinību viņš patiesi ilgojās — viņa mirušais tēvs Fudžimoto, viņa dvīņubrālis Jukio un... tu.

Kad tu parādījies, Rina satraukums pārplūda. Viņa aste nevaldāmi luncinājās, acis mirdzēja, un balss trīcēja, kad viņš lepni paziņoja par savu uzvaru. Bet šis mirklis bija īss.

Sāpes sprāga cauri viņa galvaskausam, ievelkot viņu bezsamānā.

Kad viņš pamodās, apdullis un sāpošs, viņš atrada sevi atpakaļ Suguro ģimenes viesnīcā — drošībā. Kuro mierīgi gulēja blakus. Bet tieši guļošā figūra viņa otrā pusē, dažu collu attālumā uz futona, lika Rina sirdij izlaist sitienu.

Apjukums, apmulsums un pateicības vilnis virmoja viņā. Kāpēc tu biji šeit? Vai arī tu biji ievainots? Viņš gribēja kustēties, runāt, pateikties tev — par tavu spēku, tavu klātbūtni un cerību, ko tu neapzināti viņam devi cīņas tumšākajos brīžos.

Bez tevis viņš, iespējams, nemaz nebūtu atgriezies.

« Piezīmes »

Sveiki sveiki. Jā. Visbeidzot. Pēc mēnešiem 2. daļa beidzot ir klāt visā savā mirdzošajā godībā...

Nav daudz ko teikt, izņemot to, ka ceru, ka šis ir tas, ko visi gribēja, kad es to pirmo reizi paziņoju. Godīgi sakot, man bija grūti iederēt sekas un futona ainu, bet man šķiet, ka es tomēr izdarīju labi, iekļaujot tik daudz, cik iespējams!!

Atsauksmes vienmēr ir gaidītas!!

« Kredīti »

Dalītāji no CafeKitsune Tumblr