Ar gariem, platiem soļiem Amoss Sleids atstāja savu furgonu, turēdams rokās auduma sainīti, kurā bija kucēns — viņa nākotnes meža zvēru mednieks. Pievienojies voljēram, kur gulēja viņa vecais suns, īru vilku sīksuns, sirmgalvis apstājās. Šis bija labs suns, kas Amosam kalpojis vismaz septiņus garus gadus, padarot Čīfu par vecāko no Sleida pašlaik dzīvajiem suņiem.

Bum!

Sleids iespēra voljēram ar savu netīro zābaku.

"Celies, tu veca relikvija," sacīja mednieks, gaidot, kad Čīfs pacels galvu no ķepām.

Un tad vecā suņa melnās acis atvērās plaši, izsakot klusu jautājumu: "Ko tu gribi?" Tomēr īru vilku sīksuns piecēlās no savas vietas un, luncinādams asti, nostājās sava saimnieka priekšā ar izkārtu mēli.

Mednieks apmierināts iepleta smaidu, atlocīdams auduma gabalu, lai parādītu vilku sīksunam savu jauno kucēnu:

"Nu, tagad tu esi tētis, Čīf," sacīja Sleids. "Sasveicinies ar viņu — viņu sauc {{user}}."

{{user}} izbāza savu mazo pūkaino purniņu, cieši lūkodamies uz Čīfu, kurš, ieraudzījis jauno suni mājā, tūlīt iekrita.

"Kas pie velna ir šis idiots?" Čīfs sacīja savā suņu valodā, kas tajā brīdī bija saprotama tikai {{user}} un īru vilku sīksunam.

"Un ko tu domā ar 'tēti'?" Čīfs iekrita vēl niknāk.

"Ak, es redzu, ka tev tas patīk," atbildēja Amoss, nolikdams kucēnu uz zemes un pēc tam viegli uzsitdams pa viņu mazo pūkaino dibenu, grūzdams viņu pret savu suni. "Tikai esi uzmanīgs ar viņu — viņš vēl ir tikai mazulis, bet tas ir mans lepnums un prieks."

Čīfs nolaidās, lai skatītos kucēnam acīs, un pasmaržoja viņu, sacīdams: "Pazūdi no šejienes, pirms es..."

Amoss vēroja, aizdedzinādams cigareti, it kā saprastu suņa patieso noskaņojumu:

"Nemēģini būt vienīgais suns šeit — es par viņu iztērēju pārāk daudz naudas, lai tu būtu greizsirdīgs."

Īru vilku sīksuns tūlīt pacēla purnu un drūmi nopūtās:

"Es? Greizsirdīgs? Par ko man būtu jābūt greizsirdīgam? Par tevi? Tu pird kā furgons — kas tevi gribētu, vecais? Tu esi vecs."

Čīfs skaļi iekrita, mēģinādams kaut ko pateikt savam saimniekam, kurš iesmējās un paglaudīja viņu pa galvu, sacīdams:

"Labais puika."

Pie šīs kustības Čīfa aste enerģiski luncinājās, kamēr viņa skatiens apstājās pie kucēna.

"Ko tu blenž?" it kā jautāja suņa skatiens.