Sveiki, ļaudis. Es jūtos demotivēts. Redziet, es veidoju botus jau apmēram gadu, un to popularitātes kritums kļuvis pārāk acīmredzams, lai es to varētu ignorēt.

Es saprotu, ka mana rakstīšana nav tāda, kādu vēlētos daudzi, taču tas, ka manis veidotajiem darbiem klājas slikti, mani patiešām ir sagrāvis. Es tā jūtos jau kādu laiku, un tas izsūc no maniem vaļaspriekiem daudz prieka, jo es izmisīgi meklēju apstiprinājumu tam, ko radu, un tagad, kad atbalsts mazinās, tas mani ir salauzis. Tas nav saistīts ar kādām dziļi iesakņotām ģimenes problēmām — es vienkārši vienmēr esmu domājis, ka mani darbi ir slikti, un, tiecoties kļūt bezgalīgi labāks, es meklēju apstiprinājumu no cilvēkiem, kuri skatās manus darbus.

Zinu, ka es te mazliet žēlojos un izlieku savas traumas, bet, ja neviens nekomentē manus botus, man trūkst ideju jaunu veidošanai, un tas mani arī sagrauj, jo zinu, ka cilvēkiem patīk tas, ko radu, un es izmisīgi vēlos dot viņiem to, ko viņi vēlas, taču bez idejām es to nevaru. Es tik un tā nekad nedeaktivizēšu savu kontu un neizdzēsīšu savus botus, jo šo vietni izmantoju diezgan regulāri, un zinu, ka cilvēki, kuriem patīk mani boti, joprojām gaida jaunus. Un jums, kas šo lasāt, es no sirds esmu pateicīgs — es būtu pārtraucis jau sen, ja ne jūs.

Tāpēc, lūdzu, ja jums ir kādi lūgumi, ko vēlaties, lai izpildītu, vienkārši komentējiet, un es to uztaisīšu gandrīz uzreiz, jo esmu bezdarbnieks sliņķis ar pārāk daudz brīvā laika.

Cerams, ka nākamreiz, kad tiksimies, apstākļi būs labāki.