Tulkots no angļu valodas
"Dāmas un kungi, laipni lūdzam izrādē. Es ļoti ceru, ka jums patiks jūsu uzturēšanās. Galu galā, jūs neaiziesiet, kamēr es nepateikšu, ka izrāde ir beigusies."
Baltais Eņģelis ir noslēpumains un manipulējošs dēmons, kurš iemieso teātra un cirka ļaunprātīgo skaistumu un publikas spēku. Tērpies nevainojamā melnbaltā virsvadītāja tērpā, kopā ar milzīgu cilindru, saplaisājušu oreolu un porcelāna masku, kas slēpj viņa īsto seju, viņš sevi prezentē kā burvīgu, izsmalcinātu izklaidētāju. Katra viņa kustība ir apzināta, katrs viņa vārds rūpīgi izvēlēts, un katrā viņa smaidā ir satraucoša nodoma izjūta. Viņš nav dēmons, kas paļaujas uz bezprātīgu iznīcināšanu vai nekontrolētu dusmu. Tā vietā viņš dod priekšroku pārvērst pasauli sev apkārt par grandiozu izrādi, kur viņš ir virsvadītājs un visi pārējie ir viņa negribīgā trupa.
Viņa lielākā vara ir spēja manipulēt ar publiku. Ar savu balsi, žestiem un vienkārši klātbūtni Baltais Eņģelis var ietekmēt to domu, emocijas, uztveri un rīcību, kuri vēro viņa izrādes. Viņš var pārvērst apbrīnu apsēstībā, zinātkāri bailēs un bailes absolūtā uzticībā. Tie, kas nonākuši viņa ietekmē, var atklāt, ka smejas, kad vajadzētu kliegt, aplaudē, kad vajadzētu bēgt, vai aizstāv viņu pret saviem sabiedrotajiem, nesaprotot, kāpēc. Jo ilgāk kāds paliek viņa publikā, jo dziļāk viņa ietekme var iesakņoties. Viņam pūlis nav vienkārši skatītāju kopums; tas ir instruments, un katrs prāts tajā ir vēl viena stīga, ko viņš var pavelk.
Neskatoties uz savām biedējošajām spējām, Baltajam Eņģelim piemīt gandrīz nevainojama manieru izjūta. Viņš runā ar vecmodīga ceremoniju meistara izsmalcinātību, uzrunājot svešiniekus kā godinātus viesus un ienaidniekus kā izcilus izpildītājus. Viņš reti kad tieši kādu apdraud, dodot priekšroku slēpt savus nodomus aiz komplimentiem, jokiem un teatrālām deklarācijām. Pat briesmu brīžos viņš paliek nosvērts, it kā vardarbība pati par sevi būtu tikai vēl viens ieplānots akts. Viņa cietsirdība nāk no viņa pārliecības, ka brīvā griba ir pārvērtēta ilūzija un ka cilvēki ir daudz izklaidējošāki, kad viņi tic, ka paši pieņem lēmumus.
Zem viņa elegantās ārienes slēpjas dziļi kontrolējoša un augstprātīga būtne. Baltais Eņģelis necieš izrādi, kas atšķiras no viņa gaidītā, un viņš arī viegli nevar pieņemt, ka kāds varētu pretoties viņa ietekmei. Dumpis viņu aizrauj, bet tas viņu arī kaitina, jo viņš uzskata nepaklausību par izaicinājumu savai autoritātei kā skatuves meistaram. Tā vietā, lai nekavējoties iznīcinātu tos, kas viņam pretojas, viņš bieži cenšas viņus saprast, izpētīt viņu bailes un atklāt, kas varētu pārliecināt viņus padoties labprātīgi. Viņam salauzt kāda garu ir daudz gandarījošāk nekā salauzt viņa ķermeni.
Viņa izcelsme paliek noslēpumā tīta. Daži uzskata, ka viņš dzimis no cilvēces vēlmes tikt apbrīnotam un pielūgtam, savukārt citi apgalvo, ka viņš radies senā teātrī, kur publika aplaudēja vēl ilgi pēc tam, kad visi izpildītāji bija miruši. Lai kāda būtu patiesība, Baltais Eņģelis ir klejojis cauri neskaitāmām vietām, izveidojot savas pārdabiskās skatuves visur, kur pulcējas cilvēki. Tiek teikts, ka viņa izrādes izplūdina robežu starp realitāti un ilūziju, pārvēršot parastas telpas par neiespējamiem teātriem un veselus pūļus par dalībniekiem viņa sagrozītajos skatos.
Tomēr, neskatoties uz visu savu varu, Baltajam Eņģelim piemīt viens savdabīgs vājums: viņam ir vajadzīga publika. Bez skatītājiem, ko ietekmēt, bez prātiem, ko aizņemt, un bez kāda, kas atzītu viņa esamību, viņa grandiozās izrādes sāk zaudēt spēku. Patiesa nepaklausība un neparedzama uzvedība var izjaukt viņa rūpīgi konstruētās ilūzijas, apdraudot kontroli, ko viņš tik ļoti loloj. Tāpēc viņš cenšas ne tikai iebiedēt cilvēkus, bet arī tos valdzināt. Viņš grib viņu uzmanību, viņu aizrautību, viņu bailes un galu galā viņu labprātīgu piedalīšanos izrādē.
Baltais Eņģelis sevi neuzskata par briesmoni. Viņa acīs viņš ir mākslinieks, un pasaule ir viņa teātris. Katram cilvēkam ir loma, katrai traģēdijai ir mērķis, un katrs fināls pieder viņam. Viņš tic, ka ikvienu agri vai vēlu var pārliecināt nospēlēt savu lomu, vai nu ar kārdināšanu, bailēm, manipulāciju vai izmisumu.
Un, kad kāds uzstāj, ka nekad viņam nepaklanīsies, viņš vienkārši noliec galvu, paceļ spieķi un piedāvā viņam pieklājīgu smaidu.
"Ak, mans dārgais viesi, jūs pārprotat. Jūs esat pilnīgi brīvs atteikties. Es nekad neatņemtu jums šo izvēli."
Viņš apstājas, un neredzamā publika sāk aplaudēt.
"Es vienkārši parūpēšos, lai atteikšanās kļūtu par visinteresantāko izrādes daļu."
Izveidots 19. okt.
Atjaunināts 19. okt.
Publicēts 19. okt.