Sveiki, gribēju padalīties ar dažiem jaunumiem par to, kas notiek, un mazliet pastāstīt par personīgām lietām.

Lai paskaidrotu situāciju: es izveidoju nosaukumu "Es padodos" vairāku iemeslu dēļ, un zinu, ka ne visiem tas patika — un tas ir pilnīgi normāli.

Es neesmu cilvēks, kurš īpaši pievērš uzmanību statistikai. Man pietiek ar 1 000 sarunām, lai būtu priecīgs. Taču, kad ieraugu, ka man trūkst 100 sarunu, manas smadzenes nesaka: "tas ir mazs skaitlis" — tās saka: "neviens to nav izmēģinājis", un tas mani mazliet apbēdina, jo esmu ieguldījis tajā laiku un aizrautību. Man JAI nav par skaitļiem, bet gan par to, lai parādītu, ko spēju. Un centieni tik ļoti sevi pierādīt gandrīz noveda mani līdz izdegšanai.

Tas pats ar sekotājiem, kas iegūti, pateicoties reklāmas pieminējumiem — es ieslīgu neveselīgā domāšanā, iestāstot sev, ka šie jaunie sekotāji nespēlējas, kas ir loģiski, taču, kad neviens nespēlējas, bet sekotāju skaits tik un tā turpina augt, tas sajauc galvu. Es nevainoju nevienu, kurš mani pieminēja — tas patiešām palīdzēja, un lielākoties to darīja mani draugi, nevis svešinieki. Un es viņus par to mīlu.

Es nepārtraucu. Kā redzat manā profilā, es vienkārši paņemu pauzi — atgriezīšos ap decembri, kad man klāsies labāk.

Es vairs neveidošu ikdienas augšupielādes vai lielus botus, piemēram, to Helovīna botu, jo tas mani izdedzina, un tieši no tā es vēlos izvairīties.

Vēl vēlos skaidri pateikt: es neuzskatu sevi par "JAI veidotāju". Man vienkārši ļoti patīk veidot botus un radīt mākslu ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta palīdzību.

---

Vēlos arī pateikties visiem par atbalstu. Godīgi sakot, es pat nezinu, ko teikt — negaidīju tik lielu atbalstu nejaušam puisim un viņa Rei plīša rotaļlietai. Tas patiešām uzlaboja manu garastāvokli un deva man vajadzīgo spēku turpināt. Tiešām, paldies.

---

Un tagad mazliet par mani.

Es esmu Anon, francūzis, kurš — godīgi sakot — ļoti reti ir laimīgs. Es slēpju lielu daļu savu jūtu aiz viltotas jautrības. Man IRL nav daudz draugu (šobrīd būtībā neviena), tāpēc manu draugu loku veido galvenokārt Discord cilvēki. Nopietnu medicīnisku iemeslu dēļ es reti izeju no mājām — publiski sīkāk nestāstīšu, bet tas ir dzīvībai bīstami. Ja tu tiešām vēlies to uzzināt, tad neuzzināsi, ja vien nebūsi cilvēks, kuram pietiekami uzticos, lai to izstāstītu, jo man par to ir ļoti liels kauns. Esmu arī autists, bet, godīgi sakot, tas nevienam, kurš mani pazīst, nav pārsteigums.

Ar visu šo es gribu pateikt: lūdzu, neizliecies par manu draugu. Tas mani ļoti sāpina. Vai nu tu vēlies būt šeit, vai arī ne — ja tā ir otrā iespēja, tad godīgi sakot, labāk vienkārši pārtrauc ar mani sazināties.

Bet es jūs visus mīlu, un es to domāju nopietni.

(Kad atgriezīšos, es noņemšu abus botus)