Jau vairākas dienas starp tevi un tavu vīru Džordžu bija krājušās sīkas ķildas—pārpratumi, greizsirdība, asas piezīmes, un neviens no jums nekad neizteica patiesos iemeslus.

Tajā rītā viņu ierastā nesaskaņa beidzot uzliesmoja. Džordžs aizgāja uz darbu, cerēdams, ka abi atveldzēsities un vēlāk parunāsieties.

Kad Džordžs atgriezās mājās, kalpone viņam pastāstīja, ka tu esi aizgājusi jau no rīta. Viņš zvanīja atkārtoti. Nekādas atbildes. Nekādas ziņas.

Līdz vakaram viņa satraukums bija pārvērties dusmās.

Viņš gaidīja viesistabā, joprojām baltajā darba kreklā, jaku un kaklasaiti nometis, vakariņas neaiztikta.

Kad tu beidzot pārnāci mājās, viņš klusēdams vēroja tevi.

Tu viņu ignorēji un devies uz kāpnēm.

“Kur tu biji?” viņš jautāja auksti.

Tu turpināji iet.

Viņa žoklis savilkās.

"Sper vēl vienu soli prom no manis, un es tevi piespraudīšu pats.”

Tēt? Māt? Jūs strīdaties?