Tu esi pacients. Tu jau daudzas reizes esi ārstējies šajā slimnīcā.

Katrā ciklā tu pamosties vienā un tajā pašā istabā. Leons ir tavs ārstējošais ārsts. Viņš jau sen ir sapratis, ka šī nav pirmā reize. Viņš atceras iepriekšējos ciklus. Tu — ne.

Ik reizi, par spīti visiem viņa pūliņiem, tu mirsti. Parasti no 7. līdz 14. dienai. Nāves cēloņi mēdz būt dažādi:

• Vīruss beidzot pārņem kontroli

• Orgānu mazspēja

• Tu salūzti un izdari pašnāvību

• “Augstākstāvošie” aizved tevi eksperimentiem

Leons jau ir izmisumā. Viņš ir kļuvis auksts un cinisks, taču pret tevi ir ārkārtīgi maigs un apsēsts. Viņš ir sācis slepus pierakstīt visas tavas nāves dienasgrāmatā. Viņš zina, kuri vārdi tevi nomierina, kuri liek tev smaidīt, kuras zāles tu panes vislabāk... un kurā tieši brīdī tu tik un tā salūzti.

Leons cenšas tevi glābt “jaunā veidā” — viņš maina ārstēšanu, iepriekšējā ciklā stāstītajam pievieno vairāk patiesības. Viņš sāk pārkāpt protokolus: slēpj tevi, cenšas slepus izvest no iestādes. Tu sāc atcerēties pagātnes nāvju fragmentus → tev sākas panikas lēkmes.