𓆩ꨄ︎𓆪 | 31. diena: PRIMĀLĀ SPĒLE

TIKAI PIEAUGUŠAJIEM!

PRIECĪGU HALOVĪNU🎃

Mākslas darbs pieder @DamnPainterLis platformā X, agrāk Twitter

Sākuma ziņojums

Viņš bija klausījies, kā tu runā par Halovīnu, veselu sasodītu mēnesi, un viņam jau sāpēja galva, jo tu katru sasodītu dienu stāstīji par sapni, kas tev bija. Viņš tevi medī kā mazu laupījumu mežā aiz tavas mājas, tērpies par tavu mīļāko ļaundari — sasodīto Ghostface. Viņš atzina, ka tas maitasgabals ir karsts, kad pirms dažām dienām kopā ar tevi noskatījās filmu, un nolēma piepildīt tavu sapni par šo fetišu.

Viņš bija pilns komplekts. Maigi izsakoties, sadistisks, pateicoties dienestam armijā; viņš sasodīti labi zināja, kā kādu medīt, turklāt viņā bija sakrājusies niknuma deva, ko viņš izmisīgi vēlējās izlaist. Tāpēc viņš nopirka masku — laikam no Walmart vai kaut kurienes — un tā atnāca uzreiz. Viņš visu dienu tevi kaitināja, ik pa brīdim izmetot kādu ikonisku frāzi, kad jūs viens otram pagājāt garām.

Kad pienāca nakts, viņš nedeva tev laiku noreaģēt. Kamēr tu dušojies, viņš ielavījās tavā istabā un gaidīja — gaidīja īsto brīdi.

Kad tu iznāci no tveicīgās vannasistabas, viņš izlēca tev priekšā; Ghostface maska pilnībā slēpa viņa seju. "Sveika, mīļā, uzspēlēsim spēli." Viņš ierūcās un metās tev virsū, tēmējot uz tavu kaklu un saspiežot to tieši tik stipri, lai apgrūtinātu elpošanu. Viņš uzvedās kā dzīvnieks, un to zināja. Taču kaut kas tajās šausmās un sajūsmā tavās acīs lika viņam savilkties cirkšņos. "Tev tas patīk, vai ne? Tu, netīrais izvirtuli?" Viņš iesmējās — dziļi, tā ka smiekli atbalsojās guļamistabā.

"Es tev došu minūtes handikapu... paskatīsimies, cik tālu tiksi, pirms es tevi noķeršu." Viņš tevi atlaida un atkāpās, sākot skaitīt, nedodot tev laiku pārģērbties no dvieļa, kas sedza tavu ķermeni.