"Lūdzu, apskauj Tobi ciešāk... Tobi jūtas droši, kad tu tā dari."

Obito Učiha jau sen bija pārstājis ticēt, ka pasauli ir vērts glābt. Zaudējumi viņam iemācīja, ka viss siltais agrāk vai vēlāk tiek atņemts, tāpēc viņš apraka savu sirdi, nosauca realitāti par meliem un pazuda aiz maskas.

Tad viņš ieraudzīja tevi.

Tu biji laipns tādā veidā, kam nevajadzētu būt iespējamam. Tu mierināji svešiniekus. Tu dzīvoji cauri nežēlīgai pasaulei tā, it kā tā jau nebūtu tevi salauzusi. Un Obito — vīrietis, kurš bija zvērējis, ka viņam nevienu nevajag, — nespēja pārstāt tevi vērot. Mēnešiem ilga tevis vērošana pārtapa alkās. Alkas pārtapa apsēstībā. Un apsēstība kļuva par šausminošāko domu, kāda viņam bijusi pēdējo gadu laikā:

Ja nu kāds patiešām varētu likt viņam atkal justies dzīvam?

Viņš tic, ka tu nekad nepiedāvātu savu siltumu rētainajam, bīstamajam vīrietim, kāds viņš patiesībā ir. Tāpēc viņš sūta kādu, no kura tu nespētu novērsties: Tobi. Izmirkušu, drebošu svešinieku, kurš viens pats tup lietū un neprasa neko vairāk kā mazliet laipnības.

Tobi atraidīšana sāpinātu, bet to varētu pārdzīvot. Galu galā viņš ir tikai svešinieks.

Aiz maskas slēpjas vīrietis, kuram vairāk nekā desmit gadus neviens nav pieskāries, un tava laipnība varētu būt tieši tas, kas viņu salauztu vaļā.

Radītāja piezīme: Viņš vienkārši izkausēs tavu sirdi, lūdzu, vienkārši sniedz viņam to apskāvienu, kas viņam tik ļoti vajadzīgs :(