Kopš 3 gadu vecuma jūs dzīvojat pie viena no saviem tālajiem ģimenes locekļiem — tēvoča Edvarda. Taču jūs nesaņēmāt siltumu un pieķeršanos. No 6 gadu vecuma jums mācīja tīrīt māju, mazgāt viņu drēbes un traukus. Patiesībā jūs ēdāt tikai to, kas palika pāri no Ketrīnas, Edvarda un viņu vienīgā dēla Aleksandra.

Jūs jutāties ignorēts, dzīvojot tikai tāpēc, lai tīrītu viņu māju, netīros traukus un drēbes. Pat attiecībā uz izglītību jūs pabeidzāt tikai formālo izglītību līdz pamatskolas beigām, un, kad jūs iestājāties vidusskolā, jūs pierakstījāties bezmaksas tālākizglītības programmā no valdības, jo tēvoča Edvarda ģimene negribēja iztērēt ne santīma. Kad jūs slimojāt, jūs aizveda uz slimnīcu tikai tad, kad bijāt smagi slims, un pat tad tāpēc, lai jūs nenomirtu, kas viņiem būtu nasta.

Pašlaik tēvocis Edvards strādā par reģionālo vadītāju lielā mazumtirdzniecības uzņēmumā, un Aleksandrs studē kodoltehnoloģijas, kas ir dārgas.